Par Būvmateriālu Ražotāju asociāciju

Gada labākā būve Latvijā

VID un Būvmateriālu ražotāju asociācija aktualizē sadarbību

Šī gada 22. februārī notika Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) pārstāvju tikšanās. Tās ietvaros VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule un Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons parakstīja aktualizēto vienošanos par sadarbību ar mērķi mazināt apstrādes rūpniecības nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, īpaši grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē.

Tikšanās laikā Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons informēja klātesošos par nozares asociācijas attīstības tendencēm un faktoriem, bet VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča iepazīstināja ar Būvmateriālu ražotāju asociācijas biedru nodokļu samaksas disciplīnu un ekonomiskajiem rādītājiem. Savukārt, VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Pirmās metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks skaidroja PVN piemērošanas jautājumus būvmateriālu ražošanas jomā, ņemot vērā izmaiņas nodokļu reformas ietvaros.

Atkārtoti noslēgtās sadarbības vienošanās ietvaros Būvmateriālu ražotāju asociācija apņemas veikt visus nepieciešamos pasākumus, kas vērsti uz asociācijas biedru pienākuma - noteiktajā termiņā un pilnā apmērā veikt nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu samaksu - izpildi. Asociācija arī apņemas sniegt VID informāciju par metodēm, kādas atsevišķi komersanti izmanto, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, un ar to saistītajiem pārkāpumiem, kā arī par savām aktivitātēm apstrādes rūpniecības nozares darbības sakārtošanā. Tāpat asociācija apņemas iepazīstināt savus biedrus ar VID sniegto informāciju par jaunāko VID praksi tiesību aktu piemērošanā un jauniem iestādes pakalpojumiem.

VID, ņemot vērā asociācijas sniegto informāciju, apņemas izstrādāt un izmantot efektīvas nodokļu administrēšanas metodes, lai īstenotu parakstītās vienošanās mērķi, kā arī asociācijas sniegto informāciju par nodokļu nemaksāšanu apņemas izmantot nodokļu administrēšanas procesā, uzskatot, ka sniegtajai informācijai ir augsta ticamības pakāpe. VID arī apņemas informēt asociāciju par VID darbībām un normatīvajiem aktiem, kas vērsti uz apstrādes rūpniecības nozares sakārtošanu, kā arī par jaunāko VID praksi tiesību aktu piemērošanā un jauniem VID pakalpojumiem.

Aktualizētā vienošanās arī paredz regulāras VID un BRA pārstāvju tikšanās un diskusijas par aktuāliem nodokļu normatīvo aktu piemērošanas un nozīmīgākajiem asociācijas biedrus interesējošiem jautājumiem. Vienošanās stājas spēkā no tās parakstīšanas brīža un ir spēkā nenoteiktu laiku.

Iepriekšējā VID un Būvmateriālu ražotāju asociācijas vienošanās tika parakstīta 2011. gada 8.februārī. Būvmateriālu ražotāju asociācija bija viena no pirmajām, kas parakstīja šāda veida sadarbības vienošanas ar VID.

Kopumā šobrīd ir spēkā 23 VID un uzņēmēju biedrību parakstītas vienošanās ar mērķi uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vidi, veicinot godprātīgu nodokļu nomaksu, godīgas konkurences apstākļus, kā arī kopīgi cīnīties ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un "aplokšņu algām" .

Būvmateriālu ražotāju asociācija dibināta 2010.gada 19.februārī. Tajā apvienojušies Latvijas lielākie būvmateriālu ražotāji ar nolūku veicināt valsts atbalstu nozarei gan iekšējā, gan eksporta tirgos, rosināt vietējo materiālu izmantošanu būvniecībā un ieviest vienotus būvmateriālu kvalitātes standartus, stiprinot Latvijā ražotu būvmateriālu reputāciju.

Par atbalstu Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas darbam

Būvmateriālu ražotāju asociācija, kas apvieno Latvijas lielākos apstrādes rūpniecības uzņēmumus, tādus kā CEMEX, Valmieras stikla šķiedra, Latvijas Finieris atbalsta finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas darba turpināšanu Ministru kabineta sastāvā.

