Būvmateriālu ražotāju asociācija papildina savu vēstuli Nr.06. par Ekonomikas ministrijas izstrādātā tiesību akta projekta “Noteikumi par atbalstu energoietilpīgiem komersantiem” ar punktiem Nr.5 un Nr.6, izsakot sekojošus priekšlikumus :
1. Lai samazinātu risku attiecībā uz valsts atbalsta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju, lūdzam izmantot precīzu energointensitātes pazīmi atbilstoši Komisijas paziņojuma “Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu (2022/C 131 I/01)” 53.a. punktam, kas paredz energoefektivitātes kritēriju 3% no apgrozījuma balstoties uz iepriekšējā gada auditētiem finanšu pārskatiem. 3% kritēriju energointensitātes noteikšanai paredz arī Padomes Direktīvas 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 17.panta 1.a daļa.
Piedāvātais risinājums IEVĒROJAMI atvieglos noteikumu administratīvo piemērošanu, jo tiks izmantoti apstiprināti iepriekšējā gada pārskati, kā arī apvienojumā ar NACE kvalifikācijas kodiem, ļaus precīzi identificēt riskam pakļautos uzņēmumus.
Piedāvājam izteikt noteikumu 4.4. punktu sekojošā redakcijā:
4.4. elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksas 2021.gadā sastādīja vismaz 3% no komersanta apgrozījuma;
2. Alternatīvi, ja šis priekšlikums netiek ņemts vērā, lūdzu 4.4.punktā paredzēt šādu papildus normu, kas ļautu identificēt lielu ražošanas struktūrvienību energointensitāti, jo atsevišķiem Latvijas ražošanas uzņēmumiem ir ļoti augstas energointensitātes ražotnes (ar intensitāti līdz pat 41%), taču kopējā uzņēmuma intensitāte, ņemot vērā integrētās piegāžu ķēdes var nesasniegt 10% slieksni.:
“Gadījumā, ja komersanta ietvaros ir izveidotas ģeogrāfiski nodalītas ražošanas vienībās (struktūrvienības) ar identificējamiem finanšu ziņojumiem un ar vismaz 200 darbinieku skaitu šādā ražotnē, energointensitātes aprēķins un atbalsts ir piemērojams konkrētajām ražošanas vienībām”
3. Lūdzu paredzēt papildus atbalsta intensitāti apstrādes rūpniecības nozares energointensīvajiem uzņēmumiem, kas 2022.gadā uzrāda negatīvus darbības rādītājus (EBITDA), kā to paredz EK valsts atbalsta ietvara 53.c punkts paredzot atbalsta intensitāti 50% no attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 80% no saimnieciskās darbības zaudējumiem ar kopējiem atbalsta griestiem 5milj EUR. BRA ieskatā uzņēmumu spēja absorbēt enerģijas izmaksu pieaugumu var būt dažāda un jau šobrīd ir vairāki uzņēmumi, kas lai nezaudētu tirgus daļu pasaules tirgos ir spiesti strādāt ar negatīviem finanšu rādītājiem.
Lūdzu papildināt noteikumu projekta 11.punktu ar šādu papildus normu:
“Gadījumā, ja komersants atbalsta periodā strādā ar attiecināmo izmaksu radītiem saimnieciskās darbības zaudējumiem, kopējais atbalsts vienam komersantam nevienā brīdī nepārsniedz 50 % no dabasgāzes un elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām vai 80% no komersanta saimnieciskās darbības zaudējumiem un kopā atbalsts nepārsniedz 5 miljonus EUR”
4. Vienlaikus lūdzam precizēt 11.punkta piedāvāto normu 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, izmantojot saikli “un”, vai svītrojot vārdus “dabasgāzes vai elektroenerģijas”, jo attiecināmās izmaksas, jau ir definētas noteikumu 8. punktā un saikļa “vai” izmantošana neļauj precīzi tulkot 11. punkta normu.
5. Latvijas ieguves un apstrādes rūpniecības nozīmīga apjoma produkcija tiek saražota arī citos, noteikumu projektā neiekļautos NACE kodos, kurus attiecīgi lūdzam papildināt noteikumu pielikumā:
08.11 Būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu ieguve, kaļķakmens, ģipša, krīta un slānekļa ieguve Apraksts Latvijas uzņēmumi Igaunijas uzņēmumi
08.12 Grants un smilts karjeru izstrāde; māla un kaolīna ieguve
23.61 Būvniecībai paredzēto betona izstrādājumu ražošana
23.64 Javu ražošana
6. Lūdzu izvērtēt nosacījumus par dividenžu ierobežojumiem komersantiem, kas saņem atbalstu enerģijas cenu pieaugumam. Daļa no apstrādes nozares uzņēmumiem, kas izmanto tādus modernus finanšu kapitāla avotus kā uzņēmumu parādzīmes, publiski tirgotas akcijas, vai līdzīgus instrumentus ir uzņēmušies saistības nodrošināt minimālus dividenžu apjomus, jo pretējā gadījumā tiek veiktas uzņēmuma kapitāldaļu vai parādzīmju vērtības korekcijas. Piedāvājam, ka ierobežojums uz dividendēm tiek noteikts tikai ārkārtas dividendēm un tam, ka dividenžu apmērs nepārsniedz, piemēram, pēdējo 3 gadu vidējo dividenžu apmēru. Papildus var paredzēt kritēriju par dividenžu apjoma maksimālo līmeni, piemēram, 10% no pamatkapitāla un/vai 5% no pašu kapitāla, lai skaidri norādītu, ka uzņēmuma prioritāte ir attīstības turpināšana, nevis peļņas sadale īpašniekiem. Tāpat lietderīgi ir noteikt uzņēmuma vadības atalgojuma bonusu ierobežojumus, vienlaicīgi neierobežojot minimālo dividenžu līmeni. Dividenžu ierobežojums pilnībā būtu attiecināms uz komersantiem, kas saņemtu paaugstinātu atbalstu dēļ saimnieciskās darbības zaudējumiem.