Enerģijas cenas apdraud konkurētspēju, rūpniecības pieaugumu un situāciju vēl vairāk pasliktina Latvenergo tirgus vara
Kopš Krievijas mērķtiecīgām darbībām lai ierobežotu dabasgāzes piegādes 2021.gada otrajā pusgadā un Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā enerģijas cenas Latvijas ekonomikā ir radījušas vēl nebijušus draudus attīstības perspektīvai. Nerunājot par tekošo ražošanas procesu kas dažkārt uzņēmumu līmenī tiek samazināts, lai izvairītos no cenu pīķiem, ievērojami tiek pārskatīti nozīmīgi kapitālieguldījumi esošo ražošanas jaudu uzturēšanā un paplašināšanā.
Latvijas rūpniecības uzņēmumi pakāpeniski zaudēs tirgus daļas, kuras iegūs tādu valstu ražotāji, kurās enerģijas cenu pieaugums būs mērenāks. Šo apliecina pēdējo 12 mēnešu dati par Latvijas apstrādes rūpniecības spēju enerģijas izmaksas nodot produkcijas cenās eksportam ārpus Eiropas Savienības.
Nozīmīga ietekme uz šī brīža tirgus cenām ir augstā Latvenergo tirgus daļas koncentrācijai un novēlotie lēmumi, lai samazinātu riskus un atkarību no Krievijas elektroenerģijas un dabasgāzes importa.
Latvijas enerģijas tirgus ir ļoti koncentrēts un Latvenergo lēmumi un to pieņemšanas ātrums būtiski ietekmē enerģijas cenas ekonomikā. Pēdējās nopietnās uzņēmuma investīcijas jaunās elektroenerģijas jaudās ir veiktas TEC2 un kopš tā laika uzņēmums nav pietiekami aktīvi attīstījis citus ražošanas jaudu projektus. Taču arī TEC2 piegāžu ķēdes lēmumi izrādās nav pieņemti diversificējot piegādātāju riskus un faktiski Latvijā gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes tirgos ir izveidojusies nopietna atkarība no Krievijas.
Ažiotāža ar enerģijas cenām pirms apkures sezonas jāvērtē Baltijas līmenī kopumā – no vienas puses, Baltijas reģionam vairāk nekā jebkad nepieciešams stiprināt enerģijas sektora būtiskos spēlētājus (ne tikai Latvenergo), bet no otras puses, to nedrīkst likt pilnībā un tūlīt finansēt Baltijas sabiedrībai un tautsaimniecībai caur enerģijas tarifiem. Tieši šo pieeju akcentē EK enerģētikas ministri, aicinot uzņemties iniciatīvu nacionālajā līmenī un meklēt risinājumus enerģijas krīzei šajā apkures sezonā. Turklāt darīt to ļoti operatīvi!
Augstā tirgus koncentrācija ir bremzējusi citu dalībnieku ienākšanu enerģijas tirgū un tas var turpināties, ja nākotnē netiks samazināta Latvenergo tirgus vara nodrošinot šādus lēmumus:
1) Īstermiņa tirgus regulācija ierobežojot elektroenerģijas cenu augšējo robežu. Elektroenerģijas tirgus ir pārstājis funkcionēt un līdz tā reformām Latvijā ir jāatgriežas pie cenu regulācijas, kas ierobežotu tirgus dalībnieku peļņas maksimizēšanu, tā vietā piemērojot atļautās kapitāla atdeves līmeņus. Jānosaka ierobežojumi Latvenergo noteikt nesamērīgi garus fiksētā līguma periodus (ar nedaudz samazinātu elektroenerģijas cenu), kurā tiek izmantota rūpniecības uzņēmumu ierobežotā situācija, bet riskējot ar šo lietotāju pastāvēšanu nākotnē. Plānotās iejaukšanās praktiskie mehānismi jāvērtē kontekstā ar iespējām būtiski un ātri uzlabot cenas noteikšanas algoritmu NORDPOOL biržā (pienākums elastīgāk piedāvāt apjomus, paredzēt atkārtotu solīšanu u.tml.), reizē no valsts puses nacionālajā līmenī apņemoties nodrošināt vēl efektīvāku papildu ieņemto līdzekļu novirzīšanu atbalsta sniegšanai plašākā apjomā LV sabiedrībai un tautsaimniecībai – kā to paredz EK enerģētikas ministru ieskicētie rīcības virzieni.
2) Jāveic pilna izmeklēšana par Latvenergo un citu tirgus dalībnieku darbībām, t.sk. nepārprotamu jaudu ieturēšanu augusta mēnesī, kad vairākkārt tirgus cenas pārsniedza 1000EUR/MWh atzīmi. Nekavējoties ir jāpieņem regulējums, ka biržas piedāvājumi tiek publiskoti ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem, lai samazinātu iespējamību, ka dēļ nepietiekamas tirgus uzraudzības notiek tirgus manipulācijas.
3) Attiecībā uz energoietilpīgiem komersantiem – ar esošo atbalsta
regulējumu netiek sasniegta pienācīga energoizmaksu sadārdzinājuma
kompensācija tautsaimniecības un eksporta sistēmiskajiem uzņēmumiem
(atbalsta formulas komponentes un 2 milj.EUR slieksnis reāli nozīmē
kompensāciju tikai 10%-20% apjomā no sadārdzinājuma). Ja nav iespējams
mainīt šos atbalsta nosacījumus, nepieciešams tiešs un mērķēts atbalsts jau pie
enerģijas līguma noslēgšanas – piemēram, elektrības līgumā starp Latvenergo un
energoietilpīgo komersantu (sistēmisku uzņēmumu LV eksportam un
tautsaimniecībai) cenas noteikšanu šai apkures sezonai var piefiksēt
pie gāzes cenas, kas atrodas ārpus ES nepilnīgi funkcionējošā TTF tirgus – piem.,
izmantojot Āzijas tirgu kā etalonu noteiktā periodā.
Šo pasākumu īstenošana ir nepieciešama jau tuvāko nedēļu laikā tam prioritāri novirzot maksimāli daudz administratīvos resursus.