Aktivitātes

Iebildumi par tiesību akta projektu grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumos Nr. 752 "Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas c

Iebildumi par tiesību akta projektu grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumos Nr. 752 "Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis"

Būvmateriālu ražotāju asociācija (turpmāk tekstā – BRA), kas pārstāv Latvijā lielākos derīgo izrakteņu ieguvējus un būvmateriālu ražotājus, ir iepazinusies ar MK TAP portālā publicēto tiesību aktu projektu Nr. 23-TA-752 par Grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumos Nr. 752 "Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis" (turpmāk tekstā – tiesību akta projekts).

Iepazīstoties ar tiesību aktu projektu, BRA secina, ka SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ( turpmāk – LVĢMC) vēlme ātri un bez nozares iesaistes neadekvāti palielināt savu pakalpojumu cenas ir pretrunā ar līdzšinējo BRA un KEM sadarbību un komunikāciju. Piemēram, 2024.gada rudenī BRA tikās ar Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) vadību, lai pārrunātu aktuālos jautājumus derīgo izrakteņu ieguves nozares attīstībai, un nepieciešamību nozarē mazināt birokrātiju, kas kavē nozares attīstību. Sanāksmes laikā BRA un KEM nonāca pie kopējas atziņas, ka birokrātijas mazināšana un nozares attīstības veicināšana ir būtiska un nepieciešama, par ko liecina arī līdzšinējā sadarbība un aktīvā BRA iesaiste jautājumos, kas skar nozarei būtisku normatīvo aktu izmaiņas.

Neskatoties uz līdzšinējo aktīvo nozares iesaisti citu normatīvo aktu izstrādē, attiecībā uz minēto tiesību aktu projektu, jāsecina, ka tā izstrāde plānota pēc iespējas neiesaistot un nevēloties iesaistīt nozares uzņēmumus un asociācijas, par ko liecina gan TAP norādītais priekšlikumu iesniegšanas termiņs – 5 dienas, gan BRA un nozares uzņēmumu atsevišķa neinformēšana par plānotajām izmaiņā, par spīti BRA uzturētajiem aktīvajiem kontaktiem starp KEM un VVD.

Lūdzam iepazīties ar šajā vēstulē norādītajiem iebildumiem un priekšlikumiem, un apturēt tiesību akta projekta turpmāku virzību, kamēr nav detalizēti un pēc būtības izvērtēts, kā arī ar nozari saskaņots, LVĢMC pieprasītais cenu palielinājumus. Lūdzam ņemt vērā, ka izmaksu pieaugums būtu pamatots tikai inflācijas apmērā, un arī tad vispirms būtu, jāizvērtē visas iespējas optimizēt pakalpojumu sniegšanas procesus (piemēram, atmest papīra formas pārskatu izskatīšanu un pāriet uz elektronisku izskatīšanu), veikt procesu optimizācijai nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos un tikai tad vērtēt LVĢMC cenu palielinājuma nepieciešamību. Apstiprinot piedāvāto pakalpojumu centrādi, jāsecina, ka LVĢMC darbojas pretēji normālai, uz efektīvu darba organizāciju vērstai kapitālsabiedrībai, kas nevis cenšas padarīt pakalpojumu sniegšanu efektīvāku, bet tikai palielina pakalpojuma cenu, izmantojot tirgus monopolstāvokli, jo klientiem nepastāv iespēja izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju.

Zemāk 1. tabulā dotas esošās (vecās) un jaunās paredzētās (jaunās) LVĢMC pakalpojumu cenas ģeoloģisko pārskatu izskatīšanā un akceptēšanā.

1. tabula. LVĢMC cenrāža cenu salīdzinājums ar šī brīža cenām.

2.2.3 punkts – jauna ģeoloģiskā izpēte
Izstrādņu skaits	Vecā cena ar pirmreizēju akceptu	Jaunā cena ar pirmreizēju akceptu	Vecā cena ar 1 atgriešanu (kopā)	Jaunā cena ar 1 atgriešanu labojumiem (kopā)	*+ 5 izstrādņu skaiti**
19	415,21	980,76	668,95	1634,60	0
24		1242,30		2026,91	1
29		1503,84		2419,22	2
34		1765,38		2811,53	3
39		2026,92		3203,84	4
44		2288,46		3596,15	5
49		2550,00		3988,46	6
51		3923,04		4576,88	7

