9.decembrī tikšanās laikā BRA piedāvāja apspriest nozarei būtiskākās tēmas: Energoresursu nodrošinājums un to cena, Dabas resursu pieejamība un to nozīme tautsaimniecības attīstībā un konkrēti priekšlikumi birokrātijas mazināšanā un likumdošanas sakārtošanā.
Pēdējo gadu augstā elektroenerģijas tirgus cena ir samazinājusi investīcijas apstrādes rūpniecībā par 20-25%, sevišķi tas ietekmē energointensīvo rūpniecību, pie kuras pieder būvmateriālu ražošana.
2025.gadā pieņemtie lēmumus raisa pamatotas bažas par rūpniecības un līdz ar to, arī valsts kopējās tautsaimniecības ilgtspējīgu izaugsmi vidējā un ilgtermiņā. Tas attiecas gan uz tīklu izmaksām, kur proporcionāli lielāko daļu no tām sedz patērētāji, nepieciešamību atcelt elektroenerģijas nodokli un izmaksu samazināšana apvienojot tīklu operatorus.
Attiecībā uz derīgo izrakteņu ieguvi 2022.gadā pie Valsts vides dienesta tika izveidota Atļauju pārvalde (AP), kura nemainot normatīvos aktus sāka izvirzīt virkni jaunu prasību pie projektu saskaņošanas, limita laukumos neiekļaujot aizsargjoslas, izdomāja, ka pēkšņi 2 blakus atradnēm nevar norakt kopīgo robežu u.c.
AP izvirzīja prasības tehnisko noteikumu / sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējumā, nosakot nepieciešamību veikt trokšņa atzinums tālu no apdzīvotām vietām, pieprasot putnu, biotopu novērojumus, kas iespējami tikai pavasarī, ornitologi un biotopu eksperti pārslogoti (piemēram, ja atradne ir pat tikai potenciālā putnu aizsardzības areālā vai tuvumā novērota kāda suga).
Latvijas Valsts Ģeoloģijas un metroloģijas centrs sagatavoja cenrādi ar līdz pat 10 kārtīgs cenas pieaugums derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanai. Šīs izmaiņas netika pārrunātas nedz ar nozares uzņēmējiem, nedz arī, kā atzīmēja D.Mieriņa ar Saeimu.
Lai nodrošinātu Latvijas sabiedrībai gan labklājību, gan iespēju dzīvot patīkamā vidē, valstij jālīdzsvaro tautsaimniecības attīstība ar dabas daudzveidības un klimata mērķiem.
Plaši apspriestais “10-20-70 stratifikācijas princips” ir vienīgais reālais veids, kā sasniegt abus virzienus vienlaicīgi:
Ja mēs kā sabiedrība vienojamies no saimnieciskās aprites izņemt 10% valsts platību un samazināt produktivitāti 20% platību (laiks un biomasa), nepieciešami kompensējošie mehānismi produktivitātes celšanai atlikušajās 70% platībās.
Tas nav pašmērķis, bet gan vienīgais reālais ceļš uz Latvijas klimata mērķu izpildi, jo koksnes produkti var aizstāt fosilos materiālus un samazināt emisijas kopējā ciklā. Meža nozare kopā ar saistītajām nozarēm veido ap 10% no Latvijas tautsaimniecības, savukārt kopā ar lauksaimniecības “klasteri” tas sastāda jau ap 20% no ekonomikas.
Saeimas priekšsēdētāja izteica atbalstu asociācijas izteiktajiem priekšlikumiem un deva solījumu atbalstīt to realizāciju.