A.god. ministra kungs!
Atbildot uz Jūsu vēstuli Nr. 3.3-8/2019/714, Būvmateriālu ražotāju asociācija (turpmāk – BRA) sniedz informāciju par OIK ietekmi uz tās uzņēmumiem. Jāatzīmē, ka BRA pārstāv apstrādes rūpniecības uzņēmumus, kas ražo būvmateriālus, un liela daļa no tiem ir kapitāla un energoietilpīgi ražošanas uzņēmumi, kuru kopējo izmaksu bilancē energoresursu izmaksas sastāda pat 20-30%.
Vēlamies uzsvērt, ka apstrādes rūpniecība ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kas veido ap 13 % īpatsvara pievienotajā vērtībā. Turklāt 2/3 no nozares apgrozījuma veido eksports. Saskaņā ar Latvijas Nacionālā attīstība plāna 2014.-2020.gadam (NAP 2020) noteikto mērķi šai nozarei līdz 2020.gada jāsasniedz 20% no Latvijas IKP, taču Latvija no tā nozīmīgi atpaliek. Jāpiebilst, ka mūsu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas rādītāji šajā nozarē ir krietni augstāki.
Tā kā BRA pārstāvētie uzņēmumi savu produkciju eksportē uz dažādām pasaules valstīm, īpaša nozīme ir elektroenerģijas gala cenām Latvijā un to ietekmei uz uzņēmumu konkurētspēju eksporta tirgos. Jāņem vērā, ka Latvijā ir vienas no augstākajām elektroenerģijas gala cenām energoietilpīgajiem ražotājiem Eiropā (krietni augstākas nekā Ziemeļeiropas reģiona valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā). Latvijā ir lielākais kopējais nodokļu slogs elektroenerģijai Ziemeļeiropas reģionā – ap 4,46 eirocenti/ kWh, kamēr tuvākajiem kaimiņiem Lietuvai un Igaunijai – ap 3,1 eirocenti/ kWh, bet Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā tas ir no 1,8-2,3 eirocenti/ kWh. Uzņēmumiem ir grūti konkurēt ne tikai ar Ziemeļeiropas reģiona valstīm (Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Poliju un Vāciju), bet arī ar valstīm ārpus Eiropas Savienības (Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu u.c.), jo tām ir pieejami būtiski lētāki energoresursi, valsts subsīdijas un nav jāiekļaujas CO2 kvotu sistēmā.
Avots: EUROSTAT
Ja Latvijā elektroenerģijas cenas nesasniegs vidējās cenas Ziemeļeiropā, energoietilpīgie ražotāji cīnīsies par izdzīvošanu un samazinās savu ekonomisko aktivitāti. Taču, ja OIK vai tam ekvivalents atbalsta maksājums gāzes koģenerācijas un atjaunojamās enerģijas ražošanas (turpmāk – AER) atbalstam tiks atjaunots agrākajā līmenī (pirms OIK iesaldēšanas un diferencēšanas), tas nozīmētu energoietilpīgo uzņēmumu potenciālu darbības izbeigšanu Latvijā. Piemēram, tikai CEMEX vien 2018.gadā dažādos nodokļos un nodevās samaksāja ap 4,5 miljoniem eiro un mazliet vairāk kā 1 miljonu eiro OIK (izrēķināta 2019.gadā plānotā OIK atmaksa no valsts par 2018.gadu). Uzņēmumā strādā ap 450 darbinieku, kā arī pastarpināti tiek nodarbināti vairāk kā 250 dažādu apakšuzņēmēju darbinieku (šoferi, karjeru personāls, rūpnīcas remonta apkalpojošais personāls u.c.).
Būtiska OIK samazināšana vai atcelšana pozitīvi ietekmētu energoietilpīgos apstrādes rūpniecības uzņēmumus, jo tie kļūtu konkurētspējīgāki savos eksporta tirgos un varētu palielināt savas produkcijas noietu, kā arī parādītos brīvi līdzekļi, kurus būtu iespējams investēt uzņēmumu attīstībā un papildu investīciju piesaistē. Tā, piemēram, uzņēmumam CEMEX pēc daļēji īstenotajām reformām OIK samazināšanai, parādījās iespēja nostabilizēt savas pozīcijas esošajos tirgos un būtiski paplašināt savu eksporta noietu Zviedrijā, jo produkcijas izmaksas kļuva konkurētspējīgākas, salīdzinot ar citiem ES tirgū konkurējošiem ražotājiem.