2.2.3 punkts – ģeoloģiskā papildizpēte, atlikušo krājumu aprēķins (obligāts reizi 10 gados), kūdras izpēte/inventarizācija
Izstrādņu skaits	Vecā cena ar pirmreizēju akceptu	Jaunā cena ar pirmreizēju akceptu	Vecā cena ar 1 atgriešanu (kopā)	Jaunā cena ar 1 atgriešanu labojumiem (kopā)	*+ 5 izstrādņu skaiti**
19	761,21	1471,14	1245,62	2582,67	0
24		1798,06		3171,13	1
29		2124,98		3759,59	2
34		2451,90		4348,05	3
39		2778,82		4936,51	4
44		3105,74		5524,97	5
49		3432,66		6113,43	6
51		3759,58		6701,89	7

BRA iebildumi un priekšlikumi:

1. Dramatisks cenu pieaugums, neatbilstošs inflācijai.

1. tabulā redzams, ka pārskatu izvērtēšanas un akceptēšanas cenu pieaugums, kas svārstās no 2 – 7 reizēm ir dramatisks un daudzas reizes pārsniedz kopējo valsts inflāciju kopš 2017. gada, kad tika noteikts iepriekšējais LVĢMC cenrādis (23.05.2017 MK not. 272). Kopējā kumulatīvā inflācija 2017 – 2024. gadā Latvijā ir 44% (https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2017M01-2024M11/0/100). Jāņem vērā, ka tiesību aktu projekta anotācijā norādītās izmaksas nav pamatotas ar detalizētiem aprēķiniem, kā arī nav minēta inflācija un pakalpojumu cenu atbilstība tai, kā arī pakalpojumu cenā iekļautais peļņas īpatsvars. Anotācijā arī nav paskaidrots un ar aprēķiniem pierādīts, kāpēc atkārtota pārskatu izskatīšana, kuras laikā skatās jau iepriekš izvērtētu pārskatu un iepriekš fiksētās kļūdas – izmaksas ir gandrīz 2 reizes lielākas, lai gan darba apjoms ir būtiski mazāks. Minētais liecina, ka LVĢMC izmanto esošo monopolstāvokli un faktu, ka no minēto pakalpojumu izmantošanas nozares uzņēmumi nevar atteikties.

2. Veicina nekvalitatīvu ģeoloģisko izpēti / pēctecības neievērošana

Plānotais cenu pieaugums veicinās derīgo izrakteņu ieguvējus izvēlēties pēc iespējas mazāku izstrādņu skaitu – ko šobrīd normatīvie akti pieļauj – līdz 250-300 metru attālumu starp izstrādnēm, lai izvairītos no lielajām akceptēšanas un nākotnes krājumu aprēķinu izmaksām. Tas nozīmē, ka valsts līmenī tiks iegūti mazāk ticami dati par derīgo izrakteņu izplatību, dēļ reto urbumu (izstrādņu) izvietojumu.

Šobrīd derīgo izrakteņu ieguvēji, kam ir vēsturiski pētītas atradnes ar daudz izstrādnēm, jo kādreiz (~2009. gadu) akceptēšana maksāja 34-64 EUR, ir situācijas ķīlnieki. Ja viņi būtu zinājuši, ka 2025. gadā atlikušo krājumu akceptēšanas izmaksas būs ap 4000 EUR, vai neakcepta gadījumā – 6800 EUR, noteikti būtu izvēlējušies pasūtīt mazāku izstrādņu skaitu.

3. Monopola stāvoklis salīdzinot ar ģeoloģiskās izpētes veicējiem.

LVĢMC nav caurspīdīga pieeja gadījumiem, kad pārskats tiek atgriezts labojumiem ar protokolu (jāmaksā papildus cena par atkārtotu izskatīšanu) un kad tie ir vienkārši labojumi bez papildus maksas. Neadekvāti palielinātais cenrādis noteikti var radīt LVĢMC vadībai un darbiniekiem motivāciju atgriezt pārskatus labojumiem ar protokolu, lai pildītu LVĢMC budžetu un iespējams arī palielināt pārskatu izskatītāju algu fondu.

Nosakot cenu kāpumu pat tikai inflācijas apjomā (+44%), būtu jāņem vērā arī derīgo izrakteņu atradņu izstrādāju nozares pārskatu izstrādāšanas tirgus situācija – atšķirībā no LVĢMC, kas var pieprasīt un MK apstiprināt sev vēlamas monopola cenas valsts piespiedu kārtā veicamiem pakalpojumiem, derīgo izrakteņu realizācijas un ģeoloģiskās izpētes uzņēmumu izpētes un aprēķinu cenas regulē tirgus konkurence un tirgū cenas kopš 2017. gada nav pieaugušas pat par inflācijas 44%, nerunājot par 2 – 7 reizēm. Šobrīd lielapjoma ģeoloģiskās izpētes/papildizpētes pārskata satādīšana maksā ap 4-6 tūkst. EUR – un nav iespējams, ka dokumentu akceptēšana maksā tikpat cik pati pārskata sastādīšana, kur ieguldīts liels darbs teksta sagatavošanā, aprēķinu veikšanā un griezumu rasēšanā.

