Iesniegums viedokļa saņemšanai
Ievērojot, ka Ekonomikas ministrija ir atbildīga par būvniecības politikas izstrādi un īstenošanu, lūdzam Ekonomikas ministrijas viedokli par būvdarbu defektu un būvdarbu garantijas jēdzienu izpratni un piemērošanu.
Būvdarbu garantijas jēdziena satura atklāšana rakstiskas tiesību normas formā
Šobrīd spēkā esošā 2013.gada 9.jūlija Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas 2.punkta j) apakšpunkts paredz, ka Ministru kabinets likuma izpildei izdod speciālos būvnoteikumus, kuros nosaka būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā. Savukārt, Būvniecības likuma 5.panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets izdod speciālos būvnoteikumus attiecībā uz 1) ēkām; 2) autoceļiem un ielām; 3) dzelzceļa būvēm (valsts, pašvaldību un privātajām); 4) elektronisko sakaru būvēm; 5) enerģijas ražošanas, glabāšanas, pārvades un sadales būvēm; 6) hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm; 7) ostu hidrotehniskajām būvēm; 8) ar radiācijas drošību saistītām būvēm; 9) būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā; 10) citām, atsevišķi neklasificētām inženierbūvēm.
Nevienos Ministru kabineta izdotajos būvniecības jomu regulējošajos noteikumos (vispārējos un speciālajos būvnoteikumos) sākotnēji nav tikusi atklāta būvdarbu defektu un būvdarbu garantijas jēdzienu būtība. Arī iepriekš spēkā esošais 1995.gada 10.augusta Būvniecības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi būvdarbu defektu un būvdarbu garantijas jēdzienu definīcijas nesniedza.
Tikai ar 2017. un 2018.gadā veiktajiem grozījumiem vienā no speciālajiem būvnoteikumiem, proti, Ministru kabineta 02.09.2014 noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” vismaz daļēji tika atklāts būvdarbu defektu un būvdarbu garantijas jēdzienu saturs, kurš šobrīd ir formulēts sekojoši:
“176.1 Par būvdarbu defektiem, kas radušies garantijas termiņa laikā, netiek uzskatīts būves dabiskais nolietojums, kā arī defekti, kas radušies ēkas nepareizas ekspluatācijas dēļ, ja būvdarbu veicējs pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā ir nodevis būvniecības ierosinātājam ēkas ekspluatācijas instrukciju ar pilnīgu informāciju par ēkas ekspluatācijas prasībām.
176.2 Šo noteikumu 176. punktā minētais būvdarbu garantijas termiņš nav piemērojams iekārtām, kas tiek uzstādītas būvdarbu laikā. Iekārtu garantijas termiņu nosaka attiecīgās iekārtas ražotājs iekārtas tehniskajā dokumentācijā.”
Kā redzams, citētās tiesību normas nesniedz pozitīvu būvdarbu defektu un būvdarbu garantijas jēdzienu formulējumu, bet gan uzskaita atsevišķus defektu veidus, kuri ir noteikti izslēgti no garantijas defektu jēdziena tvēruma (t.i., defekti dabiskā nolietojuma un ēkas nepareizas ekspluatācijas dēļ), kā arī nosaka, ka būvdarbos iebūvēto iekārtu garantijas termiņi ir skatāmi atsevišķi no vispārējā būvdarbu garantijas termiņa, jo ir atkarīgi no iekārtas ražotāja dotās garantijas termiņa.
Analoģijas piemērošanas nepieciešamība
Lai gan citi speciālie būvnoteikumi analoģiskas tiesību normas nesatur, tomēr katrā no deviņiem pārējiem speciālajiem būvnoteikumiem, būvdarbu defektu novēršanai ir noteikti konkrēti būvdarbu garantijas termiņi. Līdz ar to rodas jautājums par būvdarbu defektu un būvdarbu garantijas jēdzienu piemērošanu citu veidu būvju (ne tikai ēku) būvniecības tiesiskajā regulējumā. Mūsu ieskatā apstākļos, kad būvdarbu garantijas jēdziena saturs (daļēji) atklāts tikai vienos speciālajos būvnoteikumos (ēku būvnoteikumos), bet būvdarbu garantija paredzēta arī visos pārējos speciālajos būvnoteikumos, ir konstatējams likuma robs, kas ir aizpildāms, izmantojot analoģiju.
