Būvmateriālu ražotāju asociācija izvērtējot Ekonomikas ministrijas izstrādātās „Būvniecības nozares attīstības pamatnostādnes 2011.-2015g.” ierosina:
1. Papildināt nodaļas „Būvniecības nozares normatīvā bāze un institucionālā struktūra” sadaļā par energoresursu racionālu izmantošanu ar rindkopu:
Lai nodrošinātu valsts un pašvaldības līdzekļu lietderīgu izmantošanu, ēku un būvju siltumtehnisko īpašību atbilstību normatīvu prasībām, iegūtu pilnu tehnisko informāciju par darbu veicējiem un uzraugiem, materiālu kvalitāti un to savstarpējo saderību, līdzīgi kā citās Eiropas savienības valstīs, ieviest ETA sertifikātu esamību, kā obligātu nosacījumu publisko būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumos, kuros paredzēta ēku un būvju fasāžu siltināšana.
Sadaļā „Būtiskākās plānotās izmaiņas energoefektivitātes direktīvā”: Paplašinot energoefektivitātes direktīvas robežas nevajadzētu atcelt pilnībā noteikto platības limitu, bet samazināt to uz 250 kv.m. (kā lielākajā daļā Eiropas valstu) kas neierobežotu privātmāju īpašniekus piedāvājumu izvēlē.
2. Nodaļas „Būvizstrādājumu aprites un atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības sistēma” sadaļā parLatvijas būvmateriālu rūpniecības attīstību ir svarīgi ne tikai minēt Latvijas bagāto minerālo izejvielu bāzi (kaļķis, ģipsis, māls utt.), kā prioritāti minot ražošanas attīstība uz šo izejvielu bāzes, bet svarīgi radīt priekšrocības vietējo būvmateriālu ražotās produkcijas pielietošanai, salīdzinājumā ar analogiem importētiem materiāliem.
Nepieciešams ne tikai konstatēt esošo situāciju būvizstrādājumu tirgus uzraudzībā „Tomēr pašreizējā tirgus uzraudzības sistēma nav pietiekami efektīva uzraudzības institūciju kapacitātes dēļ un nespēj pilnībā kontrolēt visu būtiskāko būvizstrādājumu apriti, it sevišķi no trešajām valstīm importēto”, bet izstrādāt konkrētus priekšlikumus sistēmas sakārtošanai. Praksē ir bieži gadījumi kad līdz ar importētiem būvmateriāliem tiek uzrādīti konkrētam materiālam neatbilstoši sertifikāti , kas Latvijā nemaz nav nopērkami. (piem. siltināšanas sistēmu komponenti).
Būvizstrādājumu tirgus uzraudzībā būtu jāiekļauj princips, ka ražošanas procesa kontroles sistēmas auditu jāveic gadījumos, ja konstatētas neatbilstības būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas saistītā dokumentācijā vai būvizstrādājumu paraugu pārbaudēs.
4. Nodaļā „Būvniecības politikas mērķi” būtu jāiekļauj ilgtspējīgas būvniecības nozares izveidošanas nosacījumi, kas izriet no Stratēģiskās izpētes programmā ilgtspējīgas un konkurētspējīgas būvniecības nozares izveidošanai līdz 2030. gadam definētie pamatprincipi.
5. Nodaļas „Politikas rezultāti” sadaļā par Ēku energoefektivitātes paaugstināšana, izveidojot ēku energoefektivitātes novērtēšanas sistēmu un paaugstinot būvniecības speciālistu kvalifikāciju un veicinot būvzinātnes attīstību
Pretrunā Eiropas direktīvām un Kioto protokolam likumdošana neparedz primārās enerģijas kritēriju, kas ierobežo ES struktūrfondu izmantošanas iespējas, piemēram attiecībā uz ģipsi un tā izstrādājumu pozicionēšanu, kā videi draudzīgu un ekoloģisku būvmateriālu.
Sadaļā Izglītība, būvzinātne un profesionālā kvalifikācijabūtu nepieciešams definēt arī duālās apmācības sistēmas ieviešanu, pretējā gadījumā nekas reāli nemainīsies.ESkontekstā esošā situācija būtu jāvērtē, kā ļoti kritiska. Dokumentā jāizsaka nepieciešamība uz prakses vietu organizēšanu, ciešāku sadarbību starp būvfirmām un Izglītības ministrijas iestādēm. Būvfirmas būtu jāatbalsta arī finansiāli, piemēram šiem mērķiem reinvestējot daļu peļņas . Jārada nosacījumi ES līdzekļu pilnīgākai apgūšanai arodizglītības atbalstam.
6. BRA ļoti pozitīvi vērtē sešu būvēm izvirzīto būtisko prasību vietā ieviestas septiņas – tas ir ieviest arī prasību par racionālu dabas resursu izmantošanu.