Būvmateriālu ražotāju asociācijā (turpmāk – BRA) ietilpst biedri, kas nodarbojas ar būvmateriālu ieguvi un ražošanu Latvijā. BRA veicina Latvijas izejvielu un materiālu izmantošanu, stiprinot vietējo ekonomiku un ilgtspējīgu būvniecību.
BRA 2025. gadā novēroja, ka pašvaldību teritorijas plānojumos ļoti strauji pieauguši ierobežojumi derīgo izrakteņu ieguvei. Agrāk visi ierobežojumi bija norādīti ar iespējām ierobežojumus samazināt, ierobežojošos faktorus saskaņojot ar attiecīgo ietekmēto teritoriju īpašniekiem vai saņemot atļaujas darbībai no kompetentajām institūcijām. Šobrīd teritorijas plānojumos tiek noteikti ierobežojumi bez iespējām ierobežojumus samazināt, neatkarīgi no derīgo izrakteņu ieguves veida un ietekmju apmēra. BRA šo jautājumu šobrīd virza VARAM, Ekonomikas ministrijā un LIAA.
Nosakot šādus ierobežojumus, tiek būtiski palielināti derīgo izrakteņu zudumi un samazināta Latvijas un vietējo pašvaldību konkurētspēja, pēc BRA aprēķiniem, ilgtermiņā šādu ierobežojumu rezultātā visā Latvijā var sasniegt 5-10 miljardus EUR zaudējumus.
Ogres novada teritorijas plānojuma (1.0. redakcija) TIAN ierobežojumi derīgo izrakteņu ieguvei
Ogres novada teritorijas plānojumā derīgo izrakteņu ieguves ierobežojumi TIAN uzrādīti zemāk.
182. Lai mazinātu ietekmi uz dzīvojamo un publisko apbūvi, dabas objektiem un teritorijām, derīgo
izrakteņu ieguve ir aizliegta:
182.2. tuvāk par 200 m no dzīvojamās vai publiskās ēkas vai tuvāk par 500 m no dzīvojamās vai publiskās ēkas, ja plānots veikt dolomīta ieguvi izmantojot spridzināšanas metodi, izņemot, ja saņemts nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums; minētie attālumi jāievēro arī jaunu dzīvojamo vai publisko ēku būvniecībā, izņemot, ja jaunās dzīvojamās vai publiskās ēkas būvniecības dokumentācijā ir paredzēti pasākumi potenciālo negatīvo ietekmju novēršanai;
182.3. tuvāk par 50 m no dzīvojamās vai publiskās apbūves palīgēkas un mākslīgas ūdenstilpes (dīķa), izņemot, ja saņemts zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums; minētie attālumi jāievēro arī jaunu dzīvojamās vai publiskās apbūves palīgēku būvniecībā un dīķu rakšanā.
185. Ja derīgo izrakteņu transportēšanas ceļi šķērso vai atrodas pie dzīvojamās apbūves, izglītības un veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūves teritorijām, tie jāieklāj ar cieto segumu, izņemot ja derīgo izrakteņu ieguve plānota mazāk par vienu gadu, pieļaujams veikt tikai pasākumus derīgo izrakteņu transportēšanas negatīvo ietekmju novēršanai uz apbūvi.
186. Pirms derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanas derīgo izrakteņu vietas izstrādātājs noslēdz vienošanos ar pašvaldību vai privātā sektora īpašniekiem, vienojoties par:
186.1. derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamo ceļu būvniecību, uzturēšanu un atjaunošanu;
186.2. pasākumiem derīgo izrakteņu transportēšanas negatīvās ietekmes mazināšanai uz tuvumā esošo dzīvojamo un publisko apbūvi.
187. Par derīgo izrakteņu ieguvei un transportēšanai noslēgto vienošanos ievērošanu atbild derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājs, tostarp arī gadījumos, kad derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājs ir piesaistījis apakšuzņēmējus vai nodevis darbu veikšanu trešajai pusei.
Saskaņā ar GeoLatvija portālā pieejamo informāciju, ir norādīts, ka stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskats tiks izstrādāts Ogres novada teritorijas plānojuma redakcijai 2.0. Šobrīd nav iespējams iepazīties ar vides pārskatu un saprast, kādi tieši ir pamatojumi, nosakot attālumus 182.2. un 182.3.punktā.