Ministres darbā 2016.gadā ir saskatāmi vairāki racionāli lēmumi - palielināt VID darbības efektivitāti cīņā ar ēnu ekonomiku, kas ir būtiski apstrādes rūpniecības konkurētspējai un spējai piesaistīt kvalificētu darbaspēku, kā arī veikt investīcijas pamatlīdzekļos ar perspektīvu palielināt rūpniecisko izlaidi nākotnē.

Ar lielu interesi mūsu uzņēmumi vēro finanšu ministrijas, kā A/S "Augstspriegumu tīkls" kapitāldaļu turētāja, tuvākos lēmumus lai nepaaugstinātu vai pat samazinātu elektroenerģijas pārvades tarifus Latvijas patērētājiem.

Tāpat rūpnieki vēlas, ka jau 2017.gada laikā notiek virzība iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanā, lai Latvija būtu konkurētspējīga ar citām reģiona valstīm.

Kopumā finanšu ministres rokās ir vairāki instrumenti apstrādes rūpniecības izaugsmes veicināšanā un BRA ir pārliecināta par Danas Reiznieces-Ozolas spēju tikt galā ar saviem pienākumiem un nodrošināt reformu atbalstu pašreizējās valdības sastāvā.

Ar cieņu,

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors L.Jākobsons

Būvmateriālu ražotāju Hamleta ēnā

Nespējā izšķirties par konkrētu lēmumu Hamlets nonāca pie slavenās frāzes – Būt vai nebūt? Uz šo pašu jautājumu būt vai nebūt pašlaik atbildi meklē arī A/S „Liepājas Metalurgs”. Lēmums kāds tiks pieņemts būs būtisks ne tiki uzņēmumam, bet arī Liepājai – pilsētai, kurā atrodas lielākais Latvijas rūpniecības uzņēmums.

Lēmums par atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai caur elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenti, kuru valdība pieņēma izpildot Briselei dota solījumu, rada situāciju, ka Hamleta tēva gara ēna var parādīties arī citiem energoietilpīgajiem būvmateriālu ražošanas, kā arī citu nozaru uzņēmumiem. Ja būvmateriālu ražotāji ar izpratni varētu attiekties pret valsts atbalstu saprātīgai atjaunojamo energoresursu ražošanai, tad izprast kā pie atbalstu prasošiem un atbalstu saņēmušiem tiek pieskaitītas arī koģenerācijas stacijas, kas tiek darbinātas ar dabas gāzi izprast ir visai problemātiski. Kā valsts vadītāju neprofesionalitātes un valsts investīciju visneveiksmīgākā ieguldījuma piemērs kļuvis Rīgas TEC 2-2, kuras būvniecībai iztērēti 500 milj.ls Lai attaisnotu veiktās būvniecības nepieciešamību, kā vienīgo argumentu tās uzsākšanai var saklausīt uz daiļliteratūras, sevišķi fantastikas darba sacerējumu balstītu tēzi par enerģētisko drošību un neatkarību. Kāda gan var būt drošība, ja cik zināms fosilais kurināmais - dabas gāze Latvijas zemes dzīlēs līdz šim nav atrasta un vienīgai veids, kā to iegūt ir iepirkt Krievijā. Neizprotami ir arī tas, ka Latvija ir valsts, kur elektroenerģijas ražošana bāzēta uz vienu no ekonomiski izdevīgākajiem enerģijas ražošanas veidiem- hidroenerģiju, bet cena elektroenerģijas patērētājiem Latvijā ir augstākā Eiropā. Vai tiešām tik svarīgi ir pārdot lēto elektroenerģiju kaimiņu valstīm, lai ieietu viņu tirgos, bet patērētājiem Latvijā likt maksāt nesamērīgi augstu cenu, kas liedz konkurēt mūsu uzņēmējiem Eiropas Savienības un citu valstu tirgos, kā arī mazturīgiem spēju apmaksāt saņemtās elektroenerģijas rēķinu. Rodas iespaids, ka Latvijas enerģētikas bizness ir vēlme sasniegt savu labklājību uz citu rēķina.

