Būvmateriālu ražotāju asociācija (turpmāk – Asociācija) ir iepazinusies un izvērtējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto un 2021.gada 7. janvāra starpinstitūciju sanāksmē apspriesto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”, VSS-458, (turpmāk – likumprojekts).
Asociācija kopumā atbalsta likumprojekta tālāku virzību, taču vienlaikus izsaka sekojošus iebildumus:
- Likumprojekta Anotācija (4.lpp, 2.punkts) – Likumprojekts paredz noteikt, ka ģeoloģiskās izpētes veikšanai persona uz laiku līdz vienam gadam var saņemt licenci zemes dzīļu izmantošanai visā Latvijas teritorijā vai tās daļā.
Asociācija atbalsta konceptu par licences izsniegšanu personai ģeoloģiskās izpētes veikšanai visā Latvijas teritorijā vai tās daļā, taču Asociācija kategoriski iebilst pret šobrīd paredzēto termiņu viens gads, jo ģeoloģiskā izpēte atkarībā no atradņu lieluma un plānotā izpētes apjoma var būt ļoti laikietilpīgs process. Ģeoloģiskā izpēte bieži ir pakārtota laikapstākļiem un dažādiem ārējiem faktoriem, piemēram, pārmitrās teritorijās ar urbšanas agregātu iespējams nokļūt tikai stabila sala apstākļos, kas bieži vien nav novērojams katru ziemu. Tāpat, izpētes saskaņošana ar zemju īpašniekiem var būt ļoti laikietilpīgs un sarežģīts process, kas var kavēt praktisko lauka darbu veikšanu un paredzēto darbu izpildi viena gada laikā.
Pieprasām ģeoloģiskās izpētes licences termiņu noteikt uz periodu, ne īsāku par diviem gadiem.
- Likumprojekts paredz likuma pārejas noteikumus papildināt ar 28. punktu, šādā redakcijā: “Zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas, kuras izsniegtas līdz 2022. gada 30. jūnijam, ir spēkā līdz tajās noteiktā termiņa beigām. Zemes dzīļu izmantošanas licences derīgo izrakteņu ieguvei vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas, kuras izsniegtas līdz 2022. gada 30. jūnijam, ir spēkā līdz 2025. gada 30. jūnijam, ja zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas licences laukums neatbilst laukumam, kurā akceptēti derīgo izrakteņu krājumi un ja zemes dzīļu izmantotājs neveic derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanu licences laukumā.”
Tātad ar šādu redakciju tiek paredzēts ka trīs gadu laikā pēc Likumprojekta stāšanās spēkā būs jāveic derīgo izrakteņu krājumu pārrēķins un akceptēšana derīgo izrakteņu ieguves licences laukumā, ja derīgo izrakteņu ieguves licences laukums neatbilst akceptēto krājumu laukumam. Pretējā gadījumā ieguves licence tiek anulēta.
Asociācija kategoriski iebilst šādam regulējumam jo šādas prasības un termiņš ir pārspīlēti, nav pamatoti un var radīt būtisku apdraudējumu saimnieciskās darbības nepārtrauktai nodrošināšanai:
- Prasība veikt krājumu pārrēķinu un akceptēšanu licences laukumā trīs gadu laikā pēc Likumprojekta stāšanās spēkā, pirmkārt, ir nepieņemama no tiesiskās paļāvības principu un izmaksu plānošanas puses, jo derīgo izrakteņu ieguvējs, kas veicis krājumu pārrēķinu un akceptēšanu atbilstoši MK Nr.570 74.punktam, piemēram, gadu pirms Likumprojekta stāšanās spēkā, būs spiests to darīt atkārtoti pēc nepilniem četriem gadiem, tādejādi nepamatoti ātri būs spiests ieguldīt laika un finanšu resursu šī darba atkārtotai veikšanai.