182.2. punktā noteikts attālums, kurā nav pieļaujams veikt dolomīta ieguvi ar spridzināšanas metodi, bet kuru ir iespējams atcelt vai samazināt, ja saņemts nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums. Šādas prasības noteikšana var radīt ne tikai potenciālus derīgo izrakteņu zudumus, bet arī neveicina prognozējamu un vienlīdzīgu uzņēmējdarbības vidi. Šādu saskaņojumu blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieks (vai īpašnieki) var atteikties saskaņot vai arī par to prasīt ievērojamus finanšu līdzekļus no uzņēmuma, kas vēlas veikt derīgo izrakteņu ieguvi. Papildus prasība attiecībā arī uz jaunās dzīvojamās vai publiskās ēkas būvniecību var potenciāli radīt lielus derīgo izrakteņu zudumus un pat rezultēties ar darbojošos karjeru slēgšanu, jo nav paredzams, kur tieši tiks veikta būvniecība. Tāpat ir neprognozējams arī tas, vai jaunas dzīvojamās vai publiskās ēkas īpašnieks sniegs 182.2.punktā minēto saskaņojumu. Minētie argumenti attiecināmi arī uz 182.3.punktā noteikto attālumu attiecībā uz jaunu dzīvojamās vai publiskās apbūves palīgēku būvniecību un dīķu rakšanu. Nav arī saprotams, vai minētās prasības attiecībā uz attālumiem no ēkām ir attiecināmas arī uz neapdzīvotu ēku vai ēku avārijas stāvoklī.
Novērots, ka šo punktu jau praksē mēdz izmantot negodprātīgi konkurenti, reģistrējot BIS sistēmā jaunas mājās būvniecību kaimiņu zemes gabalā blakus karjeram.
Papildus norādāms, ka drošības attālumi ir jau atrunāti MK noteikumu Nr. 570 p.43, kas nosaka, ka Ja licences laukuma robeža sakrīt ar zemes īpašuma robežu, projektā paredz drošības zonu, kas nodrošina, ka ieguvi neveic joslā, kas nav mazāka par 50 % no izstrādes kāples augstuma, līdz ieguves vietai piegulošajiem zemes īpašumiem. Tāpat drošību stingri izvērtē Valsts vides dienests, veicot sākotnējo ietekmes uz vidi vērtēšanu, ietekmes uz vidi vērtēšanu un saskaņojot derīgo izrakteņu ieguves projektu – ja pamatojoties uz veikto ietekmju izvērtējumu apstiprinās ietekmes uz dzīvojamām / publiskām apbūvēm, tad atkāpes, kā arī citi ietekmju mazinošie pasākumi tiek noteikti derīgo izrakteņu ieguves projektā.
Papildus arī skaidrojam, ka derīgo izrakteņu ietekmes, kuras parasti tiek apskatīts un minētas vides aprakstā – vibrācijas, troksnis, putekļi, ietekme uz ainavu – ir ļoti dažādas atkarībā no daudziem faktoriem, tādiem kā – derīgo izrakteņu veids, ieguves metodes, reljefs (kalns, nogāze vai līdzenums), karjera izstrādes tehniskie risinājumi, trokšņa ierobežošanas risinājumi, pievedceļi un risinājumi transporta ietekmju mazināšanai. Visas šīs ietekmes jau šobrīd atbilstoši normatīvajiem aktiem par derīgo izrakteņu ieguvi (Likums “Par zemes dzīlēm”, tam pakārtotie MK noteikumi Nr. 696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai”, MK noteikumi Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība”) un vides aizsardzību (Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”) tiek detalizēti izvērtētas pirms derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanas vai atsākšanas. Katram derīgo izrakteņu ieguves karjeram ietekmes ir savādākas. Piemēram, ir atradnes, kurās derīgais izraktenis ir tikai smilts dažu hektāru apjomā, kurus ieskauj meži, ieguve tiek veikta bez gruntsūdens līmeņa pazemināšanas; ir dolomīta atradnes, kur derīgos izrakteņus iegūst, izmantojot spridzināšanas metodi un veicot gruntsūdens līmeņa pazemināšanu. Šādām atradnēm potenciālās ietekmes ir ļoti atšķirīgas un attālumi ir būtiski dažādi. Smilts atradnes izstrādes ietekme ir pielīdzināma ražas novākšanai lauksaimniecībā.
