Būvmateriālu ražotāju asociācija ir iepazinusies ar A/S augstsprieguma tīkls 2022.gada 24.oktobrī Latvijas Vēstnesī publicēto sistēmas pakalpojumu tarifa projektu un izsaka sekojošus komentārus:
1. Nav pieļaujams ka AST ir veicis tik ievērojamus zaudējumu uzkrājumus. AST tarifu struktūra atšķirībā no, piemēram, Zviedrijas pārvades sistēmas tarifiem ir neelastīga attiecībā uz elektroenerģijas cenu svārstībām, kas ietekmē gan zudumu un tehnoloģisko vajadzību izmaksas gan rezervju uzturēšanas izmaksas. Aicinām, ka AST kopīgi ar regulatoru vienojas par tarifu noteikšanu, kas ir izolēti no elektroenerģijas cenu svārstībām, piemēram tarifu mainīgo daļu nosakot kā konstantes reizinājumu ar attiecīgā mēneša vidēji svērto elektroenerģijas cenu attiecīgajam patērētājam. Vai AST ir veicis aprēķinus šāda tarifa iespējamai struktūrai?
2. AST ir jāskaidro, kādi bija apsvērumi novilcināt tarifa iesniegšanu un līdz ar to zaudējumu uzkrāšanu, ņemot vērā ka elektroenerģijas cenas tirgū sasniedz ļoti augstus līmeņus jau vairāk kā 12 mēnešus. Vai un kad pēdējo 12 mēnešu laikā AST ir informējis Regulatoru un kapitāldaļu turētāju, par nozīmīgām izmaksu pozīciju izmaiņām un nepieciešamību veikt korekcijas sistēmas pakalpojuma tarifā?
3. No AST publicētās informācijas par jaudas uzturēšanas pakalpojumu nav iegūstams pamatojums šī pakalpojuma tarifa pieaugumam, kas lietotājiem veido fiksētas izmaksas neatkarīgi no patērētās elektroenerģijas. Lūdzu publicēt detalizētāku izmaksu attiecināšanas kārtību un izmaksu virzītāju uzskaitījumu par šo tarifu komponenti! Kādi investīciju projekti, kas pabeigti kopš pašreizējā tarifa stāšanās spēkā brīža, ietekmē jaudas uzturēšanas pakalpojuma pieaugumu un kādā apmērā?
4. Tarifu skaidrojošā dokumentā AST informē, ka personāla un sociālās izmaksas atbilstoši darba koplīgumam tiek indeksētas atbilstoši inflācijai un 2023.gadā plānotas par 25% lielākas nekā 2022.gadā tiek prognozēts, 2024.gadā plānots personāla izmaksu pieaugums 11%. Vai uzņēmums atalgojuma politikā izvērtē arī darba tirgus piedāvājumu un pieprasījumu? Vai atalgojuma indeksēšana pēc inflācijas (patēriņa cenu indeksa) ir atbilstošākā personāla atalgojuma politika?
5. Vai AST ir veicis analīzi par piedāvātā tarifu līmeņa atbilstību citu reģiona (Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas, Dānijas un Zviedrijas) sistēmas operatoru tarifiem un pieauguma ietekmi uz lielāko patērētāju konkurētspēju?
6. Vai AST ir piedāvājis kapitāldaļu turētājam novirzīt mātesuzņēmuma dividendes par 2022.gadu, 2023.gadu un 2024.gadu tarifa līmeņa samazināšanai?
7. Kā AST nodrošina piegāžu vadību, lai palielinātu konkurenci lielākajos investīciju iepirkumos? Cik iepirkumu procedūras pēdējo 36 mēnešu laikā ir noslēgtas ar attiecīgi vienu vai diviem piedāvājumiem?
8. AST informē, ka piedāvātajā tarifu projektā ir saglabāts Regulas Nr. 838/2010 noteiktais maksimālās robežas 0.5 EUR/MWh ierobežojums elektroenerģijas ražotājiem, no kā nepārprotami var secināt, ka izmaksu pieaugums, kas būtu attiecināms uz elektroenerģijas ražotājiem, tarifu projektā tiks attiecināts uz patērētājiem. Vai AST ir vērsis Ekonomikas ministrijas un Ministru kabineta uzmanību par nepieciešamību ierosināt grozījumus Regulā Nr. 838/2010, lai līdzīgi kā citas ES valstis arī Latvija būtu tiesīga pārvades pakalpojumus elektroenerģijas ražotājiem noteikt ekonomiski pamatotā līmenī atbilstoši infrastruktūras radītajām izmaksām?
9. Lai nodrošinātu efektīvāku un izmaksās zemāku sistēmas pārvaldību aicinām īstenot AST un lielākā sadales sistēmas operatora ST reorganizāciju, nodrošinot uzņēmumu apvienošanu un vairāku ievērojamu izmaksu optimizāciju, t.sk personāla izmaksas un tehniskā nodrošinājuma un apkalpošanas izmaksas. Kāds ir izmaksu apmērs, kas daļēji vai pilnībā pārklājas ar ST izmaksām (administrācija, transportlīdzekļi, IT sistēma, nekustāmais īpašums)?
