Būvmateriālu ražotāju asociācija (turpmāk – Asociācija) ir iepazinusies un izvērtējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto un 2021.gada 23. aprīļa starpinstitūciju sanāksmē apspriesto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”, VSS-458, (turpmāk – likumprojekts).
Asociācija kopumā atbalsta likumprojekta tālāku virzību, taču vienlaikus joprojām izsaka un uztur sekojošus iebildumus:
- Asociācija joprojām uztur iebildumu par sekojošo:
Likumprojekta Anotācija (5.lpp, 2.punkts) – Likumprojekts paredz noteikt, ka ģeoloģiskās izpētes veikšanai persona uz laiku līdz vienam gadam var saņemt licenci zemes dzīļu izmantošanai visā Latvijas teritorijā vai tās daļā.
Asociācija atbalsta konceptu par licences izsniegšanu personai ģeoloģiskās izpētes veikšanai visā Latvijas teritorijā vai tās daļā, taču Asociācija kategoriski iebilst pret šobrīd paredzēto termiņu viens gads, jo ģeoloģiskā izpēte atkarībā no atradņu lieluma un plānotā izpētes apjoma var būt ļoti laikietilpīgs process. Ģeoloģiskā izpēte bieži ir pakārtota laikapstākļiem un dažādiem ārējiem faktoriem, piemēram, pārmitrās teritorijās ar urbšanas agregātu iespējams nokļūt tikai stabila sala apstākļos, kas bieži vien nav novērojams katru ziemu. Tāpat, izpētes saskaņošana ar zemju īpašniekiem var būt ļoti laikietilpīgs un sarežģīts process, kas var kavēt praktisko lauka darbu veikšanu un paredzēto darbu izpildi viena gada laikā. Ir būtiski noteikt tādu licences derīguma termiņu, kas pēc būtības nerada riskus lielākiem izpētes darbiem un tiem piesaistītajām investīcijām.
Pieprasām ģeoloģiskās izpētes licences termiņu noteikt uz periodu, ne īsāku par diviem gadiem.
Ierosinām:
9. pantā:
Izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
“1) hidroģeoloģiskajai, ģeoekoloģiskajai, ģeofizikālajai izpētei, zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveidei vai monitoringa veikšanai — uz laiku līdz pieciem gadiem;”:
9. panta pirmo daļu papildināt ar punktu 11 un izteikt to šādā redakcijā:
“11) ģeoloģiskajai izpētei — uz laiku līdz diviem gadam;”:
Izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:
“4) urbuma ierīkošanai, konservācijai vai likvidācijai — uz laiku līdz vienam gadam;”:
Pie tam, jāņem vēra, ka lielajās pamatiežu atradnēs hidroģeoloģiskā izpēte var tik un tiek veikta vienlaicīgi ar ģeoloģisko izpēti, pie tam līdzekļu saprātīgas izmantošanas nolūkos arī monitoringa urbumi tiek ierīkoti vienlaicīgi ar izpētes darbiem, proti, atradnes marginālajās daļās ģeoloģiskās izpētes urbumus ierīkojot par hidroģeoloģiskajiem urbumiem un atstājot tālākai monitoringa veikšanai. Arī turpmāk jāpastāv iespējai saņemt kombinētas licences.
- Asociācija joprojām uztur iebildumus par likumprojektā paredzēto kartību attiecībā uz krājumu pārrēķināšanu un akceptēšanu tieši ieguves licences laukuma robežās līdz 2027.gada 30.jūnijam.
- Likumprojekts paredz likuma pārejas noteikumus papildināt ar 28. punktu šādā redakcijā: “28. Zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas, kuras izsniegtas līdz 2022. gada 30. jūnijam, ir spēkā līdz tajās noteiktā termiņa beigām. Zemes dzīļu izmantošanas licences derīgo izrakteņu ieguvei vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas, kuras izsniegtas līdz 2022. gada 30. jūnijam, ir spēkā līdz 2027. gada 30. jūnijam, ja zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas licences laukums neatbilst laukumam, kurā akceptēti derīgo izrakteņu krājumi un ja zemes dzīļu izmantotājs neveic derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanu licences laukumā.”
Proti, ja derīgo izrakteņu ieguves licences laukums neatbilst akceptēto krājumu laukumam, piecu gadu laikā pēc likumprojekta stāšanās spēkā, derīgo izrakteņu ieguvējam būs jāveic derīgo izrakteņu krājumu akceptēšana licences laukumā.
Asociācija kategoriski iebilst pret šādu pārejas punktu un pieprasām tā izslēgšanu no likumprojekta, jo tas potenciāli rada riskus netraucētai saimnieciskās darbības veikšanai, jo dēļ šāda noteikuma derīgo izrakteņu ieguvējam pēc ieguves licences saņemšanas var nākties n-tās reizes, dažādu ārēju un neparedzamu apstākļu ietekmē, pārrēķināt un pārakceptēt krājumus licences laukumā.
Ņemot vērā, ka šobrīd, lai uzsāktu pamatiežu ieguvi, atradnes īpašnieks / izstrādātājs, vispirms veic ģeoloģisko izpēti, tad saņem krājumu akceptu atradnes izpētītajā teritorijā, ko plāno izstrādāt, tad veic IVN un ieguves licenci saņem tikai pēc pozitīva IVN atzinuma, šis regulējums var likt pārrēķināt krājumus vēlreiz pēc IVN procedūras, pirms licences saņemšanas, jo nereti tieši IVN laikā tiek precizētas nākotnes ieguves laukuma robežas. Piemēram, pēc atradnes izpētes tiek akceptēti A kategorijas krājumi 100 ha lielā platībā, kurā IVN laikā tiek konstatēts kāds aizsargājams biotops, 2 ha platībā, kurš nav bijis zināms atradnes izpētes un krājumu akceptēšanas laikā. Tātad, ieviešot šādu regulējumu, pirms licences iegūšanas, atkārtoti būs jāpārrēķina un jāakceptē krājumi 98 ha platībā. Tas ir neracionāli.