Minētais vēlreiz apliecina faktu, ka LVĢMC strādā neefektīvi un neatbilstoši tirgus situācijai, jo sagatavota dokumenta izskatīšana un pārbaude maksā tikpat cik šāda dokumenta izstrāde no sākuma izejas datiem. Jāņem vērā, ka pārskatā būtisku daļu veido dažādi kartogrāfiskie rasējumi, griezumi, aprēķinu tabulas, kuras LVĢMC veicot pārskatu akceptēšanu neizstrādā no jauna, līdz ar to šis darba apjoms nav jāveic. No minētā jāsecina, ka patiesībā LVĢMC pakalpojuma izmaksas ir būtiski dārgākas nekā nozarē vidēji.

Papildus jāatzīmē arī pretruna LVĢMC cenrādī – gadījumā, ja LVĢMC pati sastāda pārskatu par krājumu aprēķinu uz VĢF fonda materiālu bāzes, jaunā cena par pārskata sastādīšanu un krājumu akceptēšanu grozījumu tabulas p.2.4. ir noteikta 1961,62 EUR, kas savukārt ir neadekvāti zema – šāda cena būtu arī lielapjoma pārskatiem. Tas var radīt negodīgu konkurenci no LVĢMC puses attiecībā pret privāto ģeoloģijas uzņēmumu tirgu – LVĢMC paši krājumus uz VĢF materiālu bāzes var aprēķināt un akceptēt par 1961,62 EUR, savukārt privātiem uzņēmumiem, kas veic šādu pakalpojumu akceptēšana saskaņā ar cenrādi izmaksās 3923,04 EUR + iespējami labojumi 2920,20 EUR, nerēķinot pārskata sastādīšanas cenu / izmaksas. Minētais atkārtoti pierāda, ka cenrāža izmaksas nav pamatotas, jo jāsecina, ka LVĢMC var sastādīt un akceptēt pārskatu ar jebkādu izstrādņu skaitu par 1961.62 EUR, kamēr par šādu summu var tikai izskatīt jau sagatavotu pārskatu no privāta izpētes uzņēmuma – ar minimālo izstrādņu skaitu. Iespējams palielinātais pakalpojumu cenrādis netiešā veidā subsidēs paša LVĢMC pakalpojuma sniegšanas pakalpojumu, radot nevienlīdzīgu konkurenci.

4. Nav bijušas normatīvo aktu izmaiņas, kas palielinātu sarežģītību.

Kopš 2017. gada nav notikušas izmaiņas normatīvajos aktos, kas skar pārskatu izskatīšanu un akceptēšanu – akceptēšanas principi un prasības saglabājas tieši tādi paši kā 2017. gadā. Iespējams LVĢMC iekšēji, vai izdabājot VVD izvirzītajām prasībām ir sarežģījuši pārskatu izskatīšanu, taču šādas izmaiņas nav pamatotas normatīvajos aktos. LVĢMC tiesību akta projekta anotācijā norāda, ka būtiski palielinājusies pārskatu sarežģītība, kam BRA pilnīgi noteikti tam nevar piekrist – cenrāža 2.2.3. punktā minēto atlikušo krājumu akceptēšanas un kūdras izpētes pārskatu sarežģītība nav būtiski mainījusies - jau kopš 2012. gada lielākā daļā pārskatu, kas attiecas uz šo punktu, krājumi tiek aprēķināti ar virsmu metodi.

Turklāt kopš 2025. gada LVĢMC/VVD vairs nepieprasa pārrēķināt krājumus uz iepriekšējiem pārrēķinu datumiem, līdz ar to, sarežģītība nav ievērojami palielinājusies, bet tieši otrādi pat samazinājusies. Minētais atkārtoti liecina par pakalpojuma sniegšanas neefektivitāte, nevis objektīviem izmaksu pieauguma apstākļiem.

Priekšlikums: ņemot vērā minēt BRA piedāvā cenrādī pieturēties pie pieauguma, kas līdzvērtīgs inflācijas pieaugumam no 2017.gada - 44%, vienlaikus modernizējot pārskatu izskatīšanas procesu.

BRA saprot, ka paaugstinātās inflācijas apstākļos cenas nākas celt visiem pakalpojumu sniedzējiem, kā arī var saprast, ka LVĢMC ar šī brīža finansējumu nespēj nodarbināt pietiekamu skaitu augsta līmeņa speciālistu krājumu akceptēšanai.

