Par Bauskas, Olaines un Jēkabpils teritorijas plānojumiem

1. daļa. Derīgo izrakteņu ieguves attāluma saskaņošana Bauskas, Olaines un Jēkabpils teritorijas plānojumos tuvāk par TIAN noteikto buferzonu.

  BRA biedri, kas nodarbojas ar derīgo izrakteņu ieguvi 2025. gadā saskārās ar situāciju, ka pēkšņi vairākās pašvaldībās teritorijas plānojumu grozījumos tika atcelta iespēja saskaņot ar piegulošo teritoriju īpašniekiem veikt derīgo izrakteņu ieguvi tuvāk par pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto drošības attālumu līdz zemes vienības robežai.

Piemēram, Jēkabpils teritorijas plānojumā punkts:

• 158. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi no derīgo izrakteņu ieguves vietas līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem.
• Derīgo izrakteņu ieguves vietas nav atļautas:
  • 158.1. tuvāk par 200 m no pilsētas, ciema vai lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas;
  • 158.2. tuvāk par 50 m no blakus esošas neapbūvētas zemes vienības robežas.

  Līdzīgi punkti ir arī Olaines un Bauskas novadu teritorijas plānojumos. Agrāk šādi punkti tika papildināti ar teikumu, ka “izņemot gadījumu, ja īpašuma īpašnieks devis rakstisku piekrišanu samazināt šo attālumu”.

  Izskatot Olaines un Jēkabpils teritorijas plānojumu grozījumu apstiprināšanas punktu, bija redzams, ka šo iespēju samazināt attālumus pieprasīja VARAM vēstulēs par teritorijas plānojuma precizēšanu (Jēkabils – 29.07.2025., Olaine – 14.07.2025.).

VARAM vēstulēs noteikts šāds pamatojums:

  Atbilstoši noteikumiem Nr. 240, plānojot derīgo izrakteņu ieguves vietas, teritorijas plānojumā ir jāparedz pasākumi to radītās ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām, kā arī drošības attālumi līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, nosakot tajos teritorijas izmantošanas aprobežojumus. Minētais apgrūtinājums noteikts, balstoties uz Satversmes 105. panta ierobežojumu sabiedrības interesēs.

Pašvaldībai nav dots deleģējums noteiktos drošības attālumus un pasākumus derīgo izrakteņu ieguves vietas ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām samazināt vai atcelt ar atsevišķa nekustamā īpašuma īpašnieka vai pašvaldības rakstveida saskaņojumu. Secīgi apbūves noteikumu 158. punkts daļā par rakstveida piekrišanas saņemšanu no attiecīgās zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja, vai pašvaldības nav piemērojams un ir atceļams (Jēkabpils gadījumā).

  BRA uzskata, ka šāds ierobežojums ir nepamatots un būtu jāsaglabā iepriekš līdz 2025. gadam esošā kārtībā, ka gadījumos, ja šādi attāluma ierobežojumi ir noteikti, tos var samazināt vai atcelt ar ar atsevišķa nekustamā īpašuma īpašnieka vai pašvaldības rakstveida saskaņojumu.

BRA argumenti:

1. MK 240. noteikumi “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” p. 144.3. nosaka, ka drošības attālumi ir tikai līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, nevis vienkārši neapbūvētām zemes vienībām. Līdz ar to, pirmšķietami, iepriekšējos ierobežojumus, īpaši, atkāpes nevar attiecināt uz apkārtējām zemes vienībām, bet gan tikai uz publisko un dzīvojamo apbūvi. Ja tomēr pašvaldība iekļauj atkāpes no apkārtējām zemes vienībām, tad vismaz tieši šīs atkāpes jābūt iespējai saskaņot mazākas.

• Ja kaimiņu zemes vienība pieder tam pašam īpašniekam, un, piemēram, kaimiņu zemes vienību ir paredzēts izmantot derīgo izrakteņu ieguvei vai apstrādei, šī prasība, bez iespējas saskaņot tuvāku attālumu būtiski un nepamatoti ierobežo īpašumtiesības, kā arī rada milzīgus derīgo izrakteņu zudumus – abās zemes vienībās 50 metri, tātad kopā 100 m josla.