Asociācija uzskata, ka Ekonomikas ministrijas līdz šim paveiktais OIK sloga samazināšanā ražotājiem un plašākais sabiedrībai ir vērtējams atzīstami. Aicinām Jūs turpināt Ekonomikas ministrijas jau iesāktās aktivitātes OIK izmaksu samazināšanai, kā arī izvērtēt iespējas OIK atcelt, ņemot vērā plašākas sabiedrības intereses un maksātspēju, kā arī Latvijas vadošo tautsaimniecības nozaru ietekmējošos faktorus, piemēram, pieaugošo elektrības cenu (bez OIK un tīkla izmaksām). Uzskatām, ka:
- kopējais atjaunojamās enerģijas atbalsta mehānismam nedrīkst pārsniegt 0,3% no IKP (pēc elektroenerģijas tirgus vērtējuma novērtēta 2017 gadā);
- jāatstāj jau noteiktais ierobežojums maksimālajai AER iekšējās peļņas normai (IRR);
- jāturpina pastiprinātas pārbaudes visās AER stacijās/ projektos, jo līdzšinējie rezultāti uzrāda, ka pastāvošajā sistēmā ir ļoti daudz nepilnību un negodprātīgas prakses.
Pagājušogad Eiropas Enerģētikas regulatoru padome (CEER) pabeidza apjomīgu pētījumu par Eiropā izmantotajiem atbalsta mehānismiem AER, kura kopējais secinājums – atbalsta shēmas rada ievērojamas izmaksas Eiropas elektroenerģijas patērētājiem. Atbalsta maksājumi Latvijā (117,61 EUR/ MWh) pārsniedz vidējo Eiropas apmēru 110 EUR/ MWh , taču tie ir krietni augstāki nekā Ziemeļeiropas reģionā (vidēji – 35,52 EUR/ MWh). Tā kā gala patērētājs (gan mājsaimniecības, gan arī ražotāji) ir tas, kas samaksā par šo atbalsta shēmu, jo šīsizmaksas tiek iekļautas elektroenerģijas gala cenā, īpaši būtiski ir izvērtēt, cik efektīva ir atbalsta sistēma un vai tā mudina atjaunojamo energoresursu ražotājus attīstīt savas tehnoloģijas nevis pelnīt uz subsīdiju rēķina. BRA pilnībā atbalsta CEER aicinājumu AER atbalsta shēmas pēc iespējas piesaistīt tirgus principiem un veicināt izmaksu samazinājumu. Turklāt ir jāatsakās no tirgu kropļojošajām subsīdijām un šķērssubsīdijām siltuma ražošanā.
Avots: lsm.lv
Uzskatām, ka galvenais instruments enerģētikas nozares attīstības sabalansēšanai ar pārējām Latvijas tautsaimniecības nozarēm ir efektīva un izsvērta investīciju programma. Katra jauna AER iniciatīva ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai Latvijas sabiedrība un elektroenerģijas patērētāji to var atļauties. AER nozarei noteikti jāattīstās, taču atbalstam jābūt samērīgam, veicinot iekšējo konkurētspēju starp apakšnozarēm (vēju, biomasu, ūdeni, sauli utt), kā arī iepriekš to salīdzinot ar AER atbalstu Baltijas reģiona valstīs.
Šogad februāra sākumā Latvijā viesojās Eiropas Komisijas vadītāja vietnieks Marošs Šefcovičš, kurš atzina, ka saražotās saules un vēja enerģijas cena strauji krītas. Pēc viņa teiktā, Eiropā esot elektrostacijas, kurās kilovatstundu elektrības var saražot par diviem eirocentiem, bet vēja enerģija Baltijas jūrā maksā ap 5-7 eirocentiem, tādēļ nav nepieciešamas nekādas subsīdijas. Saistībā ar saistošajiem Eiropas Savienības mērķiem klimta pārmaiņu mazināšanā vēlamies uzsvērt, ka valstij jāveido stratēģija kā neproporcionāli lielo mērķu izpildes slogu enerģijas sektorā pārnest uz siltuma un transporta sektoriem, kuru potenciāls AER mērķu sasniegšanā līdz šim ir bijis vāji analizēts un apgūts.
Esošais atjaunojamās enerģijas atbalsta mehānisms bremzē ne tikai esošo ražošanu – uzņēmumos, bet arī nākotnes attīstību un attiecīgi investīcijas jauniem efektīviem produktiem visos būvmateriālu segmentos – sākot ar koku, beidzot ar stiklu un dažādu atkritumu un atgāju pārstrādi un utilizāciju u.c. pasākumiem, kam vajag enerģiju un ir iespējas izvēlēties, kurā valstī investēt šajās tehnoloģijās – Latvijā vai kaimiņvalstīs, jo perspektīvie produkti ir biznesa plānos relatīvi nekonkurētspējīgāki un līdz ar to ar pazeminātu atmaksāšanos.
Noslēgumā vēlamies uzsvērt, ka ambiciozā investīciju programma enerģētikas nozarē gan valsts, gan privātajā sektorā, kas tika uzsākta 2007.gadā, ir izvirzījusi Latviju kā valsti ar reģionā dārgākajām elektroenerģijas gala cenām, kas novedis pie tā, ka šobrīd konkurētspēju zaudē jau vidējie un mazie uzņēmumi, un tā vairs nevar turpināties. Ja valsts vēlas panākt ekonomikas izrāvienu un piesaistīt no Latvijas emigrējušo darbaspēku, ir jārod iespēja atgriezt līdzsvaru starp pārējām tautsaimniecības nozarēm.