Vadošie būvmateriālu ražošanas nozares uzņēmumi 2010.gadā izveidoja Būvmateriālu ražotāju asociāciju ar mērķi sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām stimulēt Latvijas būvizstrādājumu ražotāju konkurētspēju reģionā, tai skaitā sekmēt Latvijā pieejamo dabas resursu un Latvijā ražotu izejmateriālu izmantošanu būvniecībā. Diemžēl ir izveidojusies situācija, ka 2005.gadā pēc VAS „Latvijas Autoceļu direkcija” pasūtījuma izstrādātā rokasgrāmatā „Tiltu specifikācijas 2005” ietvertas paaugstinātas prasības attiecībā uz tiltu būvei projektētā betona sārmu-silīcija dioksīda reakciju, kas rada priekšnosacījumus liegumam Latvijā ražoto būvmateriālu: cementa, šķembu, smilts izmantošanai betona ražošanā.
Lai izvairītos no sārmu-silīcija dioksīda reakcijas betonā, iespējami dažādi risinājumi:
1. Noteikt maksimālo sārmu saturu betonā (pārsvarā to ietekmē sārmu daudzums cementā);
2. Noteikt ierobežojumus izmantojamajiem minerālmateriāliem attiecībā uz sārmu reaktivitāti.
Latvijas gadījumā grāmatā “Tiltu specifikācijas 2005” ir noteiktas abas prasības – maksimālais sārmu daudzums betonā 3kg/m3 un maksimālā minerālmateriālu izplešanās, kas atbilst neaktīviem (nereaģējošiem) minerālmateriāliem.
Atsevišķās Eiropas valstīs ir noteikts, ka sārmu reaktivitāti betonā var novērst ar tādiem līdzekļiem, kā šlagas vai pelnu lietošanu betonā vai cementā, ja tie paši nesatur sārmus. Šāda prakse tiek pielietota Nīderlandē. „Tiltu specifikācijas 2005” izdevumā ir noteikts ierobežojums izmantot tikai CEM I tipa cementus, kas izslēdz iespēju pielietot šlagu vai pelnus cementa ražošanā, savukārt betonā šo materiālu lietošana ir nepraktiska dēļ tehnoloģiskajām un ģeogrāfiskajām īpatnībām.
Savukārt Lielbritānijā ir noteikts, ka izmantojot minerālmateriālus ar zemu sārmu reaktivitāti, pieļaujamais sārmu daudzums betonā ir 5kg/m3.
Ņemot vērā Latvijas praksi – lietot vietējā ražojuma cementu un Skandināvijas granīta šķembas, tieši šāda kombinācija ir vispiemērotākā optimālam ražošanas procesam un izmaksu balansēšanai. Praksē pielietotais Skandināvijas granīts ir ar zemu sārmu reaktivitāti – izplešanās 14 dienās zem 0,1%, savukārt pielietojot Latvijā ražoto CEM I 42,5 N cementu (NaOekv ~ 0,9%), arī augstas stiprības tiltu betonā, piemēram, C40/50 betona klasei, sārmu daudzums betonā nepārsniedz 4kg/m3.
Tāpat izdotajā rokasgrāmatā ir norādītas prasības maksimālajam C3A daudzumam cementā – 5%, kas praktiski atbilst sulfātizturīgajam cementam. Balstoties uz Eiropā un pasaulē veiktajiem pētījumiem, paaugstināts C3A līmenis betonā var būt bīstams, ja betona ūdens-cementa attiecība ir lielāka par 0,5, kurai atbilstoši rokasgrāmatas prasībām, tiltu betonām ir jābūt zemākai. Līdz ar to arī augstāks C3A līmenis būtiski neietekmē tiltu ilgmūžību. Vēlamies uzsvērt, ka Latvijā ražotajam cementam šis rādītājs ir robežās 6-6,5%, kas ir zemākais reģionā pieejamais, ko tieši ietekmē Latvijā iegūto minerālmateriālu ķīmiskais sastāvs.
Būvmateriālu ražotāju asociācija pilnībā atbalstot vēlmi aizsargāt tilta betona konstrukcijas no koroziju izraisošo faktoru ietekmes, līdz ar to paaugstinot tiltu kalpošanas laiku, uzskata, ka izvirzītajām prasībām jābūt samērojamām ar atsevišķu tiltu ekspluatācijas faktoru ietekmi uz to ilgmūžību, kā arī pieredzi, kuru daudzu desmitu gadu laikā uzkrājuši Latvijas tiltu būvnieki.
Ievērojot to, lūdzam precizēt rokasgrāmatas „Tiltu specifikācijas 2005” atbilstošās prasības, ievērojot gan saprātīgas un izsvērtas tiltu kalpošanas laika prasības, gan arī iespējas tiltu būvniecībā pielietot Latvijā ražotos būvmateriālus.