Vienlaikus BRA saskata acīmredzamas un objektīvas iespējas LVĢMC samazināt pārskatu izskatīšanas izmaksas. Būtiskākais apstāklis – joprojām visi iesniegtie pārskati tiek izskatīti papīra formā ar pielikumiem, kas var būt A1 vai A0 formātā (lapas, kas lielākas par 1 metru!). Piemēram lielapjoma pārskatiem šādi pielikumi varētu būt pat 10-20 milzīga izmēra lapas. Izskatot garas krājumu un kvalitātes tabulas, kā arī plānus papīra formā, protams, rodas liels laika patēriņš augsti kvalificētiem speciālistiem, bet ar mazu praktisko pienesumu. Ja LVĢMC pārietu tikai uz elektronisku pārskatu izskatīšanu, tas, mūsuprāt, varētu ietaupīt ļoti lielas izmaksas un cenas varētu noteikt zemākas. Izskatot pārskatu elektroniski, ietaupītos arī atkārtoti iesniegtā pārskata izskatīšanai nepieciešamais laiks – grafiskos pielikumus varētu viegli salīdzināt datorprogrammās, Excel tabulās arī ar automātiskiem risinājumiem salīdzināšana būtu acumirklīga.

BRA ierosina pirms cenu celšanas, uzlabot LVĢMC pakalpojumu produktivitāti, piemēram, atsakoties no papīra pārskatu formas izskatīšanas. Minēto prasību šobrīd nosaka MK noteikumu 570 34. punkts, taču BRA ir gatava atbalstīt KEM operatīvai šī MK noteikumu Nr.570 punkta grozīšanai.

Tāpat vēršam uzmanību, ka šobrīd derīgo izrakteņu nozari regulējošie akti ir izmaiņu procesā – ir būtiski grozīts likums Par zemes dzīlēm, līdz 2026. gada 1. jūlijam – 31. decembrim tiks grozīti arī nozari regulējošie MK noteikumi, tai skaitā MK570 noteikumi, kas regulē pārskata saturu un akceptēšanas kārtību. Būtu racionālo vispirms veikt grozījumus MK noteikumos, iesaitot nozari, atmetot liekas birokrātiskas prasības un tikai tad vadoties jau pēc jaunajiem normatīviem un prasībām, aprēķināt atbilstošas jaunas LVĢMC cenas. Līdz tam brīdim, balstoties uz vecajiem normatīvajiem aktiem, būtu pieļaujamas izmaiņas tikai inflācijas apjomā.

BRA ieskatā ir vairākas idejas, kuras realizējot, samazinātos gan LVĢMC slodze, gan ieguvēju birokrātiskais slogs, gan derīgo izrakteņu nozares kontrole valsts līmenī:

· Šobrīd Latvijā derīgo izrakteņu krājumi tiek aprēķināti ar pārspīlētu precizitāti, it kā mēs iegūtu nevis smilti, granti, kūdru vai dolomītu, bet gan zeltu, platīnu vai litiju. Nav jāizgudro jauns ritenis – Skandināvijā, tepat Igaunijā, ir daudz vienkāršāki veidi, kā rēķina Latvijā sastopamos derīgos izrakteņus – ar procentuālām metodēm, nevis virsmu metodēm. Ar virsmu metodi aprēķina zemes virsmu un derīgā slāņa pamatni, bet visu kas pa vidu – var izteikt procentos (piemēram, 70% grants, 20% smilts, 10% mazvērtīgs materiāls). Ko līdz ļoti precīzi aprēķini ar virsmu metodi, ja tāpat starp urbumiem ir 100-300 metri un pa vidu starp urbumiem var būt pilnīgi jebkas cits, nekā urbumos? Vienkāršosim derīgo izrakteņu aprēķinus – nebūs jāpaaugstina neadekvātas cenas. Varam pamācīties no Ziemeļu kaimiņiem.

· Vienkāršot derīgo izrakteņu veidus – kāpēc jāaprēķina atsevišķi smilts-grants un smilts ar sarežģītu virsmu metodi, ja abiem veidiem vienāds nodoklis?

· Protams, jau iepriekšminētā papīra formas pārskatu atmešana un pāriešana uz 21.gs atbilstošu pārskatu izskatīšanu – tikai elektroniskā formā.

· Ja augstākminētie ierosinājumi šķiet grūti ieviešami, varbūt ir laiks padomāt par krājumu pārskatu izskatīšanas un akceptēšanas tirgus atvēršanu? Latvijā ir kompetenti uzņēmumi, kas varētu paveikt LVĢMC deleģētos pienākumus lē

« Atpakaļ