Šo punktu iespējams apiet, iznomājot no kaimiņa zemes vienības vismaz dažus desmitus centimetr platu joslu un atradnes robežu velkot jau pāri zemes vienības robožai. Tomēr VARAM nevajadzētu teritorijas plānojumus pieprasīt veidot tā, lai uzņēmējiem jāpielieto šādi nestandarta un sarežģīti risinājumi derīgo materiālu zudumu samazināšnai.

Piemērs: abās zemes vienībās ir vienas atradnes divi iecirkņi, kurus citādi varētu izstrādāt vielaidus karjerā bez atkāpēm. Robežas garums – 100 metri. Derīgā slāņa (smilts-grants) biezums – 15 metri. Atkāpes platība – 1 ha * 15 m biezums = 150 000 m3 smilts-grants zudumi. Piemēram, Jēkabpilī smilts-grants cena 2026. gadā ir ~4,00 EUR/m3 – tātad zaudējumi 600 000 m³ tikai vienā atradnē. Dabas resursu nodokļu zaudējumi – 150 tūkst. m3 * 0,45EUR/m3 = 67500 EUR.

Ja šādas prasības pamazām tiks ieviestas visā Latvijā, kopējie zaudējumi Latvijā ilgtermiņā lēšami vairākos simtos miljonu EUR.

• Arguments, ka kaimiņu zemes īpašnieks var mainīties neiztur kritiku, jo īpašnieks ir pilnībā atbildīgs par savu īpašumu un tajā noteiktajiem ierobežojumiem un apgrūtinājumiem. Piemēram, ēku būvniecības laikā, ja šī brīža īpašnieks saskaņo iespēju samazināt ugunsdrošības attālumus un atļauj uzbūvēt māju blakus īpašumā tuvāk par minimāli noteiktajiem attālumiem bez skaņojuma, tad nākamajam īpašniekam šie apgrūtinājumi pāriet īpašumā pie īpašumtiesību iegūšanas. Derīgo izrakteņu atradņu gadījumā šobrīd LVĢMC Zemes dzīļu informācijas sistēmā var ērti iepazīties ar visām atradņu kontūrām un potenciālajām ietekmēm, kas var rasties nākamajam potenciālajam zemes īpašniekam.

Savukārt ietekmi uz apkārtējiem īpašumiem derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijas sagatavošanas gaitā izvērtē Valsts vides dienests, izsniedzot tehniskos noteikumus, veicot sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu vai ietekmes uz vidi novērtējumu. Šo izvērtējumu gaitā tiek veikta trokšņa, hidroģeoloģisko, putekļu un citu ietekmju izvērtēšana un nepieciešamie pasākumi šo ietekmju mazināšnai tiek ievēroti sastādot derīgo izrakteņu ieguves projektu un veicot derīgo izrakteņu ieguvi.

Derīgo izrakteņu ieguves kārtības normatīvajos aktos ir arī atrunāts attālums, cik tuvu pieļaujams veikt derīgo izrakteņu ieguvi – MK 570. p. 43. nosaka – 43. Ja licences laukuma robeža sakrīt ar zemes īpašuma robežu, projektā paredz drošības zonu, kas nodrošina, ka ieguvi neveic joslā, kas nav mazāka par 50 % no izstrādes kāples augstuma, līdz ieguves vietai piegulošajiem zemes īpašumiem. Šis punkts nodrošina, ka kaimiņu īpašums nevar nobrukt vai nogāze izveidoties kaimiņu īpašumā.

Ja konkrētais derīgo izrakteņu ieguves veids un metodes var būtiski ietekmēt tuvākos īpašumus, kas nav saistīti ar derīgo izrakteņu ieguvi, tad šādas atkāpes tiek noteiktas VVD izsniegtajos tehniskajos noteikumos un derīgo izrakteņu ieguves projektā vai piemēroti citi ietekmi mazinoši risinājumi – prettrokšņa vaļņi, pret putekļiem – putekļainu virsmu mitrināšana, kravu segšana, transporta ātruma ierobežojumi utml.

Ja dolomīta/kaļķakmens/ģipšakmens atradnēs paredzēta spridzināšana, tad šādas ietekmes tiek izvērtētas atsevišķi un buferzonas noteikti būs daudz lielākas nekā smilts-grants izstrādei ar ekskavatoru karjerā, kas atrodas ierakumā un aiz vaļņiem.

