Būvmateriālu ražotāju asociācija 14.02.2011. ar vēstuli Nr. 09/10 griezās Jūsu vadītajā ministrijā izpildīt Ekonomikas ministrijas 2010.gada 28.septembra vēstulē asociācijai doto solījumu līdz 2010.gada beigām izsludināt konkursu „Par Eiropas Tehnisko apstiprinājumu izdevējinstitūciju”. Līdz pat šai dienai ministrija ne tikai nav izpildījusi doto solījumu, bet pārkāpjot 01.01.2008. Iesnieguma likuma 2.panta 3.daļas prasības nav pat sniegusi atbildi asociācijai uz tās vēstuli.
Eiropas tehniskais apstiprinājums (ETA) pieļauj inovatīvus būvizstrādājumus marķēt ar CE zīmi, apliecinot, ka būvizstrādājums ir pārbaudīts un izpilda visas Direktīvas izvirzītās drošuma prasības, līdz ar to ir iespējams to izplatīt Eiropas Savienības dalībvalstīs gadījumos, kad nav iespējams izstrādāt harmonizētus standartus. ETA izdošanu paredz arī Latvijas Ministru kabinetā jau 2007.gada 3.jūlija izdotie noteikumi Nr.457 „Noteikumi par Eiropas tehnisko apstiprinājumu”. Latvijas Būvmateriālu ražotāji ir spiesti turpināt pieprasīt ETA izdošanu kaimiņvalstīs.
Par EM informut|vo ziltojumu ,,Par Arvalstu tieio investTciju piesaistes stratEgiju 2011.
207S.gadam”
Biedriba ,,Latvijas Tirdzniecibas un r[pniecibas kamera” (turpmdk teksta
LTRK) ir
iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas (turpm6k teksta – EM) informatTvo zilojumu ,,Par
Arvalstu tie5o investTciju piesaistes strategiju 2011.-2015.gadam” (turpmak tekstd
Strategija).
LTRK atzntgi vErtE Strategija pausto v6lmi pilnveidot investrciju klimatu Latvija, uidejadi
uzlabojot Latvijas pozrciju starptautiskajos kred-rtreitingos, radot Srvalstu tie5o investrciju
(turpmdk tekstd
AU; piesaistei pievilcrgu uz!€mejdarbibas vidi, ka arl paaugstinot
augstakas/profesionalas
izglTtibas kvalitati un attrstot industrialas infrastrukttiras pieejamibu.
Sie priek5nosacr.jumi nepiecie5ami ne tikai Aff piesaistei, bet arT Latvijas uzgEmeju
produktiv itates un konkuretspejas kap inlSanai globalaj a ekonom ika.
Zemdk sn iedzam LTRK priek5 I ikumus Strat6g ijas p ilnve ido5anai :
KonkurEtspEja invesficiju piesaist€
Strat€$ijai jasniedz skaidrs redzEjums ka Latvija, izmantojot tai pieejamos resursus (dabas
resursus, geogrEfisko stdvokli, cilvEka kapitalu u.c.), turpmdkajos gados tiks pozicionEta ka
investrciju piesaistei pievilcTgs galamerlf is. Dokumenta apkopotd SVID anahze (l.pielikums)
ir faktu konstatacija, kas tieii nekorele ar StratEgija izvtrzTto merku sasnieg5anu, kd arl
nepiedava konkrEtus risinajumus ,,vajo pu5u” un,,draudu” risku mazind5anai.
LTRK uzskata, ka SfiatEgija jaliek lielSks uzsvars, kd Latvija var pilnvert-rgi izmantot tds
sah-dzirto5ds
priek5roclbas, piem€ram, arEjo robeZu ar Krieviju un Baltkrieviju; logistikas
koridoru predu kustibai noluz K-rnu un citam BRIC valstrm; attTstTtu starptautisko transporta
infrastruktriru; darbasp€ka sp€jas, t.sk. krievu, anglu valodas zinaSanas u.c.