Nav jauna tiesību norma
Mūsuprāt, Ministru kabineta 02.09.2014 noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 176.1 un 176.2 punkta normas nav uzskatāmas par jaunu tiesību normu, bet atspoguļo jau iepriekš nozarē pastāvējušo izpratni par būvdarbu garantijas būtību un ir balstītas uz loģisku no tiesību sistēmas izrietošu secinājumu, ka ar īpašuma tiesībām saistītos labumus bauda un apgrūtinājumus (tostarp, arī lietu dabiskā nolietojuma sekas) nes lietas īpašnieks[1] nevis būvdarbu veicējs.
Būvdarbu defektu rašanās laiks un cēlonība
Ministru kabineta 02.09.2014 noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 176.1 punkta teksta frāzes “Par būvdarbu defektiem, kas radušies garantijas termiņa laikā […]” gramatiskā interpretācija var radīt iespaidu, ka, izņemot tālāk normas tekstā tieši minētos gadījumus, būvdarbu garantijas saistības varētu tikt attiecinātas arī uz tādiem būvdarbu defektiem, kuru rašanās nav cēloniski saistīta ar būvdarbu veicēja saistību nepienācīgu izpildi būvdarbu laikā.
Mūsuprāt, būvdarbu garantijas jēga ir būvdarbu veicēja atbildība par nepienācīgi veiktiem būvdarbiem pirms ēkas pieņemšanas ekspluatācijā, un tā nav uzskatāma par papildus pakalpojumu būvniecības ierosinātājam ar mērķi, lai būvdarbu veicējs novērstu jebkurus defektus, kuri radušies garantijas termiņa laikā arī gadījumos, kad to rašanās cēloņi nav būvdarbu veicēja saistību neizpilde (piemēram, garantijas laikā nejauša gadījuma vai nepārvaramas varas apstākļu izraisīts defekts, trešo personu radīts bojājums u. tml.).
Tādēļ, mūsuprāt, būvdarbu veicēja atbildība iestājas tikai attiecībā uz tādiem būvdarbu defektiem, kuri ir radušies (jeb, pareizāk sakot, atklājušies) garantijas laikā un ir cēloniski saistīti ar būvdarbu veicēja nepienācīgu saistību izpildi līdz ēkas pieņemšanai ekspluatācijā.
Turklāt, mūsuprāt, Latvijā spēkā esošie būvniecību reglamentējošie normatīvie akti, nosakot būvdarbu veicēja pienākumu novērst būvdarbu defektus (izpildīt būvdarbu garantijas saistības), neietver būvdarbu veicēja saistības veikt būves uzturēšanu, uzkopšanu, tehnisko apkopi un tml. pasākumus.
Ekspluatācijas instrukcijas noteikšana
Ministru kabineta 02.09.2014 noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 176.1 punkts nosaka, ka priekšnoteikums tam, lai ekspluatācijas instrukcijas pārkāpumu rezultātā radies defekts netiktu uzskatīts par būvdarbu defektu, uz ko attiecināmas garantijas saistības, ir ēkas ekspluatācijas instrukcijas un pilnīgas informācijas par ēkas ekspluatācijas prasībām nodošana būvniecības ierosinātajam. Norma neparedz ekspluatācijas instrukcijas vai informācijas saskaņošanu starp būvniecības ierosinātāju un būvdarbu veicēju. Mūsu ieskatā, tas nozīmē, ka būvdarbu veicējam ir tiesības ekspluatācijas instrukcijas saturu noteikt vienpusēji.
