Izvērtējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātos likumprojekta grozījumus Būvmateriālu ražotāju asociācija (BRA) sniedz sekojošus komentārus:
- VARAM piedāvātā grozījumu redakcija:
Likumprojekta anotācijas 4.punkta daļa izteikta šādā redakcijā:
Svarīgi ir arī turpmāk izvirzot nosacījumus primāri balstīties uz pašvaldību saistošajos noteikumos ietvertajām prasībām zemes dzīļu izmantošanā. Tādā veidā potenciālais zemes dzīļu izmantotājs jau savlaicīgi ir informēts, kāds administratīvais slogs to sagaida. Detalizēts pašvaldību iespējamo izvirzāmo prasību ietvars un sniegšanas kārtība jāprecizē MKN 570. Pēc biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” apkopotajiem pašvaldību priekšlikumiem par nosacījumiem, kuri zemes dzīļu izmantotājam jāievēro derīgo izrakteņu ieguves procesā, primāri tos nostiprinot pašvaldību saistošajos noteikumos, ir pašvaldību iespēja noteikt:
- Transporta kustības shēmu;
- Masas ierobežojumus pašvaldības autoceļiem;
- Prasības ceļu uzturēšanai (iekļaujot nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai sakārtotu sabojātu ceļa posmu, kas radies derīgo izrakteņu ieguves procesa laikā; derīgo izrakteņu ieguvēja veikta atputekļošana);
- Ierobežojumus ieguves un transportēšanas diennakts laikam;
- Sezonālos ierobežojumus transportēšanai.
BRA komentārs:
Par transporta kustības shēmu:
- Bieži vien pašvaldībās nav kompetentu un zinošu attiecīgās jomas speciālistu. Kādā veidā un vai pašvaldību darbinieki būs kompetenti izvērtēt un/vai noteikt šādas transporta shēmas? Tas savukārt rada bažas, ka var tikt noteiktas neracionālas un ieguvējam papildus finansiālu slogu uzliekošas transporta shēmas.
- Tām atradnēm, kurās tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk – IVN), šī procesa ietvaros tiek modelēti un apskatīti potenciālie transporta kustības maršruti. Kurā brīdī šī transporta shēma no pašvaldības puses tiek saskaņota? IVN procesa ietvaros vai pēc tā noslēgšanas, vai kādā citā dokumentācijas kārtošanas posmā? Gadījumā, ja IVN ietvaros apskatītās transporta shēmas atšķirsies no pašvaldības vēlamās transporta shēmas, tad kura transporta shēma būs gala – IVN ietvaros apskatītās vai pašvaldības noteiktās? Gadījumā, ja pašvaldība nosaka atšķirīgu transporta shēmu nekā IVN ietvaros apskatītās, tad būs jāveic IVN grozījumi? Šis būs papildus slogs ieguvējam, jo atkal ir jāsaskaņo viena lieta divās iestādēs (Vides pārraudzības valsts birojā un pašvaldībā), kur katrai iestādei var būt savs atšķirīgs viedoklis.
- Šāds jautājums attiecas arī uz tām atradnēm, kurās ir jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – SIVN), jo bieži vien SIVN ietvaros ir jānorāda aptuvenais materiāla transportēšanas maršruts. Ja pašvaldības noteiktā transporta shēma atšķirsies no SIVN apskatītās, tad kura būs gala transporta shēma? Kurā brīdī šī transporta shēma jāskaņo ar pašvaldību? Ja pašvaldības transporta shēma atšķirsies no SIVN transporta shēmas, tad SIVN būs jāveic grozījumi? Šis arī noteikti būs papildus slogs ieguvējiem.
Par prasībām ceļu uzturēšanai:
Tas, ka ieguvējs izmanto pašvaldības ceļu materiāla transportēšanai un nepasliktina šī ceļa stāvokli un ja rodas nepieciešamība, to uztur par saviem līdzekļiem, lai ceļa stāvoklis atbilstu tam, kāds tas bija pirms ieguvējs to sāka izmantot materiāla transportēšanai, ir normāla prakse. Tomēr pastāv risks, ka pašvaldības var izvirzīt ieguvējam ļoti dārgus risinājumus (piem., noasfaltēt ceļu u.c.), ar mērķi uz ieguvēja rēķina uzlabot pašvaldības teritorijā esošo ceļu kvalitāti.
