Būvmateriālu ražotāju asociācija (BRA) kopumā atzinīgi novērtē Ekonomikas ministrijas izstrādāto konceptuālo ziņojuma projektu “Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai”, vienlaikus norādot uz nepieciešamajiem uzlabojumiem. Pirmatnējā dokumentā (š.g.maijs) panākti vairāki uzlabojumi, piemēram, iestrādāta jauna 1.5.sadaļa par apņemšanos rūpīgāk un atklātāk vērtēt esošo atbalsta sistēmu līdz konkrētu uzņēmumu līmenim, paredzot arī attiecīgu finansējumu, kā arī rūpīgāk formulēta enerģētikas sektora situācija un iespējamās izmaiņas Baltijā pēc 2020.gada (iepriekšējais formulējums par Igaunijas degakmens staciju “slēgšanu” aizstāts ar “būtisku samazinājumu”). 

    Tomēr vairums jautājumu joprojām ir aktuāli pēc būtības, ko formulējām komentāru veidā š.g. maijā (skat. zemāk).   Tas nozīmē, ka sagaidām nopietnu darbu un arvien plašāku dažādu institūciju iesaisti vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā (piem., SPRK, PKC).

    Vēlamies akcentēt: plānojot enerģētikas sektora attīstību Latvijā un jo īpaši paužot Latvijas valsts pozīciju ES institūcijām, jānodrošina sabalansēta iesaistīto pušu interešu pārstāvība adekvātos termiņos.  Piemēram, attiecībā uz plānotajām enerģētikas sektora izmaiņām Baltijā pēc 2020.gada (galvenokārt Igaunijas degakmens staciju aizstāšana ar AER), vispirms nepieciešams panākt dokumentētu ekspertu vienošanos visu Baltijas valstu līmenī vai vismaz demonstrēt tiešas norādes par jau pieņemto vai vēl diskusijās esošo Igaunijas un Lietuvas valsts pozīciju šajos jautājumos.  Pretējā gadījumā ir grūti panākt efektīvu iesaistīto pušu atbalstu kopīgo starpnacionālo mērķu sasniegšanai – piemēram, ES “Ziemas paketei”.

    Veidojot nozīmīgu un visaptverošu nacionālā līmeņa dokumentu “Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai”, jāievēro adekvāti termiņi un jāsabalansē galvenie sektoram svarīgie jautājumi šobrīd un tuvākajā nākotnē.  Piemēram, ja tiek detalizēti izstrādāta rīcības programma “vienreizējai saistību samazināšanai pret garantētās maksas saņēmējiem par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu”, tad nepietiek tikai ar 1 teikumu, ka “līdz 2018.gadam plānots izstrādāt jaunu, izmaksu efektīvu atbalsta mehānismu, kas atbilstu sabiedrības interesēm un veicinātu konkurētspējīgu enerģijas ražošanu no AER”. 

    Jebkurā gadījumā jāveic secīga, pamatota un sabiedrībai redzama analīze, pirms tiek uzsākts darbs pie rīcības programmas konkrētu jaunu atbalsta shēmu īstenošanai. Piemēram, jāvērtē ES “Ziemas paketē” paredzētais uzstādījums investēt no AER iegūtās elektroenerģijas pašpatēriņā mājsaimniecībām un rūpnieciskajiem patērētājiem – aizstājot šobrīd spēkā esošo diskriminējošo kārtību par “neto norēķinu” mājsaimniecībām, adekvāti plānojot patēriņa dinamiku nākotnei, vērtējot tīkla noslogojumu un izkliedi u.tml. (detalizētāk skat. pēdējos 2 punktus nākamajā lapā).

Komentāri EM ziņojumam “Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai” – 2017.gada maijs.

OIK samazinājums

Ziņojuma 1.sadaļā un 5.sadaļā tiek runāts par OIK noturēšanu 26,79 EUR/MWh līmenī, uz ko vērsti ziņojumā aprakstītie kompleksie pasākumi.  4.risinājuma gadījumā minēts, ka OIK varētu samazināties līdz 20,57 EUR/MWh 2022.gadā, īstenojot daļēju vienreizēju kompensāciju jaudas maksājumiem TEC.

Ņemot vērā, ka esošā atbalsta mehānisma ietvaros vairs netiks piešķirtas jaunas OI tiesības, būtu nepieciešams precīzāk modelēt OIK samazinājumu arī garākā periodā, lai nofiksētu maksimāli iespējamo OIK samazinājumu, pirms tiek uzsāktas jebkādas diskusijas par jauno regulējumu, kuru iecerēts izstrādāt paralēli.

Nosacījumi TEC darbībai

3.sadaļā aplūkoto variantu iespējamā ietekme uz TEC darbību (izmaksām un cenu) būtu jāvērtē mazāk radikāli – sevišķi 6.attēls, kur elektrības cena pat pārsniedz 200 EUR/MWh – teorētiski šāda situācija iespējama īslaicīgi, bet nevis pilna gada griezumā.  

Līdzīgi apsvērumi būtu jāņem vērā arī 8.-11.attēlos, papildinot šo analīzi ar detalizētāku paskaidrojumu par izmaksu struktūru – piem., cik liela ietekme no atbalsta samazinājuma ir kapitālizmaksu sadaļā – lai labāk izprastu pēc tam piedāvāto 4.variantu par vienreizēju kompensāciju garantētajiem jaudas maksājumiem.  Galvenais mērķis – izprast, cik lielā mērā TEC darbību ietekmē atbalsta samazinājums pa galvenajām izmaksu sadaļām (mainīgās, fiksētās, kapitālizmaksas), lai panāktu maksimālo atbalsta samazinājumu, vienlaicīgi nodrošinot adekvātu TEC darbību.

Patēriņa prognožu scenāriji

1.1sadaļā tiek prognozēts patēriņa pieaugums +1,1% gadā līdz 2020.gadam, uz kā tiek balstīti tālākie OIK aprēķini.  Ņemot vērā patēriņa vēsturiskās svārstības, tomēr būtu nepieciešams izstrādāt arī alternatīvu scenāriju patēriņa attīstībai (piem., samazinājumu vidēji -1% gadā), lai pienācīgi novērtētu atbalsta sistēmas elementu (OIK) potenciālo ietekmi uz tautsaimniecības konkurētspēju.

Pašpatēriņa veicināšana

Ziņojuma kopsavilkumā pie atbalsta elektroenerģijas sektorā parādās apņemšanās paralēli citiem atbalsta jautājumiem “izstrādāt jaunu, izmaksu efektīvu atbalsta mehānismu, kas atbilstu sabiedrības interesēm un veicinātu konkurētspējīgu enerģijas ražošanu no AER”.  Vēlams konkretizēt aptvertās jomas, atbildīgos un termiņus (šobrīd tālāk ziņojuma tekstā 1.sadaļā pie atbalsta šis jautājums neparādās vispār, tikai minētais 1 teikums kopsavilkumā).

Mūsu izpratnē tas ietver iespēju nostiprināšanu investēt no AER iegūtās elektroenerģijas pašpatēriņā mājsaimniecībām un rūpnieciskajiem patērētājiem – kā to paredz ES “Ziemas pakete”, lai efektīvi sasniegtu AER mērķus.  Piemēram, tam nepieciešams mainīt šobrīd spēkā esošo diskriminējošo kārtību par t.s. “neto norēķinu”, kad mājsaimniecības par AER saražoto enerģiju nevis saņem atbalstu, bet gan pašas spiestas maksāt to citiem + citi ierobežojumi (limits neiztērētā pārpalikuma pārnešanai gada ietvaros, jāmaksā pilns tīkla tarifs).