Izvērtējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātos likumprojekta grozījumus Būvmateriālu ražotāju asociācija (turpmāk – BRA) sniedz sekojošus komentārus:
- Likumprojekta grozījumu 1.pielikuma jaunā redakcija (skatīt zemāk), paredz paaugstināt no 2024.gada 1.janvāra Dabas resursa nodokli (turpmāk – DRN) 6 no 18 dabas resursu veidiem, kas likumā iekļauti tā esošajā redakcijā, to vidēji palielinot par 60%, kas vērtējams kā būtisks nodokļa likmes pieaugums.
- Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi
| Nr.p.k | Resursu veids | Mērvienība | Likme laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim (euro) | Likme no 2024. gada 1. janvāra (euro) |
| 1. | Augsne | m3 | 0,86 | 1,38 |
| 2. | Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts | m3 | 0,14 | 0,22 |
| 3. | Kvarca smilts | m3 | 0,45 | 0,67 |
| 4. | Smilts | m3 | 0,36 | 0,58 |
| 5. | Smilts-grants | m3 | 0,36 | 0,58 |
| 6. | Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai | m3 | 0,21 | 0,34 |
BRA kopumā neatbalsta un iebilst pret jaunas DRN likmes noteikšanu bez objektīviem un pamatotiem argumentiem, nevērtējot kopējās ekonomiskās situācijas attīstību un dabas resursu aprites principus, tai skaitā spēju aizstāt dabas resursus ar produktiem, kas iegūt no atkritumu pārstrādes.
Vēršam uzmanību, ka 2022.gadā būvmateriālu ražošanas nozare, tāpat kā citas ekonomikas nozares piedzīvoja būtisku energoresursu cenu pieaugumu, kas jau ir radījis izejvielu un gatavo produktu, būvniecības un citu pakalpojumu cenu pieaugumu, radot nepieredzētu kopējās inflācijas pieaugumu. 2023.gadā Eiropas Savienībā un tai skaitā Latvijā, dēļ augstās inflācijas apmēriem, tiek prognozēta ekonomikas recesija, kuras sekas un ietekme uz ekonomiku kopumā, tai skaitā būvmateriālu ražošanas izmaksām šobrīd nav paredzama, tāpēc DRN izmaksu celšana, kas tiešā veidā atspoguļosies būvmateriālu un būvniecības darbu cenās, šobrīd nav iespējama un nepieciešama, bet veicama pēc pamatotas likmju izmaiņu kopējās stratēģijas izstrādes un ekonomiskās situācijas stabilizēšanās.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācija tās pašreizējā versijā, nesatur pamatojumu DRN likmes celšanai tieši šiem dabas resursu veidiem, jo anotācijas 13.lpp norādīts, ka likmes celšana veicinās “primāro izejvielu aizvietošanu ar kompostēšanas/bioloģijas apstrādes vai būvgružu šķirošanas materiāliem”, taču netiek analizēts, ka, piemēram, dabas resurss “Augsnes”, kuru varētu aizstāt ar kompostēšanas/bioloģiskās apstrādes materiāliem (pārstrādātiem atkritumiem), piemēram 2020. un 2021.gadā saskaņā ar LVĢMC datu bāzi “Zemes dzīļu informācijas sistēma” vispār netika iegūts un izmantots, savukārt “Kūdra”, kuras produktus arī var aizstāt ar minētajiem materiāliem tika iegūta attiecīgi 1.1 un 1.2 miljonus tonnu apmērā. Taču “Kūdra”, kā dabas resurss, kura ieguve tiešā veidā negatīvi ietekmē klimata pārmaiņas un ekosistēmu noturību pret tām, nodokļa likme netiek pārskatīta. Nav saprotama arī atšķirīgā nodokļa likmes maiņa starp citām būvmateriālu ražošanas izejvielām un būvmateriāliem.
Tāpat aicinām VARAM izmantot citus, daudz efektīvākus instrumentus, piemēram, nozares darbību regulējošo normatīvo aktu izmaiņas, lai primāro izejvielu aizvietošana ar kompostēšanas materiāliem vai būvgružu šķirošanas materiāliem, būtu iespējama. Attiecībā uz būvniecības atkritumu pārstrādes produktu izmantošanu būvmateriālu ražošanā vai būvniecībā, to šobrīd lielā mērā kavē neefektīvā “pelēko pārstrādātāju” kontrole, kā arī fakts, ka šādus atkritumus var izmantot tilpņu aizbēršanai, kas neveicina to pilnvērtīgu pārstrādi un atgriešanu ekonomiskajā ciklā. Ierobežojot šos aspektus, būvniecības atkritumu pārstrāde un atgūto derīgo materiālu atkārtota izmantošana pieaugtu daudz straujāk nekā dabas resursu nodokļa likmes izmaiņas, kas tiešā veidā tiks pārliktas uz produktu un pakalpojumu cenu, tādā veidā neietekmējot materiālu otrreizējo apriti.
Aicinām no likumprojekta izņemt izmaiņas tā 1.pielikumā un tās pārskatīt DRN likmes pēc likmju izmaiņu ietekmes novērtējuma ne tikai pēc ietekmes uz valsts budžetu nodokļu ieņēmumu veidā, bet arī uz ekonomiku kopumā un citu aprites ekonomiku daudz straujāk ietekmējošu lēmumu pieņemšanas un dokumentu izstrādes.