- Trīs gadu termiņš krājumu pārrēķinam nav akceptējams, jo šobrīd nav zināms cik ir tādu atradņu, kam šāds pārrēķins būtu veicams, cik ir kompetentu speciālistu, kas kvalitatīvi var veikt šādu pakalpojumu, kā arī nav zināms vai krājumu akceptēšanas komisijai pietiks kapacitātes apstrādāt un akceptēt visus pārrēķinu pārskatus. Ņemot vērā, ka sarežģītākām atradnēm krājumu pārrēķins var aizņemt pat gadu un kvalificētu speciālistu Latvijas tirgū ir maz, pastāv ļoti liels risks, ka visi derīgo izrakteņu ieguvēji šo prasību varētu nespēt izpildīt.
Ierosinām veikt krājumu pārrēķinu tādā termiņā, kas atbilst esošo MK 570 74.punktam (ieguves procesā tas tiek veikts reizi 10 vai 7 gados (kūdrai)) un noteikt, ka veicot šo pārrēķinu laikā pēc Likumprojekta stāšanās spēkā krājumi jāpārrēķina un jāakceptē ieguves licences laukumā.
- Attiecībā uz prasību akceptēt derīgo izrakteņu krājumus licences laukumā – tā nav pilnībā atbalstāma. Asociācija uztur 7.01.2021. starpministriju sanāksmē izteikto iebildumu un priekšlikumu, ka ir jānodefinē kritēriji pie kādas akceptēto krājumu laukuma un ieguves licences laukuma platības nesaistes būtu veicams krājumu pārrēķins un jauna krājumu akceptācija.
Ņemot vērā, ka šobrīd, lai uzsāktu pamatiežu ieguvi, atradnes īpašnieks / izstrādātājs, vispirms veic ģeoloģisko izpēti, tad saņem krājumu akceptu atradnes izpētītajā teritorijā, ko plāno izstrādāt, tad veic IVN un ieguves licenci saņem tikai pēc pozitīva IVN atzinuma, šis regulējums var likt pārrēķināt krājumus vēlreiz pēc IVN procedūras, pirms licences saņemšanas, jo nereti tieši IVN laikā tiek precizētas nākotnes ieguves laukuma robežas. Piemēram, pēc atradnes izpētes tiek akceptēti A kategorijas krājumi 100 ha lielā platībā, kurā IVN laikā tiek konstatēts kāds aizsargājams biotops, 2 ha platībā, kurš nav bijis zināms atradnes izpētes un krājumu akceptēšanas laikā. Tātad, ieviešot šādu regulējumu, pirms licences iegūšanas, atkārtoti būs jāpārrēķina un jāakceptē krājumi 98 ha platībā. Tas ir neracionāli.
Tāpat ieguves laikā var tikt mainītas licences robežas dēļ kadastra pārmērīšanas licencei piegulošajās zemes vienībās (jāņem vērā, ka liela daļa nekustamo īpašumu robežu ir ierādītas un tās nav kadastrāli uzmērītas) vai parādoties jaunām aizsargjoslām, kas saistītas, piemēram, ar jaunu infrastruktūras objektu izbūvi blakus teritorijās, utt. Pie šāda regulējuma, pat dēļ, iespējams, pāris kvadrātmetru platības nesaistes būs jāpārrēķina krājumi un jāveic to akceptācija ieguldot pamatīgus laika un finanšu resursus. Tas nav pieņemams.
Pieprasām noteikt, ka krājumu pārrēķins un akceptācija jāveic licences laukumā, ja platības atšķirība starp sākotnēji akceptēto krājumu laukumu un ieguves licences laukumu ir lielāka kā 10% no akceptēto krājumu laukuma.
- Kas notiks ar Valsts nozīmes atradnēm (turpmāk – VNA), kuru krājumu aprēķina laukumu robežas ir noteiktas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 321?
Šobrīd nav atrodams neviens skaidrojums, kāds būtu rīcības modelis, ja tiek veikta ieguve daļā no VNA teritorijas, kurā iepriekš nav tikuši akceptēti krājumi. Saskaņā ar plānotajiem likuma grozījumiem, jābūt aprēķinātiem un akceptētiem krājumiem ieguves laukuma teritorijā. Ja ieguve notiek daļā no VNA teritorijas, tad ir jāveic krājumu aprēķins šajā daļā un krājumi tajā daļā ir jāakceptē. Kādā veidā tiks akceptēti krājumu daļā VNA teritorijas, ja kopējā VNA krājumu aprēķina laukuma robeža ir noteikta MK noteikumos Nr.321? Vai tiks veikti grozījumi MK noteikumos Nr.321, izdalot iecirkņus VNA atradņu teritorijās? Ja netiks veikti grozījumi MK noteikumos Nr.321, kādā veidā tiks akceptēti krājumu VNA daļā?
