Būvmateriālu ražotāju asociācija, kā vienu no svarīgākajiem jaunās valdības mērķiem uzskata nepieciešamību – kapitāla, darbaspēka un enerģijas intensīvas apstrādes rūpniecības nostiprināšanu Latvijas ekonomikā, īpaši Latvijas reģionos, lai radītu tiešo investīciju pievilcību, konkurējot ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm.
Kapitāla piesaistei ir nepieciešams maksimāli uzlabot izmaksu rādītājus tai skaitā enerģijas infrastruktūrai un tirgiem, lai Latvija paaugstinātu savas pozīcijas salīdzinot ar Somiju, Igauniju, Lietuvu un Poliju. Jaunas liela mēroga investīcijas Latvijas reģionos nodrošinātu ilgtspējīgu pieprasījumu pēc labāk apmaksātām darbavietām un palielinātu ekonomisko un inovāciju vidi saistītos sektoros. Pie noturīga darbaspēka pieprasījuma apstrādes rūpniecībā palielinās iespēja imitēt Los Altos garāžas inovācijas kultūru, kas kombinācijā ar ģimeņu ienākumu palielināšanos, modernas izglītības sistēmas pieejamību un riska kapitāla aktivitāti, nākotnē radītu jaunus uzņēmumus.
Jaunajai koalīcijai būtu jāsaglabā esošā reformu dinamika un pietiekami ātri ir jāvirzās uz vairāku ar enerģiju saistītu uzdevumu atrisināšanu likumdošanas līmenī.
Enerģijas tīkla tarifu konkurētspējas uzlabošana
Neskatoties uz nesenajām reformām elektroenerģijas sadales tarifos, lai turpinātu uzlabot tarifu konkurētspēju ir jāsabalansē patērētāju un elektrostaciju izmaksu slogs, jo šobrīd lielāko daļu tīkla izmaksu sedz patērētāji, neskatoties uz to ka elektrostaciju pieslēgumi rada līdzīgas izmaksas sistēmā. Šāda principa ieviešana ļautu samazināt patērētāju tarifu vismaz par 30%.
Jāuzlabo tīkla tarifu atklātība publiskojot izmaksu modeļus un nodrošinot sabiedrības iesaisti to apstiprināšanā. Šobrīd sabiedrībai nav iespējams objektīvi pārliecināties par tīkla uzņēmumu izmaksu attiecināšanas principiem un to efektivitāti, kā arī aizstāvēt patērētāju tiesības šo modeļu apstiprināšanā pirms tarifu lēmumu pieņemšanas.
Latvijai ir jāpārņem citu reģiona valstu prakse ļaujot rūpnieciskajiem patērētājiem veidot tiešās līnijas, lokālu elektrostaciju izveidei, lai samazinātu apstrādes rūpniecības riskus kas saistīti ar enerģijas cenām. Latvijā šobrīd pastāv nozīmīgi ierobežojumi, kas ir noteikti likuma līmenī un pat enerģijas cenu krīzes laikā netika veikta šo normu pārskatīšana.
Valsts piederošiem tīkla uzņēmumiem ir jāuzlabo sava aktīvu pārvaldība un jāmaina finanšu vadības principi, gan pārejot uz vēsturiskajām (vismaz 10 gadu) aktīvu vērtībām un nominālo zema riska kapitāla atdevi, kas novērstu līdzšinējo tendenci un motivāciju pārskatīt aktīvu vērtību un atdeves likmes peļņas palielināšanas nolūkos, gan arī reformējot lielākos elektroenerģijas tīkla uzņēmumus vienā kapitālsabiedrībā, kas būtu neatkarīga no Latvenergo elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības darbības. Konservatīvāka finanšu vadība ir nosakāma arī privātajiem tīkla uzņēmumiem.
Piekļuve efektīvākiem enerģijas tirgiem
Lai uzlabotu tirgus efektivitāti un caurspīdīgumu, nepieciešams uzlabot darbības principus enerģijas tirgos, padarot efektīvākus un pieejamākus standartizētus ilgtermiņa līgumus.
Īstermiņa tirgos jāpalielina atklātība publicējot dominējošo tirgus dalībnieku piedāvājumus, lai samazinātu tirgus manipulāciju riskus.
Augstu cenu periodos valsts piederošajam enerģijas uzņēmumam iegūtā papildus peļņa noteiktā mērā ir jānovirza energoietilpīgu patērētāju izmaksu kompensācijai, lai samazinātu konkurētspējas riskus rūpniecības eksporta tirgos. Enerģijas cenu krīze, kas joprojām turpinās reģionā, nedrīkst kļūt tikai par valsts kapitālsabiedrības un pastarpināti arī budžeta papildus ieņēmumu avotu uz rūpniecības izaugsmes rēķina.
Elektroenerģijas nodokļa reforma ir jāveic to izlīdzinot ar citām Baltijas valstīm (Latvijas likme rūpniecībai 2x pārsniedz Igaunijas un Lietuvas likmi), kā arī novirzot visus ieņēmumus tīkla izmaksu samazināšanai. Elektrifikācija šobrīd iezīmējas kā galvenais izmešu samazināšanas tehnoloģiskais virziens rūpniecībā un tas nevar tikt uzskatīts par papildus valsts fiskālo instrumentu.
Jaunu rūpniecības investīciju atbalstam ir jāpalielina saistītās infrastruktūras mērķtiecīgās valsts investīcijas, piemēram, enerģijas tīklu un ceļu infrastruktūrā. Lielu rūpniecības uzņēmumu attīstībai nepieciešamā augstsprieguma vai vidsprieguma pieslēgumi un cita enerģijas infrastruktūra vai arī vietējās nozīmes autoceļu uzlabošana bieži var kļūt par izšķirošu faktoru investoru lēmumam par Latvijas izvēli pret citu valstu alternatīvām.