• Arguments, kāpēc 1990 – 2025. gadā pašvaldību teritorijas plānojumos vienmēr tika paredzēta iespēja saskaņot šos attālumus, bet tieši 2025. gadā tomēr VARAM attieksme mainījās un vairs šāda iespēja nav paredzēta – tiesiskās paļāvības princips. Piemēram, Jēkabpilī smilts atradne “Kalniņi” izpētīta 2007. gadā, veikta ieguve, taču atļauja beigusies un atļauju vairs nav iespējams atjaunot un atradni pilnvērtīgi izstrādāt, jo ieguvējs 2007. gadā nevarēja paredzēt, ka 2025. gadā teritorijas plānojums vairs neatļaus veikt ieguvi tuvāk par 50 m no kaimiņu zemes vienību robežām. Šī atradne ir tikai 1,1 ha platībā un ja no visām pusēm tiek nogriezti 50 metri, kas jau ir esošajā atradnes teritorijā, vairs nepaliek pāri atradnes platība, kurā drīkst veikt ieguvi. Šādas atradnes un mazas platības zemes vienības ir visā Latvijā un nav pieļaujami šādi ierobežojumi.

• Attiecībā uz dzīvojamām mājām un publisko apbūvi – jāpastāv iespēja īpašniekam/pārvaldniekam pēc saviem ieskatiem dot atļauju derīgo izrakteņu ieguvei tuvāk. Pašvaldībai / valstij nav tiesību ierobežot īpašnieka iespējas vienoties ar derīgo izrakteņu ieguves veicēju. Ja puses vienojas par kompensācijas mehānismiem vai ietekmes ir nebūtiskas. Joprojām ir varianti, ka apbūve pieder pašam derīgo izrakteņu ieguvējam vai saistītai personai vai ir citi iemesli, kāpēc īpašnieks var būt ieinteresēts saskaņot ieguvi tuvāk, jo katrs gadījums ir individuāls. Ir gadījumi, kad karjera īpašnieks būvē sev māju tieši blakus karjeram. Ir dzirdēti gadījumi, ka konkurenti mēdz nopirkt blakus īpašumu un uzbūvē tajā pamatus tieši blakus karjeram, lai apgrūtinātu derīgo izrakteņu ieguvi.

  Lūdzam skaidrot VARAM pamatojumu šādai pieejai Olaines un Jēkabpils novada teritorijas plānojumos. Lūdzam skaidrot kā var pamatot, ka ir pašvaldību plānojumi, kuros šāda veida attāluma ierobežojumi vispār netiek definēti, bet ir pašvaldības, kurās attāluma ierobežojumi bija definēti ar iespēju saskaņot tuvāku attālumu ar īpašnieku, un tagad ir 3. variants – ka ir pašvaldības, kurās attāluma ierobežojumi ir definēti bez iespējas saskaņot tuvāku attālumu ar īpašnieku.

Ja šādas prasības pamazām tiks ieviestas visā Latvijā, kopējie zaudējumi Latvijā ilgtermiņā lēšami vairākos simtos miljonu EUR.

Lūdzam VARAM mainīt šo pieeju un turpmāk teritorijas plānojumos:

• lūgt nenoteikt konkrētus attālumus līdz tuvākajām zemes vienībām
• lūgt nenoteikt konkrētus attālumus līdz tuvākajai dzīvojamai / publiskai apbūvei / ciemiem
• ja tomēr šādi attālumi ir noteikti, tad paredzēt iespēju samazināt šos attālumus ar īpašnieka vai pašvaldības rakstisku saskaņojumu.

• daļa Bauskas novada teritorijas plānojuma nepilnības.

  Bez energoresursu ražošanas ierobežojumiem, jaunajā Bauskas novada teritorijas plānojumā var redzēt arī plašus ierobežojumus un papildus prasības derīgo izrakteņu ieguvei:

1. Novadā lielās platībās ir izdalītas Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijas (TIN6). Šajās teritorijās ir pilnīgi aizliegta derīgo izrakteņu ieguve.

