LTRK, LDDK, Labklājības ministrijai par Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumos Nr.803 „Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās”“ un Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 15.maija noteikumos Nr.325 „Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietā”

    Būvmateriālu ražotāju asociācija (turpmāk -BRA) ir izskatījusi grozījumus Ministru kabineta (turpmāk  – MK) noteikumos Nr.803 un Nr.325, un izsaka sekojošus komentārus saistībā ar 2017.gada 12.decembrī pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2017/2398 (turpmāk – Direktīva), ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā.

    Nav skaidrs, kāds ir pamatojums silīcija dioksīda putekļu (kristāliskie, ieelpojamie) iekļaušanai Direktīvas kancerogēno vielu sarakstā, jo grozījumu MK noteikumos Nr.803 projekta pielikuma  ailē “189. silīcija dioksīda putekļi (kristāliskie, ieelpojamie)” nav norādīta ne kancerogēna kategorija, ne vielas iedarbības raksturojums. Starp 847 ietvertām vielām šie parametri nav norādīti tikai silīcija dioksīda putekļiem (kristāliskie, ieelpojamie) un hroma (VI) savienojumiem, kas norāda, ka šīs vielas nav pietiekami izpētītas un nav pat skaidrs kādā kategorijā tās iedalīt. Tāpat arī nav skaidrs šo vielu iedarbības raksturojums. Vienlaicīgi nav skaidrs arī pamatojums izvēlētajām robežvērtībām  8 stundu iedarbībai.

Līdz ar to:

  1. Vēlamies aicināt Labklājības ministriju precizēt, vai Latvijā ir veikts pētījums, cik daudz uzņēmumu ietekmēs jaunās Direktīvas prasības attiecībā uz silīcija dioksīda putekļiem, kā arī kāds ir pašreizējais silīcija dioksīda līmenis dažādu jomu uzņēmumu darbavietās (piemēram, karjeru izstrādē, ceļu būvē, būvmateriālu ražošanā u.c.). Tā kā MK noteikumi Nr.803 paredz kancerogēnām vielām stingrākas prasības attiecībā uz šo vielu kontroli, tas nozīmētu arī nozīmīgas investīcijas uzņēmējiem. Piemēram, silīcija dioksīda līmeņa samazināšanai minerālmateriālu izstrādes karjeros var būt nepieciešams uzstādīt ceļu laistīšanas sistēmas, savukārt dažādās ražotnēs, kurās tiek izmantota smilts, varētu būt nepieciešama speciālas aspirācijas, putekļu nosūkšanas un savāšanas sistēmu uzstādīšana, savākto putekļu, piesārņotā apģērba un IAL utilizācija atbilstoši bīstamo vielu nosacījumiem utml.
  • Atbilstoši mūsu informācijai, šobrīd Latvijā nevienai laboratorijai nav atbilstošs aprīkojums un akreditēta silīcija dioksīda putekļu (kristāliskie, ieelpojamie) mērīšanas metode. Līdz ar to šobrīd darba devējiem nemaz nav iespēju pārbaudīt savas darba vietas, lai uzzinātu pašreizējo AER un secinātu par potenciālajiem pasākumiem, izmaksām un to ieviešanas laiku. Varam secināt, ka arī valsts līmenī šobrīd nav iespējams veikt mērījumus un kontroles pasākumus. BRA biedri vēlas paust neizpratni par apņemšanos Latvijā ieviest ierobežojumus vielai, par kuras reālajiem apjomiem darba vidē un iespējamo ietekmi uz uzņēmējiem šobrīd nav nekāda priekšstata.

Eiropas Savienībā ir veikti pētījumi, ka silīcija dioksīda putekļu (kristāliskie, ieelpojamie) ietveršana kancerogēno vielu sarakstā ES valstīm izmaksās 152 miljardus Eiro (10 gadu laikā), kamēr ietveršana ķīmisko vielu sarakstā izmaksās 25 miljardus eiro (European Association of Silica Producers (EUROSIL) 2013. gada pētījums). Viennozīmīgi daļa no šīm izmaksām gulsies uz Latvijas uzņēmēju pleciem.

  • darba devējs šobrīd nevar izpildīt visas MK noteikumu Nr. 803 prasības – tā piemēram, 26.1. darba procesos lietoto kancerogēnu īpašību aprakstu (iedarbības raksturojumu (raksturu, pakāpi un ilgumu) un drošības prasības); 26.3. kancerogēnu koncentrācijas mērījumu rezultātus darba vidē (šobrīd nav, kas to var izmērīt).
  • Silīcija dioksīda putekļi dabā ir sastopami ļoti daudzos materiālos. Ja reiz šī viela ir tik bīstama, tad valstij vajadzētu rūpēties arī par iedzīvotājiem, kuri dzīvo pie grants ceļiem un no 2020.gada 17.janvāra nodrošināt, ka iedzīvotāji nav pakļauti paaugstinātai silīcija dioksīda putekļu (kristāliskie, ieelpojamie) iedarbībai viņu dzīves vietās ( kur cilvēki tomēr pavada vairāk laika kā darbā).

Turklāt, ja darba devējs nodarbina darba ņēmēju, kurš ārpus darba ir pakļauts silīcija dioksīda putekļu ietekmei (savā dzīvesvietā vai citur), nebūs iespējams noteikt, kur darba ņēmējs ir bijis pakļauts lielākai un kaitīgākai šo putekļu ietekmei.

   Ņemot vērā augstāk minēto, mēs esam pret silīcija dioksīda putekļu iekļaušanu kancerogēno vielu sarakstā bez pietiekama pamatojuma un izpētes. Jauno prasību plānotais spēkā stāšanās datums – 2020.gada 17.janvāris  ir nereāls, jo tik īsā laika posmā mūsu nozares uzņēmumiem nav iespēju sagatavoties šo prasību nodrošināšanai un ieviešanai, jo:

  • šobrīd nav iespējams veikt laboratorisko mērījumus, lai pārliecinātos, vai un kādus uzlabojumus uzņēmumiem nepieciešams veikt;
  • uzņēmumiem savlaicīgi jāplāno savas investīcijas, jāpasūta un jāuzstāda aprīkojums, jāapmāca darbinieki utt.

   Vienlaicīgi vēlamies arī uzsvērt, ka papildus šobrīd iztrūkstošajai izpētei un pamatojumam, kas nepieciešams ietekmēto jomu un investīciju aplēsei, būtu jāveic arī pienācīgas sabiedrības izglītošanas aktivitātes.

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai nodrošinātu vietnes darbību un uzlabotu Jūsu lietošanas pieredzi. Turpinot izmantot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.