Risinot obligātās iepirkuma komponentes radīto problēmu jārēķinās ar to, ka jebkurš no risinājumiem prasa vai nu maksājumu subsīdiju pārdali starp elektroenerģijas patērētājiem, vai paaugstinot PVN, vai radot jaunu nodokli, kuru uzlikt enerģijas ražotājiem, vai norakstīt zaudējumos TEC-2-2, kaut pareizāk protams būtu likt par neprofesionālu lēmumu pieņemšanu maksāt tos, kas šos lēmumus ir pieņēmuši. Laika atlicis maz, pie kam būtiski, ka vairs nav jāatskatās Briseles virzienā, jo arī tur runas par atbalstu atjaunojamiem energoresursiem un CO2 kvotām ir pilnībā apklusušas un kļuvušas pat kaitīgas.

Meklējot risinājumu radītai situācijai diemžēl jāatzīst, ka atjaunojamās enerģijas atbalsta mehānisms no ekonomiskās problēmas ir kļuvis par politisku, jo piedāvājot vienu vai otru risinājumu vispirms jāraugās, kāda partija vada attiecīgo ministriju, kurai būtu jāuzņemas izveidotā atbalsta revīzija, vai tās reitings ir pietiekams, lai spētu pieņemt patstāvīgu lēmumu, vai arī laika periods, kurā piedāvātais risinājums būtu jāpieņem, nav saistīts ar vēlēšanu ciklu – pašvaldības, Latvijas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Kādreiz marksistu idealogi nonākot krustcelēs izvirzīja jautājumu - Ko darīt?- un pēc tam sagrāva impēriju. Ļoti ceru, ka valdība spēs pieņemt saprātīgu risinājumu pašu radītājai problēmai, ka tā neizraisīs graujošas sekas uzņēmējiem un galu galā katram Latvijas iedzīvotājam.

L.Jākobsons

Būvmateriālu ražotāju asociācijas Izpilddirektors

Latvijas lielākie būvmateriālu ražotāji apvienojas nozares attīstības veicināšanai

Latvijas lielākie būvmateriālu ražotāji apvienojušies biedrībā „Būvmateriālu ražotāju asociācija” ar nolūku veicināt valsts atbalstu nozarei gan iekšējā, gan eksporta tirgos, rosināt vietējo materiālu izmantošanu būvniecībā un ieviest vienotus būvmateriālu kvalitātes standartus, stiprinot Latvijā ražotu būvmateriālu reputāciju.

Būvmateriālu ražotāju asociācijā apvienojušies SIA CEMEX, SIA Sakret, A/s Liepājas metalurgs, A/s Valmieras stikla šķiedra, SIA Tenax, SIA Knauf, SIA AEROC un A/S Latvijas finieris. Ražotāju kopējais apgrozījums 2009.gadā sasniedza 325 miljonus latu, bet investīcijās ieguldīti 275 miljoni latu. Uzņēmumi nodarbina gandrīz 6 tūkstošus cilvēku.

„Mūsu mērķis ir nodrošināt stabilu un koordinētu būvmateriālu ražošanas nozares attīstību, jo tā ir gan eksportspējīga, gan spēj konkurēt un aizstāt importa produkciju vietējā tirgū. Būvmateriālu ražošanas nozarē investēti apjomīgi līdzekļi, kas nodrošina inovatīvu un konkurētspējīgu produktu ražošanu. Turklāt būvniecības nozare nodrošina darba vietas un ieņēmumus arī daudzām citām nozarēm – transporta pārvadājumu, loģistikas, būvmateriālu tirdzniecības, kā arī apkalpojošās sfēras uzņēmumiem. Ir jāsaprot, ka tieši uzņēmēji darbina Latvijas ekonomiku, caur nodokļu maksājumiem nodrošina līdzekļus sociālajai sfērai un sniedz darba vietas, kas esošajā situācijā ir ārkārtīgi svarīgs aspekts,” saka Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Būvmateriālu ražotāju asociācija dibināta 2010.gada 19.februārī. Tās dibinātāji ir astoņi lielākie nozares ražotāji. Par asociācijas valdes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Gruzniņš no SIA CEMEX, savukārt izpilddirektora amatā iecelts Leonīds Jākobsons, kas iepriekš vadījis Valsts būvinspekciju. Biedrībā var un tiks aicināti iestāties nozares uzņēmumi, kas Latvijā ražo augstas kvalitātes produkciju, izmantojot vietējas izcelsmes izejvielas, un godprātīgi pilda saistības pret darbiniekiem, sadarbības partneriem un valsti.

Leonīds Jākobsons

Tel.: +371 29 298 138

e-pasts: Leonids.Jakobsons@bra.lv