Citi iemesli defekta neatzīšanai par būvdarbu defektu, uz kuru attiecas garantijas saistības
Citētie ēku būvnoteikumu noteikumi nedod tiešu atbildi uz jautājumu, vai pastāv vēl kādi citi iemesli, kuru dēļ uz būvdarbos konstatējamiem defektiem nebūtu attiecināmas normatīvajos aktos noteiktās būvdarbu veicēja būvdarbu garantijas. Mūsuprāt, pastāv vēl vairākas situācijas, kurās par būvdarbos konstatētiem defektiem nav atbildīgs būvdarbu veicējs.
Šādi iemesli, kuri var tikt atzīti par apstākļiem, kas izslēdz būvdarbu veicēja garantijas piemērošanu, var būt, piemēram, būvizstrādājumu dabiskā dzīves cikla (kalpošanas ilguma) termiņa iestāšanās un būvprojekta kļūdas.
Būvizstrādājumu dabiskā dzīves cikla notecējums
Ar būvdarbu defektu un būvdarbu garantijas jēdzienu izpratni un dabiskā nolietojuma ietekmi ir saistīts arī jautājums par būvizstrādājumu dabisko dzīves ciklu (kalpošanas ilgumu). Normatīvajos aktos paredzētais minimālais būvdarbu garantijas ilgums, atkarībā no būves grupas, ir noteikts 2 līdz 5 gadus garš. Tas parasti ir garāks, nekā būvdarbos izmantoto būvizstrādājumu kalpošanas ilgums.
Tomēr atsevišķos izņēmuma gadījumos var izveidoties situācijas, kad būvizstrādājuma dabiskais dzīves cikls (kalpošanas ilgums) ir īsāks par būvdarbu garantijas termiņu. Tas var notikt tādēļ, ka
(i) atsevišķu būvizstrādājumu dabiskais dzīves cikls (kalpošanas ilgums) ir sevišķi īss (piemēram, ārējās vides ietekmei pakļautas koka detaļas var būt jāmaina vai, atbilstoši piemērotajam standartam, krāsojums var būt jāatjauno salīdzinoši bieži);
(ii) būvdarbu veicējs būvdarbiem kopumā ir devis garāku garantijas termiņu, nekā tas minimāli paredzēts normatīvajos aktos.
Šādās situācijās, ievērojot iepriekš minēto civiltiesību principu, ka lietas īpašnieks nes lietu dabiskā nolietojuma sekas, būtu jāatzīst, ka arī atsevišķu būvizstrādājumu vai atsevišķu būvdarbu dabiskā dzīves cikla (kalpošanas ilguma) termiņa iestāšanās var būt par iemeslu, lai konkrētajā gadījumā atzītu, ka defekti, kuru iemesls ir būvizstrādājuma dabiskais nolietojums, sakarā ar būvizstrādājuma dabiskā dzīves cikla (kalpošanas ilguma) termiņa iestāšanos nav uzskatāmi par būvdarbu defektiem, uz kuriem attiecas normatīvajos aktos noteiktās būvdarbu garantijas saistības.
Būvdarbu un būvizstrādājumu sagaidāmais kalpošanas ilgums Normatīvajos aktos parasti netiek reglamentēts, jo tas ir atkarīgs no konkrētā būvizstrādājuma īpašībām, piemērojamiem standartiem u.c. apstākļiem. Turklāt, ne vienmēr šādi standarti pastāv, puses var nebūt vienojušās par konkrētu standartu piemērošanu. Tomēr neraugoties uz to, vai konkrētā būvizstrādājuma dabiskais dzīves cikls (kalpošanas ilgums) ir vai nav normatīvi noteikts, pēc noteikta laika notecējuma būvizstrādājumu dabiskais nolietojums iestājas (un to kalpošanas ilguma beigas tiek sasniegtas), jo lietu nolietojums ir dabas spēku determinēts dabisks process.
Būvprojekta kļūdas kā iemesls defekta neatzīšanai par būvdarbu garantijas defektu
Atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem katram būvniecības dalībniekiem būvniecības procesā ir noteikti pienākumi un kompetence. Būvprojekta izstrāde vai pārbaude būvdarbu veicēja kompetencē neietilpst.
Atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 2.11.punktam un IV nodaļai būvprojekta izstrādi veic būvprojekta izstrādātājs – būvspeciālists vai būvkomersants uz rakstveida vienošanās pamata ar būvniecības ierosinātāju.
Tādēļ ir jāatzīst, ka arī tādi defekti, kuru iemesls ir būvprojekta kļūdas, nav atzīstami par defektiem, uz kuriem attiektos būvdarbu veicēja būvdarbu garantijas. Tas nozīmē, ka garantijas perioda laikā konstatēti būvē iebūvētu būvizstrādājumu defekti, nedod pamatu automātiski secināt, ka par defekta rašanos ir atbildīgs būvdarbu veicējs, jo būvizstrādājuma defekts var būt radies arī būvobjekta izstrādātāja kļūdas dēļ, piemēram, paredzot nepiemērota būvizstrādājuma izmantošanu.
Būvdarbu veicēja atbildība par būvizstrādājumu defektiem
No cēlonības viedokļa ķermenisku lietu (arī būvju) ražošanas defekti ir iedalāmi (i) projektēšanas defektos, (ii) izmantoto materiālu (būvizstrādājumu) defektos un (iii) veiktā darba (būvdarbu) defektos.
Būvdarbu veicēja pamata pienākums ir atbilstoši veikt būvdarbus. Būvdarbu veicējam nav kompetences un tiesību veikt būvju projektēšanu. Savukārt būvizstrādājumu ražošanu veic būvizstrādājumu ražotāji, kuri ir pakļauti īpašam detalizētam nacionālajos un tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktam regulējumam.[2]
Normatīvie akti gan tieši nenosaka, ka par būvizstrādājumu defektiem būvniecības ierosinātājam atbildētu būvdarbu veicējs, tomēr, ievērojot, ka būvniecības ierosinātājam nav tiešu tiesisku attiecību ar būvē izmantoto būvizstrādājumu ražotājiem, par būvizstrādājumu kvalitāti būvniecības ierosinātājam atbild būvdarbu veicējs.
Mūsuprāt, atbildības par būvē iebūvēto būvizstrādājumu defektiem priekšnoteikums ir būvizstrādājuma defekts (būvizstrādājuma konkrētu īpašību trūkums), kas nosakāms, salīdzinot konkrētā būvizstrādājuma konstatētās faktiskās īpašības ar šim būvizstrādājumam izvirzītām konkrētām prasībām, kuras noteiktas normatīvajos aktos būvniecības jomā, tehniskajos noteikumos un ražotāja ekspluatācijas īpašību deklarācijās.[3]
Tādēļ, mūsuprāt, gadījumos, kad būvdarbu veicējs būvdarbos ir izmantojies būvprojektā paredzētu būvizstrādājumu, būvdarbu veicēja atbildība būvdarbu garantijas ietvaros par būvē iebūvēta būvizstrādājuma defektiem ir konstatējama vien tādos gadījumos, kad, vai nu (i) būvdarbi ir veikti neatbilstoši, vai nu (ii) būvē atbilstoši būvprojektam iebūvētā būvizstrādājuma faktiskās ekspluatācijas īpašības neatbilst šim būvizstrādājumam izvirzītajām prasībām, kādas tās noteiktas normatīvajos aktos būvniecības jomā, tehniskajos noteikumos (tostarp, obligāti vai brīvprātīgi piemērojamos standartos) vai arī būvizstrādājums neatbilst ražotāja deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.
Konkrēti jautājumi
Ievērojot iepriekš minēto, vēlamies saņemt Ekonomikas ministrijas viedokli šādos jautājumos:
- Vai mūsu izpratne ir pareiza, ka, ņemot vērā analoģisku tiesību normu neesamību citos speciālajos būvnoteikumos, Ministru kabineta 02.09.2014 noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 176.1 un 176.2 punktos noteiktās šobrīd spēkā esošās normas pēc analoģijas ir piemērojamas arī attiecībā uz cita veida būvju (piemēram, tiltu un gājēju tiltu) būvdarbu defektiem un būvdarbu veicēja būvdarbu garantijas saistībām?