LTRK aicina pilnveidot Strat€giju:
1)
izcelot Latvijas stipras puses, kas b[tu uzskatamas par ,,sahdzino5o priek5rocTbu”
Baltijas valstu (vElams, arT citu Austrumeiropas sal-rdzindmo ekonomiku) vidU;
2)
identificet nakotnes ,,stipras” puses, ko Lafvija ieg[s lstenojot StratEgiju, iekfaujot
attiecTgus mEr[<tieclgus
3)
pasakumus Strategijas RrcIbas plana (2.pielikums);
paredzEt risindjumus ,,v6jo puSu” un ,,draudu” risku nover5anai, attieclgi iekfaujot
konkrEtus pasdkumus Strat€grjas Rrcibas plana.
Fokuss uz ilgtsp6jigu attlsfibu: valsts atbalsta instrumenti
AtI piesaiste nevar b[t pa5mOr[<is,
un SffatcPija jaizverte, kada tipa invest-rciju projekti GA
kritCrijus izvtrzot darba vietu radr5anu, pievienota vertiba raLotajiem produktiem, ndkotne
paredzamd nodokfu ie4Emumu prognoze,B2B sadarbibas iesp€ja ar vietejiem uz4emumiem
(piegddatajiem) u.c.) Latvijai radr-tu maksim6lu ilgtsp6jigu labumu. Investrciju stimuli
viennozrmigi ir butisks priek5nosacr.jums
ATI iendkianai Lawija, tomer, tie nevar palikt tikai
,,uzpapTra”, un stimuliem jabUt reali stradajo5iem instrumentiem.
Balstoties uz mineto, LTRK aicina Ekonomikas ministriju:
1)
izvErtEt iespeju veikt investrciju projektu graddciju atkariba no to ,,pievienotds
verttbas” Latvijas tautsaimnieclbai, eksporta spEjas un importa aizvieto5anas potenciala,
sagatavotlbas pakapes, projekta ilgtermiga attTstibas potenciala Latvijd, sinergijas potenciala
ar eks ist€joSo tautsaimniecibas struktiiru.
LTRK uzskata, ka valstij -tpaSi jdstimulE projekti ar eksporta/ importa aizstdsanas potencialu
r[pnieclbas sektora un pakalpojumu snieg5ana, t.sk. ne tikai Strategija nordd-rtajds mer[a
nozares. Tadejadi, LTRK aicina Stratcgija ne5l.rirot investrciju stimulu pie5lir5anu atkaribd no
nozarlm, bet gan ka kritcriju izxtzot ieguvumu tautsaimniecrbai vidcja termi4d un
ilgtermi4d;
2)
norddlt konkrEtu (nevis vElamo vai no turpmakdm starpinstimciju sarunam/valsts
budZeta veido5anas prioritdtEm atkarrgo) valsts pieddvdto investrciju stimulu ,rgrozu”, ko
StratEgijas Isteno5anas gaita sa4ems investors.
Piemeram, planotajam investTciju apjomam parsniedzot summu ,,x”, valsts nodroiina
infrastrukturu projekta Tstenoianai (t.sk. elehrTbas pieslegums, pievadceli), nodoklu atlaides
(var fikset noteikta loika perioda), padtrinatu dokumentacijas izskat\ianu un saskarlo\anu
(t.sk. buvniecTbas un vides aizsardztbas prastbu izpildei) u.c. Sadiem invest\ciju stimuliem
jAbft skaidri definEtiem arT tiem invest\ciju projektiem, kas neparsniedz summlt ,,x”,
3)
papildindt Strat€$ijas R-rcibas planu ar konkrEtiem pasakumiem strat6gisko ncibas
virzienu Isteno5anai, nosakot atbild-rgas instif[cijas un izpildes termilus (piemeram,
investrciju stimulu ievie5anai, uz4emejdarbibas infrastrukf[ras pieejamibas nodro5inSsanai
u.c. no Strategijas mer[<iem izrieto5Sm aktivitatem). Ja minetie pasdkumi iekfauti citos
politikas pldnoSanas dokumentos, ierosinam Strate$ija norddTt uz tiem atsauci;
4)
izvlrtEt iespeju izmantot An stimulus regiondlajai/policentriskai atfstibai, t.sk.