Par ierobežojumiem ieguves un transportēšanai diennakts laikam:
Par sezonālajiem ierobežojumiem transportēšanai:
Uz kāda pamata (datiem, informācijas u.c.) tiks noteikti šie ierobežojumi? Vai pašvaldībā būs kvalificēti speciālisti, kas būs kompetenti, lai varētu izvērtēt, kad un vai šādi ierobežojumi ir ieviešamai vai atceļami?
- VARAM piedāvātā grozījumu redakcija:
10.panta vienpadsmito daļu paredzēts izteikt šādā redakcijā:
„(11) Derīgos izrakteņus, izņemot ogļūdeņražus un pazemes ūdeņus, iegūst, ja ir akceptēti derīgo izrakteņu krājumi paredzētajā licences derīgo izrakteņu ieguvei laukumā, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņemta zemes dzīļu izmantošanas licence un Valsts vides dienestā saskaņots Ministru kabineta noteiktajam saturam atbilstoši izstrādāts derīgo izrakteņu ieguves projekts (ja zemes dzīļu izmantošanu regulējošie normatīvie akti noteic, ka šāds projekts ir nepieciešams)”.
BRA komentārs:
- Atbilstoši šai redakcijai ir saprotams ka, lai veiktu derīgo izrakteņu ieguvi, derīgo izrakteņu krājumiem ir jābūt akceptētiem paredzētajā licences derīgo izrakteņu ieguvei laukumā – tātad laukumā kurš bija paredzēts derīgo izrakteņu ieguvei kādā no atradnes izstrādes plānošanas stadijām, piemēram, laukumā kurā veikta ģeoloģiskā izpēte un kas kā potenciālā ieguves platība ir tikusi izvērtēta ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, veicot paredzētās darbības novērtējumu. Tādā gadījumā redakcija būtu saskaņojama.
- Taču ja ar šo redakciju joprojām tiek uzturēta prasība, ka derīgo izrakteņu ieguve ir veicama tikai ja derīgo izrakteņu krājumi akceptēti tieši licences laukumā, bez jebkādas, kaut 1 m2 nesaistes, tad BRA uztur iepriekšējās Likumprojekta apspriežu sanāksmēs izteiktos iebildumus un uzskata, ka 10.panta vienpadsmitajā daļā iekļautā norma “paredzētajā licences derīgo izrakteņu ieguvei laukumā” Ir svītrojama.
- VARAM piedāvātā grozījumu redakcija:
Likumprojekts paredz izteikt likuma 14.panta astoto punktu šādā redakcijā:
“8) uz sava rēķina rekultivēt vai atjaunot zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušos zemes gabala un inženierbūvju bojājumus ārpus derīgo izrakteņu ieguves licences laukuma;”.
BRA komentārs:
- Punkts šādā redakcijā viennozīmīgi nav pieņemams, jo šāds regulējums paver iespējas negodprātīgām personām celt nepamatotas prasības pret derīgo izrakteņu ieguvēju, kuru atspēkošanā komersantam var nākties ieguldīt lielus finanšu un laika resursus. Piemēram, šāds regulējums dod iespēju celt prasību komersantam atlīdzināt zaudējumus par brūkošu tiltu, kas atrodas jebkādā attālumā no ieguves licences vietas, kas atrodas derīgo izrakteņu transportēšanas maršrutā, jo zemes dzīļu – šajā gadījumā, derīgo izrakteņu ieguve, nav iespējama ja tālāk netiek nodrošināta iegūto derīgo izrakteņu transportēšana, tātad derīgo izrakteņu transportēšana var tikt uzskatīta par zemes dzīļu izmantošanas sastāvdaļu. Tāpat zemesgabala bojājumi (pārpurvošanās utt), par ko var celt prasību pret derīgo izrakteņu ieguvēju šī punkta izpratnē, var rasties, gadījumos, kad bebru darbības rezultāta tiek uzpludināts novadgrāvis, kura ūdens bilances galveno daļu sastāda karjerā atsūknētie un novadāmie pazemes ūdeņi.
- Punkts ir saglabājams esošajā likuma redakcijā.