- Vai mūsu izpratne ir pareiza, ka Ministru kabineta 02.09.2014 noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 176.1 un 176.2 punktos ietvertās šobrīd spēkā esošās normas nav uzskatāmas par jaunām tiesību normām, bet gan par nozarē jau iepriekš pastāvošās izpratnes par būvdarbu defektu un būvdarbu garantijas jēdzienu būtību izteikšanu rakstiski formulētu tiesību normu veidā?
- Vai mūsu izpratne ir pareiza, ka saskaņā ar Ministru kabineta 02.09.2014 noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 176.1 punktu ar “būvdarbu defektiem, kas radušies garantijas termiņa laikā” saprot vienīgi tādus defektus, kuru rašanās ir cēloniski saistīta ar būvdarbu veicēja nepienācīgu saistību izpildi līdz ēkas pieņemšanai ekspluatācijā?
- Vai mūsu izpratne ir pareiza, ka Latvijā spēkā esošo būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē būvdarbu veicēja pienākums novērst būvdarbu defektus neietver būvdarbu veicēja saistības veikt būves uzturēšanu, uzkopšanu, tehnisko apkopi un tml. pasākumus?
- Vai mūsu izpratne ir pareiza, ka Ministru kabineta 02.09.2014 noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 176.1 punkts paredz, ka ēkas ekspluatācijas instrukcijas saturu vienpusēji nosaka būvdarbu veicējs?
- Vai mūsu izpratne ir pareiza, ka, būvdarbu veicējam ir (un arī atbilstoši 1995.gada 10.augusta Būvniecības likuma regulējumam bija) pamats noteikt ekspluatācijas instrukcijas, uzturēšanas programmas u. tml. rakstura būves izmantošanas un ekspluatācijas īpašību saglabāšanas pasākumus arī attiecībā uz cita veida būvēm (ne tikai ēkām), piemēram, gājēju tiltiem?
- Vai mūsu izpratne ir pareiza, ka Ministru kabineta 02.09.2014 noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 176.1 punkta norma par “būvdarbu defektiem”, kuru novēršana būvdarbu garantijas laikā ir būvdarbu veicēja pienākums, neietver tādu defektu novēršanu, kuru rašanās iemesls ir dabiskais nolietojums (tostarp, būvmateriāla dabiskā dzīves cikla (kalpošanas ilguma) notecējums) vai būvprojekta kļūdas?
- Vai mūsu izpratne ir pareiza, ka Ministru kabineta 02.09.2014 noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 176.1 punkta izpratnē būvdarbu veicējs nav atbildīgs par tādu defektu novēršanu, kuru rašanās cēlonis ir būves ekspluatācijas, kopšanas, uzturēšanos u. tml. darbu nepienācīga veikšana vai neveikšana vispār?
- Vai mūsu izpratne ir pareiza, ka gadījumā, ja būvdarbu veicējs būvdarbos ir izmantojies būvprojektā paredzētu būvizstrādājumu, būvdarbu veicēja atbildība būvdarbu garantijas ietvaros par būvē iebūvēta būvizstrādājuma defektiem ir konstatējama vien tādos gadījumos, kad, vai nu (i) būvdarbi ir veikti neatbilstoši, vai nu (ii) būvē atbilstoši būvprojektam iebūvētā būvizstrādājuma faktiskās ekspluatācijas īpašības neatbilst šim būvizstrādājumam izvirzītajām prasībām, kādas tās noteiktas normatīvajos aktos būvniecības jomā, tehniskajos noteikumos (tostarp, obligāti vai brīvprātīgi piemērojamos standartos) vai arī būvizstrādājums neatbilst ražotāja deklarētajām ekspluatācijas īpašībām?
[1] Civillikuma 863. Kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, kā arī trešās personas šai lietai vai tās dēļ taisītie izdevumi.24
864. Visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekam.
[2] Ministru kabineta 25.03.2014 noteikumi Nr.156 “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība”, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK
[3] Salīdzinājumam sk. Ministru kabineta 25.03.2014 noteikumu Nr.156 “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība” 2.punktu