- Asociācija kopumā atbalsta likumprojektā iekļauto konceptu, ka no atradnes pases atsakās kā no atsevišķi saņemama dokumenta, taču Asociācija uztur savu 7.01.2020. starpministriju sanāksmē pausto iebildumu, par to, ka, atsakoties no atradnes pases, ir jānodrošina alternatīvs konspektīvs informācijas kopsavilkums gan par atradni kopumā, gan atsevišķiem pētītiem blokiem atradnes teritorijā (lielajās Valsts nozīmes atradnēs), kas sastāv no kodolīgas informācijas par atradnes krājumiem un kartogrāfiskā materiāla, kurā, līdzvērtīgi, kā šobrīd atradnes pasē, ir iekļauta informācija par atradnes piederību zemes kadastrālajām vienībām, informācija par aizsargjoslām un apgrūtinājumiem atradnes teritorijā un cita būtiska informācija, ko pārskatāmā veidā var izmantot gan atradnes īpašnieks / izstrādātājs un teritorijas plānotāji utt.
Atradnes informatīvais kopsavilkums ar kartogrāfisko materiālu var tikt iekļauts atradņu digitālajā reģistrā un/vai kā pielikums krājumu akceptēšanas protokolam.
- Asociācija iebilst, ka nav atrisināts jautājums par VSIA “Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas lēmumu apstrīdēšanu. Nepieciešams noteikt, ka LVĢMC derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas lēmums – protokols, kas pēc būtības un pazīmēm atbilst administratīvajam aktam, ir jānosaka par administratīvo aktu ar visām no tā izrietošajām saistībām – pārsūdzību, valsts nodevu utt.
- Pašvaldībām tiek noņemta atļauju izsniegšanas funkcija, bet noteikta/saglabāta ieguves vietu rekultivācijas pārraudzības funkcija. Atļauju izsniegšanas koncentrēšana vienā institūcijā ir atbalstāma. Bet īsti nav saprotams, kā tiek plānota ieguves vietu rekultivācijas pārraudzības funkcija. Iepriekšējā Likumprojekta redakcijā bija rekultivācijas uzkrājums un bankas garantijas. Iespējams šobrīd pārraudzības veidu un apjomu noteiks katra pašvaldība individuāli.
- Anotācijas I daļas 3.punktā noteikts “Attiecībā uz citiem pašvaldību nosacījumiem derīgo izrakteņu ieguvei konkrētajā pašvaldībā, paredzēts noteikt, ka pašvaldība var šos nosacījumus izvirzīt un sniegt zemes dzīļu izmantotājam vienlaikus ar rekultivācijas veida saskaņojumu, ja vien nosacījumi nav pretrunā ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, tehniskajos noteikumos vai citos attiecināmos normatīvajos aktos minētajām prasībām.” Pašvaldībām ir iespēja noteikt virkni ierobežojumu un prasību derīgo izrakteņu ieguvējam, tajā skaitā – Prasības ceļu uzturēšanai (iekļaujot nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai sakārtotu sabojātu ceļa posmu; nepieciešamības gadījumā iespēja veikt ceļa nestspējas novērtējumu un uzlabošanu; derīgo izrakteņu ieguvēja veikta atputekļošana vai asfaltēšana).
Asociācija iebilst un pieprasa izslēgt prasību “veikt ceļa nestspējas novērtējumu un uzlabošanu”, jo tā nav derīgo izrakteņu ieguvēju kompetence un atbildība uz koplietošanas ceļiem. Tāpat pieprasām dzēst vārdu “asfaltēšana”, jo to pašvaldības var izmantot savtīgi un tā pēc būtības ir nesamērīga prasība asfaltēt derīgo izrakteņu izvešanas koplietošanas