Tāpat ieguves laikā var tikt mainītas licences robežas dēļ kadastra pārmērīšanas licencei piegulošajās zemes vienībās (jāņem vērā, ka liela daļa nekustamo īpašumu robežu ir ierādītas un tās nav kadastrāli uzmērītas) vai parādoties jaunām aizsargjoslām, kas saistītas, piemēram, ar jaunu infrastruktūras objektu izbūvi blakus teritorijās, utt. Pie šāda regulējuma, pat dēļ, iespējams, pāris kvadrātmetru platības nesaistes būs jāpārrēķina krājumi un jāveic to akceptācija ieguldot pamatīgus laika un finanšu resursus. Tas nav pieņemams.
Ierosinām veikt krājumu pārrēķinu tādā termiņā, kas atbilst esošo MK 570 74.punktam (ieguves procesā tas tiek veikts reizi 10 vai 7 gados (kūdrai)) un noteikt, ka veicot šo pārrēķinu laikā pēc Likumprojekta stāšanās spēkā krājumi jāpārrēķina un jāakceptē ieguves licences laukumā, taču neparedzēt atkārtotu krājumu pārrēķinu un pārakceptāciju licences laukumā, gadījumā ja periodā līdz nākošajam krājumu pārrēķinam tiek koriģētas ieguves licences laukuma robežas.
- Iebilstam pret šobrīd likumprojektā iestrādāto 10.panta 11 daļu šādā redakcijā: „(11) Derīgos izrakteņus, izņemot ogļūdeņražus un pazemes ūdeņus, iegūst, ja ir akceptēti derīgo izrakteņu krājumi licences derīgo izrakteņu ieguvei laukumā un saskaņots derīgo izrakteņu ieguves projekts (ja zemes dzīļu izmantošanu regulējošie normatīvie akti noteic, ka šāds projekts ir nepieciešams).”.
No likumprojekta 10.panta 11.daļas ir izslēdzams nosacījums “ licences derīgo izrakteņu ieguvei laukumā”.
- Asociācijas 2021.gada 12.janvāra iebildums – ierosinājums par atradnes pasēm ir daļēji ņemts vērā un likumprojekta anotācija papildināta ar informāciju, ka nepieciešamā informācija būs iekļauta LVĢMC lēmumā par derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanu – LVĢMC Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas sēdes protokolā, kā arī ģeoloģiskās informācijas sistēmā digitāli.
Taču Asociācija uztur 23.04.2021.gada sanāksmē pausto prasību, ka atsakoties no atradnes pases, ir jānodrošina alternatīvs konspektīvs informācijas kopsavilkums gan par atradni kopumā, gan atsevišķiem pētītiem blokiem atradnes teritorijā (lielajās Valsts nozīmes atradnēs), kas sastāv no kodolīgas informācijas par atradnes krājumiem un kartogrāfiskā materiāla, kurā, līdzvērtīgi, kā šobrīd atradnes pasē, ir iekļauta informācija par atradnes piederību zemes kadastrālajām vienībām, informācija par aizsargjoslām un apgrūtinājumiem atradnes teritorijā un cita būtiska informācija, ko pārskatāmā veidā var izmantot gan atradnes īpašnieks / izstrādātājs un teritorijas plānotāji utt.
- Piemēram, MK noteikumos jānosaka krājumu akceptēšanas protokola saturs, minot, ka obligāts ir grafiskais pielikums, kurā uzrādīts konkrētais vai konkrētie akceptētie krājumu bloki kopā ar citu būtisku informāciju – kadastra datiem, aizsargjoslu un apgrūtinājumu datiem, kā arī kontekstā ar kopējo atradnes teritoriju. Kā arī jānorāda ka krājumu akceptēšanas protokols ar tā grafisko pielikumu ir oficiāls dokuments, kas jāņem vērā pašvaldību telpiskās plānošanas procesos.
Šāda konspektīva informācija ir būtiska plānojot racionālu zemes dzīļu resursu izmantošanu, jo atradnes parasti aizņem lielāku teritoriju nekā viena kadastra vienība vai viena īpašnieka īpašumā esošas kadastra vienības, attiecīgi, teritorijas plānošanas procesā būtu iespējams izmantot informāciju par konkrētajiem īpašumiem, kuros jau ir akceptēti krājumi un tās attiecīgi arī iestrādāt plānā, kā arī provizoriski norādīt piegulošās teritorijas, kurām arī ir derīgo izrakteņu ieguves potenciāls.
- Atsakoties no atradnes pases, likumprojektā jādefinē šobrīd izsniegto atradņu pasu turpmākais statuss – proti, lai šobrīd izsniegtajām atradņu pasēm turpmāk būtu tāds pats juridisks spēks kā krājumu akceptēšanas protokolu grafiskajiem pielikumiem.
- Asociācija iebilst, ka joprojām nav atrisināts jautājums par VSIA “Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas lēmumu apstrīdēšanas iespējām un kārtību. Nepieciešams noteikt, ka LVĢMC derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas sēdēs var tikt pieaicināti arī pasūtītāja nolīgti ārēji eksperti, ne tikai izpētes veicējs un pasūtītājs. Kopumā lēmuma pieņemšanas procesam un kārtībai jābūt saprotamai un noteikumiem jābūt visiem vienādiem, lai izvairītos no iespējamām subjektīvām un nepamatotām prasībām.