Būvmateriālu ražotāju asociācija (turpmāk – BRA) ir iepazinusies ar 2016.gada 1.novembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) mājaslapā publicēto informāciju par AS „Augstsprieguma tīkls” iesniegto tarifu projektu, kas paredz tarifu pieaugumu no 8% līdz 13% atkarībā no pieslēguma vietas pārvades sistēmai. BRA ir kategoriski pret tarifu celšanu šī brīža elektroenerģijas dārdzības apstākļos, jo tas grauj apstrādes rūpniecības konkurētspēju reģionā.
- Jau šobrīd Latvijā ir vienas no dārgākajām tīkla izmaksām reģionā
Ja savstarpēji salīdzinām tīkla izmaksas industriālajiem patērētājiem reģionā – Baltijas valstīs, Polijā, Somijā un Zviedrijā, tad visās patēriņa grupās no 20 – 70GWh Latvijā ir visdārgākie tīkla pakalpojumi. Savukārt 70-150GWh patēriņa grupā tīkla pakalpojumi ir lētāki nekā Lietuvā un Igaunijā, taču joprojām 2,3 reizes augstāki nekā Somijā un Zviedrijā.
Datu avots: EUROSTAT
Mājsaimniecībām tīkla izmaksas visās patēriņa grupās ir augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Turklāt jāatzīmē, ka Polijā, Somijā un Zviedrijā ļoti izteikti, Lietuvā un Igaunijā mazāk izteikti, taču tīkla izmaksas nav vienādas visām mājsaimniecību patēriņa grupām – mazāka patēriņa grupām ir tendence noteikt augstākus tīkla tarifus.
Datu avots: EUROSTAT
- Tarifu aprēķina pamatojums ar prognozēto elektroenerģijas apjoma pieaugumu ir kritiski vērtējams
Šobrīd nav skaidras atbildes uz jautājumu, kura patērētāju grupa vai tautsaimniecības nozare veidos AS „Augstsprieguma tīkls” tarifu aprēķinā prognozēto elektroenerģijas apjoma pieaugumu 3% apmērā. Saskaņā ar BRA rīcībā esošajiem datiem elektroenerģijas patēriņš rūpniecības sektorā pēdējo četru gadu laikā ir samazinājies par turpat 15%. Turklāt jāatzīmē, ka jaunās energoefektivitātes prasības un to izpilde arī turpmāk samazinās elektroenerģijas patēriņu lielākajā daļā tautsaimniecības nozaru.
Esam secinājuši, ka elektrības patēriņa plāns tuvākajiem 10 gadiem ir balstīts tikai uz IKP prognozi, taču saskaņā ar BRA rīcībā esošajiem un izanalizētajiem vēsturiskajiem datiem par laika periodu no 2010. – 2015.gadam uzrāda korelācijas trūkumu starp IKP izmaiņām un elektrības patēriņu.
Datu avots: CSB
Priekšlikumi:
- Tarifu celšanu nedrīkst uzskatīt par vienīgo pieejamo mehānismu attīstības veicināšanai enerģētika sektorā. Ja pārvades tarifi tiks palielināti, tā rezultātā cietīs pārējo tautsaimniecības nozaru konkurētspēja vietējā un eksporta tirgos.
- Ņemot vērā jau šobrīd augsto tīkla izmaksu līmeni reģionā, jāmeklē citi risinājumi pārvades operatora pieaugošo izmaksu kompensēšanai, kāpinot efektivitāti tīkla noslogojumā un diferencējot tīkla tarifu pēc patēriņa un/vai elektrības īpatsvara kopējā pašizmaksā.
- Investīcijas sadales un pārvades tīklu attīstībā ir jāveic, taču mazākā apjomā un lēnākā tempā nekā paredz esošie plāni, lai atbalstītu nevis bremzētu apstrādes rūpniecības un citu tautsaimniecības nozaru attīstību un konkurētspēju.
- Lai reālāk novērtētu elektrības patēriņa plānotās izmainās, jāņem vērā pieaugošās elektrības cenas (kas samazina patēriņu), izmaiņas tautsaimniecības struktūrā, kurā apstrādes rūpniecības īpatsvars samazinās, kā arī izmaiņas mājsaimniecību pirktspējā.
BRA pašlaik apvieno 21 uzņēmumu, kuru kopējais ražošanas apjoms saskaņā ar 2015.gada datiem sastādīja 750 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 480 miljoni eiro ir produkcijas apjoms, kas tiek eksportēts uz vairāk nekā 40 pasaules valstīm. BRA uzņēmumos ir nodarbināti vairāk nekā 5200 darbinieku.