defin€jot ATI piesaistes politikas principus lauksaimnieclbas sektora;
5)
papildindt StratE$ijas R-rcibas pldna 25. punktu ar LTRK jau ieprieki Ekonomikas
ministr.ijai nos[t-rtajiem priek5likumiem par Valsts atbalsta programmu industrialas
infrastruktiiras izb[vei ievie5anu;
6)
konkretizet instrumentus p6tnieclbas un att-ntlbas, tehnologiju izstrddes un ievie5anas
iniciatTvam AtI ietuaros (tehnologiju parki, R&D atbalsta programmas ESF programmu
ietvaros u.c. aktivitates), kas strategiski attTsutu tautsaimniecibu augstas pievienotas vertrbas
produktu izstrddE un raZoSan6 Latvijas teritorija;
7)
nostiprinat investoriem saprotamu migrdcijas politikas pozrciju iespEjama darbaspEka
( spec i6l istu) defic-rta gadTjuma
8)
;
piefaut AtI projektu verteSanas kriterijos investoru spEju uzturet pdrdo5anas bilancE
ieverojamu dalu iek5zemes tirgus pie realas importa aizstS5anas (import substitution) sinergija
ar konkur6tspej-rgu eksporta potencialu, pievienotas vertlbas radT5anu uc vienlTdzTgas
konkurences principiem (LTRK priek5likums: eksporta Tpatsvars atbalsta kriterijos no 65%)
Aft piesaistes m€r[<a valstis
Ieverojot globdlds un nacionalas ATI tendences, LTRK papildindt ,,augsti prioritaro merka
valstu” sarakstu, ieklaujot t.s. BRIC bloka valstis (primdri Knu, Indrju un Krieviju).- ATI piesaistes mehenisms
LTRK biedri – uz4€meji – ir paudu5 i baLas par Latvrjas InvestTciju un aff-rstrbas agenturas
(LIAA) kapacitAti pandkt butisku pieaugumu AtI iendk5anai Latvija.
Tadel, LTRK aicina Ekonomikas ministriju apsvert alternat-rvus/papildus
risinajumus ATI
piesaiste mehanisma izveidei. Ka iespEjamie modeli ATI veicindsanai
a)
invesuciju ba4lieru, audita kompdniju un zv€rinatu advokatu biroju iesaiste Strategijas
tsteno5and,, paredzot valsts noteiktu ,,veiksmes atl-rdzrbu” (success fee) par tie5o investoru
piesaisti un l-rdzdalibu LIAA sarunas ar potencialajiem investoriem;
b)
valsts defin€ti atbalsta pasakumi, ja invesUciju projektus ar butisku tautsaimniecibas
efektu piesaista komersanti;
c)
nodro5indt augstas kvalitates apmdcibu ATI jautajumos specialistiem (piemEram, 10
persondm), kuriem pec apmdcTbu beig5anas butu piendkums noteiktu gadu skaitu str6ddt
valsts pdrvaldE attiecTgajd jomd;
d)
ieviest motivacijas sistEmu LIAA darbiniekiem par veiksmlgi -rstenotajiem investTciju
projektiem.
MinEtie modefi nav savstarpeji izslEdzo5i un var trkl'” rzmantoti paralcli, tadejadi veidojot uz
rezultdtu orientEtu ATI piesaistes mehanismu.
Ta ka StratEgijas veiksmlgai ievie5anai viens no prioritarajiem kritErijiem ir uz4Emejdarbibai
un investTcijdm labv€hga vide, LTRK pauZ, gatavlbu akt-rvi hdzdarboties turpmdkajds
Ekonomikas ministrijas aktivitates (t.sk. darba grupds, padomes u.c.) AU piesaistes
veicind5anai un lfldz Ekonomikas ministriju iekfaut LTRK deleg€tu pdrstdvi Lielo un
strategis ki nozTmlgo Invest-rc iju proj ektu koordinacij as padome