Par uzņēmējdarbības veicināšanu valstī noteiktās Ārkārtas situācijas laikā
Laikā kad valstī ir izsludināta Ārkārtas situācija, būvniecības nozarē rodas bažas par valdības un valsts institūciju neizlēmību un neviennozīmīgo rīcību attiecībā uz publisko iepirkumu būvniecības jomā. Par to liecina valstij nozīmīgu investīciju projektu apturēšana. Apstākļos, kad valstī ir noteikta ārkārtas situācija, ekonomika sāk bremzēties, bažas raisa, ka vīrusa ierobežošanas pasākumiem nepieciešamos finanšu resursus īstermiņā plānots aizgūt no iesāktiem valsts infrastruktūras attīstības projektiem (t.sk. Eiropas Savienības līdzfinansētiem). Eiropas Savienības fondu Uzraudzības padomes vēstule par atbalsta pasākumu apturēšanu/turpināšanu: A/S Latvijas Dzelzceļš elektrifikācijas projekts, A/S Lidosta Rīga atceltie modernizācijas projekti kopējā vērtībā par ~500 milj. eiro ir pirmie negatīvie piemēri, kuriem var sekot citi valsts pārvaldes sektori un pašvaldības, sākot atlikt plānotos investīciju projektus.
Valsts infrastruktūras attīstības investīciju projekti būs būtisks pamats kopējai Latvijas ekonomikas atveseļošanai pēc pandēmijas, tāpēc Latvijas Būvniecības padome vērš augstāko amatpersonu uzmanību uz to, ka šodienas situācijā, jāturpina uzņēmējdarbības stimulēšana, veicot intervenci caur publiskajiem pasūtījumiem.
Publiskā sektora infrastruktūras investīciju projekti var kalpot kā veiksmīgs ekonomikas stimulēšanas risinājums, jo būvniecības nozare rada papildus pievienoto vērtību saistītām projektēšanas, būvmateriālu ražošanas un pakalpojumu nozarēm, kas šobrīd nav tieši skartas. Pastāv iespēja būvniecības nozarē piesaistīt papildu darba spēku no krīzes skartām nozarēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka vidējo un lielo projektu sagatavošanas posms un publisko iepirkumu konkursu termiņi ir salīdzinoši gari, kamēr tiek izstrādāti projekti, saskaņoti, noslēgti būvdarbu līgumi un finansējums reāli nonāk ekonomikā, ir nepieciešami vairāki mēneši.
Ņemot vērā minēto, aicinām:
– pieņemt lēmumu un stiprināt būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā pārliecību, kas veicinātu publiskā sektora iesākto infrastruktūras investīciju projektu turpināšanu, pat vēlams to virzības paātrināšanu;
– stimulēt Latvijas ekonomiku, ieguldot papildu publisko finansējumu nekustamo īpašumu investīciju jomās ar jauniem projektēšanas un būvniecības projektiem un līgumiem (tsk. pašvaldību vasaras sezonas papildus pasūtījumi infrastruktūras atjaunošanas vai vienkāršo remontdarbu pasākumiem);
– izveidot kopīgu un centralizētu valsts pārvaldes un būvniecības nozares pārstāvju operatīvo jautājumu darba grupu, kuras uzdevums krīzes situācijā būtu plānot un koordinēt kopējo publiskā sektora vidējo un lielo investīciju projektu virzību, lai pieprasījums būtu prognozējams un līdzsvarā ar piedāvājumu;
– NVA sadarbībā ar būvniecības uzņēmējiem, pašvaldībām izveidot citās nozarēs skarto potenciālo darba ņēmēju profilus un datu bāzes, kuras būs aktuālas būvniecības nozares papildus pasūtījumu realizācijai, plašākais darba ņēmēju iesaistei ekonomikas sildīšanas programmās;
– Esošais dīkstāves pabalsts ir ne tikai nepietiekams, bet arī neaizsniedzams visiem tiem iedzīvotājiem, kuri strādā ēnu ekonomikā, kas nozīmē, ka šis laiks ir lieliska iespēja daļu no strādājošo izraut no tās. Svarīgs ir arī valsts atbalsts, ne tikai caur pabalstiem, bet caur ekonomiku stimulējošiem pasākumiem, iesaistot tos darba tirgū citās nozarēs.
Pasākumi, kas tikuši ieviesti Ārkārtas situācijā ir skāruši arī būvniecības nozari. Tiek bremzēti būvniecības procesi, līdz ar to arī līgumu izpilde, samazinājies pasūtījumu skaits. Ārkārtas situācija prasa arī būvniecības nozares pārkārtošanos, tāpēc Latvijas Būvniecības padome aicina valdību:
– izstrādāt būvprojektu līgumu termiņu pagarinājumu un kompensācijas mehānismu vadlīnijas publiskā sektora pasūtītājiem;
– izvērtēt iespēju samazināt būvkomersantu valsts nodevu būvkomersantiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 500 000 EUR.
Kopumā Latvijas būvniecības padome apliecina, ka šodien esošie būvniecības projekti ar nelielu ražošanas jaudas kritumu tiek turpināti, tiek veikti pasākumi, lai būvlaukumos darba ņēmējiem īstermiņā tiktu nodrošināts darbs un droša darba vide. Projektēšanas uzņēmumi un speciālisti ir pieejami, lai nodrošinātu attālinātu darbu un sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus. Krīze agri vai vēlu beigsies, bet ja šodien būs apturēti valsts un pašvaldību finansētie projekti, to atkārtotas izsludināšanas izmaksas pieaugs vairākkārt. Arī būvniecības uzņēmējiem, lai sakārtot sagrautās struktūras būs nepieciešams laiks un resursi. Latvijas Būvniecības padome aicina valdību veidot Latvijas ekonomikas vidēja termiņa stimulēšanas pasākumus savlaicīgi.
Kopumā vidējā termiņā būvniecības nozare ir gatava uzņemt papildus publisko pasūtījumu ~ 500 M Eur apjomā, nepieciešamības gadījumā mobilizēt papildus resursus.