Savukārt, noteiktā prasība izbūvēt cietā seguma ceļu, ja transportēšanas ceļi atrodas pie dzīvojamās apbūves vai to šķērso, ir nesamērīga un nepamatota. Jāņem vērā, ka karjeru izstrādātāji izmanto publiskos ceļus tāpat, kā jebkurš nodokļu maksātājs, līdz ar to šādu, augstākos normatīvajos aktos neparedzētu, papildu pienākumu uzlikšanu, nav nedz tiesiska un nedz samērīga. Jāņem vērā, ka šādas ceļa pārbūves pēc esošās piedāvātās redakcijas, ir attiecināmas neatkarīgi no ceļa garuma, vai plānotā karjera lieluma (1 vai 100 ha) vai transportēšanas apjoma, tāpat nav saprotams šādas pārbūves juridiskais statuss, ņemot vērā, ka uzņēmumi nevar ieguldīt finansējumu īpašumā, kas tiem nepieder, nav nomā vai citā tiesiskajā valdījumā. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī prasība slēgt īpašas vienošanās par ceļa izmantošanu ir pretrunā ar vispārējo publisko ceļu izmantošanas kārtību, šajā gadījumā derīgo izrakteņu ieguvējus nostādot īpaši ierobežojošā stāvoklī, jo nav plānots šādas prasības nedz par ceļu pārbūvi, nedz apsaimniekošanas līgumu slēgšanu izvirzīt citām saimniecības nozarēm (mežsaimniecība, lauksaimniecība), kas saistītas ar smagā transporta izmantošanu vai intensīviem kravu pārvadājumiem.
Visa augstāk minētā rezultātā BRA lūdz:
Izslēgt 182.2. un 182.3.punktu, kā arī 185., 186. un 187.punktu no Ogres novada TIAN.
Nobeigums
Nosakot jebkādus aprobežojumus, jāņem vērā, ka tie atstāj būtisku iespaidu uz potenciālajiem derīgo izrakteņu zudumiem esošajām atradnēm, kurām jāatjauno dokumenti, kā arī jaunajām vēl neapgūtajām atradnēm, jo 96% no visām Latvijas atradnēm ir ar relatīvi nelielu platību (ar derīgo izrakteņu krājumiem <1,5 milj. m3) – piemēram 500 vai 200 m ierobežojumi no dzīvojamām / publiskām ēkām vai ciema teritorijām iespaidos lielu daudzumu Ogres novada potenciālo atradņu. Daudzām atradnēm šāds 200 m ierobežojums var nozīmēt pilnīgu neiespējamību veikt derīgo izrakteņu ieguvi. Un tādā gadījumā minerālie materiāli, kas nepieciešami ceļu, ēku un infrastruktūras būvniecībai, būs jāimportē no kaimiņvalstīm.
Nobeigumā, lai vieglāk vizualizēt zudumus, kas rodas nosakot konstantus ietekmju attālumus līdz derīgo izrakteņu vietām, uzrādīsim dažus piemērus (sk. zemāk).
- Piemērs
Atradne Ventspils novadā, kura teritorijas plānojumā derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta 200 m joslā no dzīvojamās ēkas. Zemāk plānā var redzēt, cik potenciālai atradnei un valstij rodas lieli zudumi dēļ šī ierobežojuma:
- Ieguvi nevar veikt 13,7 ha no 15,7 ha (teritorijas samazinājums par 87 % – ieguvi varēs veikt tikai 2 ha teritorijā!)
- Kopā atradnē sākotnēji bija 1,26 milj. m3 smilts-grants un smilts krājumu, iegūstami 2 ha būtu tikai 160 tūkst. m3. Derīgo izrakteņu (smilts-grants/smilts) zudumi – 1,1 milj.m3.
- DRN zudumi – 2026.gadā (DRN likme 0,45 EUR) 490 000 EUR, sākot ar 2027.gadu (DRN likme 0,55 EUR) – 600 000 EUR.
- Zaudējumi uzņēmējam par negūto peļņu, darba vietām un izdevumi valstij par dārgākiem minerālmateriāliem, zaudējumi valstij un pašvaldībai par nesaņemto dabas resursu nodokli.
2. Piemērs
Atradne Preiļu novadā, kura teritorijas plānojumā derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta 100 m joslā no blakus esošas neapbūvētas zemes vienības. Zemāk plānā var redzēt, cik potenciālai atradnei un valstij rodas lieli zudumi dēļ šī ierobežojuma:
- Ieguvi nevar veikt 11,3 ha no 21,3 ha (teritorijas samazinājums par 53 %)
- Derīgo izrakteņu (smilts-grants/smilts) zudums – 442 tūkst.m3
- DRN zudumi – 2026.gadā (DRN likme 0,45 EUR) 198 900 EUR (pašvaldībai – 60% ir 119 340 EUR), sākot ar 2027.gadu (DRN likme 0,55 EUR) – 243 100 EUR (pašvaldībai – 60% ir 145 860 EUR).