• 977. Aizliegta derīgo izrakteņu ieguve, vēja elektrostaciju un uz zemes izvietojamu saules paneļu parku uzstādīšana un cita saimnieciskā darbība, ja tā mazina iespējas izmantot lauksaimniecības zemi lauksaimnieciskai apstrādei.

Kritēriji tam Vietējas nozīmes zemēm noteikti tādi, ka gandrīz visas lauksaimniecības zemes novadā iekrīt šajā kategorijā un, attiecīgi, tajās nedrīkst ierīkot karjerus.

2. Teritorijas plānojumā noteikti būtiski apgrūtinājumu to derīgo izrakteņu ieguvei, kuriem atļauju izsniedz VVD (piem. dolomīts), salīdzinot ar bieži sastopamajiem derīgajiem izrakteņiem (piem. smilts):

• TIAN 48. punkts nosaka detālplānojuma nepieciešamību, bet bieži sastopamajiem detālplānojums nav nepieciešams.

• TIAN 49. punkts nosaka, ka detālplānojuma administratīvajā līgumā jāiekļauj:
  • 49.1. derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamo ceļu izmantošanas kārtību, tostarp vienošanās kārtību ar īpašniekiem;
  • 49.2. derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamo ceļu uzturēšanas kārtību un par to atbildīgo pusi – derīgo izrakteņu ieguves vietu izstrādātāju;

  Detālplānojumā faktiski tiek attēloti tie paši risinājumi, kas derīgo izrakteņu ieguves projektā, kuru saskaņo VVD. IVN vai sākotnējā izvērtējuma laikā VVD apkopo visu valsts iestāžu prasības, t.sk. pašvaldības speciālās prasības, piemēram, par pievedceļiem, to uzturēšanu, līdz ar to, atsevišķs detālplānojums derīgo izrakteņu ieguves veikšanai nav lietderīgs/nav nepieciešams. Detālplānojuma izstrāde ļoti paildzina derīgo izrakteņu ieguves sagatavošanas procesu. Lūdzam izņemt šos punktus par detālplānojumu nepieciešamību derīgo izrakteņu ieguves veikšanai.

  Savukārt, ja plāno iegūt bieži sastopamos izrakteņus, tad atbilstoši TIAN 52. punktam, pašvaldība var lemt par papildus nosacījumiem un var pieprasīt slēgt vienošanos par ceļa uzturēšanas nosacījumiem.

 Gan no teritorijas plānošanas viedokļa, gan ietekmes uz transportēšanas ceļu tīklu, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves vieta un līdzīga apmēra dolomīta atradne rada līdzīgus izaicinājumus un noslodzi.

3. TIAN 43. punktā noteikts aizliegums ierīkot derīgo izrakteņu ieguves vietu tuvāk par 100 m no esošās būves, bez iespējas samazināt šo attālumu pat vienoties ar būves īpašnieku un novēršot negatīvu ietekmi.
4. TIAN 46. punktā tiek ierobežotas izstrādāto karjeru rekultivācijas iespējas
5. TIAN 51. punkts (par grodiem/akām) vispār nekorekts no juridiska viedokļa un neizpildāms bet radīs papildus problēmas saskaņojot ieguvi

   Lūdzam atcelt šos nepamatotos ierobežojumus derīgo izrakteņu ieguvei Bauskas novada TIAN, jo tie rada milzīgus derīgo izrakteņu zudumus laikā, kad notiks Rail Baltic būvniecība – Rail baltic jau šobrīd, prognozējams, ka trūks minerālmateriālu. Tāpat nākotnē notiks Bauskas apvedceļa būvniecība un tālākā nākotnē, visticamāk 4 joslu galveno autoceļu izbūve. Ja nevēlamies materiālus importēt par dārgu naudu no kaimiņvalstīm, nepieciešams maksimāli izmantot pašiem savus materiālus un ļaut vietējiem uzņēmējiem strādāt. Visus nepieciešamos ierobežojumus jau šobrīd nosaka VVD ietekmju uz vidi novērtēšanas procesā, nav nepieciešams vēl papildus ierobežot derīgo izrakteņu vietās automātiski visā novadā – jo potenciālās ieguves vietas, to ietekme uz vidi un citi parametri ir ļoti dažādi.