Būvmateriālu ražotāju asociācija apvieno Latvijas lielākos apstrādes rūpniecības uzņēmumus un lielākos dabasgāzes un elektroenerģijas industriālos patērētājus. Nozīmīga daļu uzņēmumu saražotajā gala produktā sastāda enerģijas izmaksas, kas pēdējo 12 mēnešu laikā ir augušas eksponenciāli, tādējādi radot apdraudējumu konkurētspējai, nākotnes investīcijām un produktivitātes pieaugumam.
Enerģijas cenu krīze atklāj arī nopietnas problēmas konkurētspējīgu elektroenerģijas jaudu pieejamībā un viens no cēloņiem ir tas, ka lielākie patērētāji ir ierobežoti izveidot tiešās līnijas ar elektroenerģijas ražošanas avotiem.
Neskatoties uz to, ka rūpniecības sektoram ir un būs nepieciešams ievērojams apjoms konkurētspējīgas elektroenerģijas ražošanas jaudas, esošais deleģējums Elektroenerģijas tirgus likumā faktiski aizliedz efektīvu tiešo līniju izveidi, jo, izmantojot ETL plašo deleģējumu, SPRK ir noteicis nesamērīgus kritērijus tiešo līniju izveidei, piemēram, nosacījums ka ražotājam un lietotājam ir jābūt atsevišķam no pārējās sistēmas (tikai ar rezerves pieslēgumu sistēmai), nosacījums, ka sistēmas operators var atteikt tiesības izveidot tiešo līniju, ja tas ierobežo operatora licences nosacījumu izpildi (šis nosacījums iestāsies lielākajā daļā gadījumu) vai arī regulatora tiesības atteikt tiešās līnijas izveidi, ja tas ietekmē elektroenerģijas tirgus darbību (piemēram, liela rūpniecības uzņēmuma gadījumā tirgus jaudu aizstāšana ar tiešās līnijas jaudām, samazinās peļņu citiem ražotājiem)
Tiešo līniju izveide ar savā valdījumā esošajām elektrostacijām, piemēram, saules paneļu vai vēja turbīnu parkiem ļautu patērētājiem samazināt patērētās enerģijas apjomu no Norpool elektroenerģijas biržas, kas vairs nav uzskatāma par funkcionējošu un likvīdu elektroenerģijas tirgu. Dažādu faktoru radītie tirgus kropļojumi pierāda, ka dominējošie elektroenerģijas ražotāji, sistēmas operatori un regulators nav spējis nodrošināt enerģijas sistēmu un tirgu noturību.
Tiešās līnijas izveide rūpnieciskajiem patērētājiem ir arī ekonomiski pamatota nepieciešamība, jo gadījumā, ja, piemēram, 500 metru attālumā esošs vēja turbīnu vai saules paneļu parks ir jāpieslēdz sistēmai, caur kuru elektroenerģiju tiktu piegādāta lietotājam, rodas virkne nepārvaramu šķēršļu:
- Jauna sistēmas pieslēguma izbūves izmaksas un nākotnes tarifikācijas neto šībrīža vērtība pārsniedz tiešās līnijas izveides izmaksas. Ja tiešās līnijas vietā tiktu izbūvēti attiecīgas jaudas jauns pieslēgums sistēmai, vairumā gadījumu ilgtermiņā izmaksas lietotājam būs augstākas.
- Augstsprieguma tīkls sistēmā nav izveidota efektīva izmaksu atgūšana jauniem pieslēgumiem.
- Spekulatīvu darbību rezultātā ir aizņemtas lielākā daļa brīvo pieslēguma jaudu elektroenerģijas ražotājiem un, līdz sistēmas operatori nesāks piemērot maksu par jaudas rezervāciju, situācija nemainīsies.
- Sadales tīkls sistēmas tarifos ievērojamu daļu sastāda nelikumīgi šķērssubsīdiju maksājumi, kas samazina ekonomisko pamatojumu saražotās elektroenerģijas piegādei ar sistēmas starpniecību, salīdzinot ar tiešo līniju risinājumu.
- Regulatora noteiktā kapitāla atdeve sistēmas operatoru regulēto aktīvu bāzei pārsniedz atbilstoša riska atdevi salīdzinot ar lietotāju potenciālajiem ieguldījumiem tiešo līniju izveidē.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu 7.pantu, dalībvalstis ir ierobežotas tiesībās liegt tiešo līniju izveidi. Tāpat direktīva nosaka pienākumus Dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka a) visi ražotāji un elektroenerģijas piegādes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, var veikt piegādes saviem objektiem, meitasuzņēmumiem un lietotājiem, izmantojot tiešo līniju, un minētā iemesla dēļ tiem nepiemēro nesamērīgas administratīvās procedūras vai izmaksas; b) visiem lietotājiem to teritorijā – atsevišķi vai kopā – ražotāji un elektroenerģijas piegādes uzņēmumi var veikt piegādes, izmantojot tiešo līniju.
Ministru kabinets 2022.gada 27.septembrī apstiprinot Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz atbalstu uzņēmumiem enerģijas cenu krīzes laikā, ir norādījis, ka uzņēmumiem ir jāievieš jaunas investīcijas un jāpārkārtojas, kas ļautu izvairīties no negatīviem cenu efektiem nākotnē.
Lūdzu Jūsu atbalstu sekojošiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā izsakot 26.pantu šādā redakcijā:
26.pants. Tiešā līnija
(1) Ražotājam ir tiesības piegādāt elektroenerģiju lietotājiem vai saviem objektiem, izmantojot tiešās līnijas pieslēgumu. Ierīkojot tiešo līniju lietotājiem ir tiesības saglabāt pieslēgumu sistēmai.
(2) Atļauju tiešās līnijas pieslēguma ar jaudu, kas nepārsniedz 4 MW, ierīkošanai izsniedz regulators. Regulators nosaka objektīvus un vienlīdzīgus kritērijus, pēc kādiem tiks izsniegta atļauja tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai.
(3) Atļauju tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai izsniedz vai atsaka 30 dienu laikā pēc visu regulatora noteikto dokumentu saņemšanas.
(4) Tiešās līnijas pieslēguma ar jaudu virs 4 MW ierīkošanai regulatora atļauja nav nepieciešama. Ražotājs, kas izmanto šādu pieslēgumu ir atbrīvots no valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un sistēmas operatori nav tiesīgi piemērot ražošanas jaudas tarifus vai citus infrastruktūras maksājumus.