Būvmateriālu ražotāju asociācija ir izskatījusi Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto politikas plānošanas dokumentu un izsaka sekojošos iebildumus:
1) Plāna sagatavošanai un apspriešanai ministrijas rīcībā ir bijuši gan laika gan cilvēku resursi un nav pieņemams tik īss saskaņošanas termiņš. Asociācija sagatavos izvērstu atzinumu nedēļas laikā.
2) Plānā nepieciešams būtiski pastiprināt ekonomikas konkurētspējas un enerģijas tirgu attīstības dimensijas, kas ir svarīgi priekšnoteikumi lai enerģētikas politika un rīcības virzieni atbilstu šodienas vajadzībām enerģijas resursu regulatīvajam ietvaram.
Latvijas apstrādes rūpniecības sektori šobrīd saskaras ar bezprecedenta enerģijas cenām, kā pamatā ir gan Krievijas agresija pret Ukrainu, gan arī vairāki aspekti līdzšinējā enerģētikas politikā Latvijā.
Aicinām papildināt plānu ar elektroenerģijas finanšu tirgus attīstību lai nodrošinātu paredzamu cenu līmeni ilgākā periodā nekā tas šobrīd tiek piedāvāts NodrPool fiziskā tirgus līmenī, kur cenu veidošanās mehānisms aptver tikai nākamās dienas periodu. Pašlaik pieejamie finanšu atvasinājumi Latvijā nedarbojas un tiem nav pamata likviditāte – cenu diferenciāļu vietā ir veidojams vietējās cenu zonas instrumenti piemēram ilgtermiņa fjūčeri vai arī put/call opcijas, kuru attīstību ir jāveicina dominējošam tirgus spēlētājam – Latvenergo. Finanšu tirgus attīstība jāvērtē gan Nasdaq, gan arī NordPool platformu ietvaros. Enerģētikas finanšu instrumentu tirgus attīstība veicinās ne tikai tirgus stabilitāti un risku nodrošināšanas iespējas, bet arī jaunu jaudu attīstību Latvijā.
Tāpat lūdzam papildināt plānošanas dokumentu ar rūpniecības enerģijas cenu korekcijas mehānismiem, kuru mērķis būtu nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas eksporta orientētiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ar ievērojamu enerģijas izmaksu daļu bruto pievienotajā vērtībā un spēju konkurēt ar 3.valstu uzņēmumiem, kuri bauda zemākas enerģijas cenas.
3) Lūdzam papildināt ēku energoefektivitātes sadaļu ar rīcības virzienu samazināt fiskālo subsīdiju apjomu mājsaimniecību siltumenerģijas patēriņam, kas tieši ietekmē gauso progresu ēku siltumnoturības investīcijās Latvijā. Daudzdzīvokļu ēku īpašnieku lēmumiem un kredītinstitūciju atbalstam būtisks ir siltināšanas investīciju atmaksāšanās periods un neto šī brīža vērtība, kas pie pašreizējās nodokļu politikas (samazinātā PVN) nav pietiekami lai veiktu ieguldījumus. Samazinātā PVN likme ir saglabājama aizsargātajiem lietotājiem un iegūtie budžeta līdzekļi izmantojami sociāli neaizsargāto mājsaimniecību līdzmaksājumu atbalstam.
4) Atjaunojamo resursu veicināšanas kontekstā plānā būtu jāietver gan tiešo līniju regulējuma izmaiņas, kas atļautu rūpniecības uzņēmumiem uzstādīt atjaunojamo resursu jaudas rūpnīcu tuvumā, kā arī sabalansēt tīkla tarifu neatkarīgi no elektroenerģijas plūsmas virziena, lai veicinātu rūpniecības elektrifikāciju un uzkrāšanas tehnoloģiju ienākšanu tirgū.