Cien.dāmas, god.kungi,
Latvijas lauksaimniecības zemju resursi ir tās bagātība un tās pieejamības nodrošināšana lauksaimnieciskai darbībai ir stratēģiski svarīgs un, ņemot vērā šī gada 1.maijā termiņu Eiropas Savienības noteiktajam lauksaimniecības zemes iegādes moratorijam, arī neatliekami risināms jautājums, lai izstrādātu tādu normatīvo vidi, kas nodrošina šo iespēju mūsu ražotājiem. Mēs atbalstām šādu iniciatīvu, tomēr vēlamies norādīt arī uz to, ka mūsu valsts ir bagāta ne vien ar lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamiem zemes resursiem, bet arī ar zemes dzīlēs esošajiem tagad vai nākotnē izmantojamiem derīgajiem izrakteņiem, tostarp, būvmateriālu ražošanas izejvielām, tādām kā kaļķakmens, ģipšakmens, dolomīts, māls, smilts un citi, kuri pēc to ieguves un pārstrādes tiek izmantoti un nodrošina ar izejmateriāliem tādās būtiski svarīgās tautsaimniecības nozarēs kā ceļu un ēku būvniecība, samazinot nepieciešamību un atkarību no šo izejvielu importa no citām valstīm un nodrošinot iespēju Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstībai nepieciešamās būvniecības izejvielas iegūt un ražot Latvijā, no Latvijā pieejamiem dabas resursiem.
Mēs, Biedrība „Būvmateriālu ražotāju asociācija” (turpmāk tekstā – „Asociācija”), kurā apvienojošies Latvijas lielākie būvmateriālu ražotāji ar nolūku veicināt valsts atbalstu nozarei gan iekšējā, gan eksporta tirgos, rosināt vietējo materiālu izmantošanu būvniecībā un ieviest vienotus būvmateriālu kvalitātes standartus, stiprinot Latvijā ražotu būvmateriālu reputāciju, atbilstoši saviem darbības mērķiem, iestājamies par racionālu, sabalansētu, efektīvu un pilnvērtīgu zemes izmantošanu, gan lauksaimniecības ražošanai, gan arī tautsaimniecībai nepieciešamo derīgo izrakteņu ieguvei un pārstādei, vienlaikus atbalstot spekulatīvo darījumu ar zemi ierobežošanu.
Būvmateriālu izejvielu ieguves un pārstrādes nozare iepriekšējo gadu laikā ir vienmērīgi un stabili attīstījusies, dodot darba vietas Latvijas iedzīvotājiem visos valsts reģionos, piesaistot kapitāla investīcijas, tajā skaitā no ārvalstīm, un sasniedzot stabilu apgrozījumu, kas dod būtisku pienesumu arī valsts budžetam. Kā arī ieguves rūpniecība, karjeru izstrāde un būvmateriālu izejvielu apstrādes nozares kopā veido nozīmīgu daļu iekšzemes kopprodukta. Būvmateriālu izejvielu ieguves un pārstrādes uzņēmumi plāno savu stratēģisko attīstību un darbību daudzu tālāko desmitgadu perspektīvā, ko pamato Latvijā izpētīto (A kategorijas) un novērtēto (N kategorijas) derīgo izrakteņu krājumu esamība un pietiekamība (piemēram, kopējie A un N kategorijas kaļķakmens krājumi 878,1 Mlj. m3, ģipšakmens krājumi 111,5 Mlj. m3, dolomīta krājumi 1571,1 Mlj. m3, smilts – grants krājumi 6975 Mlj m3., māla krājumi 101,7 Mlj. m3 [pēc bijušā Valsts ģeoloģijas dienesta un Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem]).
Pamats pārliecībai par ilgtspējīgu darbības un attīstības perspektīvu nozares uzņēmumiem rodams arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā (Latvija 2030), saskaņā ar kuruEiropas Savienības ietvaros Latviju var uzskatīt par dabas kapitāla lielvalsti, kuras dabas kapitāla īpatsvars un sasniegtais dabas kapitāla saglabāšanā uzliek par pienākumu Latvijai būt ES valstīm par paraugu dabas kapitāla apsaimniekošanā arī pie jauniem attīstības izaicinājumiem un norādīts, ka Latvijas lielākās dabas bagātības ir gan meži, augsne, zemes dzīles un ūdens, gan flora un fauna. Zemes dzīļu izmantošana iekļauta arī Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam uzdevumā „[438] Stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, pielietojot vidi saudzējošas tehnoloģijas”.
Taču, pēc iepazīšanās ar Ministru Kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr.1066/Lp/11), (turpmāk – „Grozījumi”), kas 2014.gada 6.februārī tika apstiprināti Saeimā 1.lasījumā, esam spiesti secināt, ka Grozījumu pieņemšanas šādā redakcijā gadījumā nozares uzņēmumu tālākā ilgtspējīga darbība un attīstība nebūtu iespējama vai tiktu būtiski apgrūtināta, radot negatīvas sekas visai valsts ekonomikai kopumā, jo saskaņā ar Grozījumu 1.lasījumā apstiprināto redakciju derīgo izrakteņu ieguves un pārstrādes rūpniecības uzņēmumi ir izslēgti no to personu loka, kurām paredzētas tiesības iegādāties zemi ar lauksaimniecības zemes statusu.
Saskaņā ar likuma „Par zemes dzīlēm” 3.panta pirmajā daļā noteikto „zemes dzīles un visi derīgie izrakteņi, kas tajās atrodas, pieder zemes īpašniekam”. Grozījumos nosakot, ka lauksaimniecības zemi iegūt īpašumā var izslēdzoši lauksaimniecisko ražošanu veicošas personas, nozīmētu to, ka vienīgi šīs personas varētu kļūt par derīgo izrakteņu īpašniekiem, taču tām visdrīzāk nebūtu nepieciešamo zināšanu un resursu zemes dzīļu izmantošanai un derīgo izrakteņu ieguvei. Savukārt, derīgo izrakteņu ieguves un pārstrādes rūpniecības uzņēmumiem nebūtu iespējams iegūt savā īpašumā lauksaimniecības zemi, kuras dzīlēs atrodas derīgie izrakteņi un kuru perspektīvā, pēc teritorijas sagatavošanas derīgo izrakteņu izpētei un ieguvei likumā noteiktajā kārtībā būtu paredzēts pārveidot par derīgo izrakteņu ieguves teritoriju, pat tad, ja šāda teritorija ietilptu valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu teritorijā vai būtu norādīta pašvaldības teritorijas plānojumā.
Jāatzīmē arī apstāklis, ka pēc atradnes izmantošanas pabeigšanas zemes dzīļu izmantotājam ir pienākums atļaujā vai licencē noteiktajā termiņā veikt tās rekultivāciju, sagatavojot izstrādātās platības lauksaimniecības darbībai (tajā skaitā atjaunojot auglīgo zemes daļu, atjaunojot mežu, ierīkojot ūdenstilpnes, kuras izmantojamas, piemēram, zivsaimniecības vajadzībām), kā arī turpmākajai lietošanai var tikt saglabāta derīgo izrakteņu ieguvei radītā infrastruktūra, līdz ar to pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas pārskatāmā laika periodā tiek nodrošināta šīs zemes atgriešanās lauksaimnieciskās ražošanas apritē vai izmantošana sabiedrības vajadzībām, tajā skaitā attiecīgās pašvaldības vai reģiona iedzīvotāju rekreācijai un atpūtai.
Ievērojot augstāk minēto, lūdzam atbalstīt Asociācijas priekšlikumu papildināt Grozījumu 30.2 panta „Darījumi ar lauksaimniecības zemi” pirmās daļas pirmo punktu ar 4) apakšpunktu šādā redakcijā:
„4) juridiska persona, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
- ir reģistrēta Latvijas Republikā kā nodokļu maksātāja;
- tā vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no derīgo izrakteņu ieguves vai derīgo izrakteņu pārstrādes, kas atsevišķi vai kopā sastāda vismaz divas trešdaļas no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Šāds papildinājums izstrādājamjā likumprojektā, ne tikai nav pretrunā ar tām iniciatīvām, kuras piedāvā mūsu lauksaimnieki, un kuras ir guvušas atbalstu Saeimā pirmajā lasījumā, tās arī veiksmīgi papildina šī likumprojekta ieceri kā lietderīgāk un efektīvāk izmantot mūsu nacionālās bagātības– novēršot absurdu situāciju, kad zemes iegādei tiek piemērotas prasības, kuras nemaz nav paredzēts izmantot, savukārt tās izmantošanas mērķim nepieciešamās prasmes netiek prasītas.
Lūdzam un aicinām Saeimas deputātus būt atbildīgiem par mūsu valsts un ekonomikas līdzsvarotu un sabalansētu attīstību un atbalstīt Asociācijas priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, lai Latvijas zemes resursi nonāktu profesionāļu, zemes tiešo izmantotāju – gan lauksaimnieku, gan tās zemes dzīļu resursu izmantotāju rokās, tiktu nodrošināta lauksaimniecības zemes un tās zemes dzīļu resursu lietpratīga un racionāla izmantošana, darbavietu pieejamība reģionos, šo tautsaimniecības nozaru attīstība un eksportspējas pieaugums nākotnē, veicinot Latvijas Republikas kopējo ekonomisko izaugsmi.