Atbildot uz Finanšu ministrijas vēstuli par ēnu ekonomikas apmēru mazināšanu, Būvmateriālu ražotāju asociācija vēlas izcelt atsevišķus nozari ietekmējošu faktorus un piedāvāt to risinājumus.
Minerālo materiālu ieguvē šobrīd visvairāk saskaramies ar negodprātīgu derīgo izrakteņu ieguvi, kas kropļo konkurenci.
- Situācijas apraksts: Vēl joprojām sastopamas situācijas, kad minerālie materiāli tiek iegūti un realizēti nenoformējot karjera/atradnes dokumentus un atļaujas, bet sakārtojot dažāda veida būvatļaujas – zivju dīķu būvniecībai, noteku tīrīšanas, hidrotehniskajiem un zemes darbiem u.tml. Tādos gadījumos, kaut gan pēc fakta notiek minerālo resursu ieguve un pārdošana, pirmkārt, nav jāievēro karjeriem saistošas prasības (izpēte, licencēšana, IVN process, uzskaite), otrkārt, tādu objektu kontroli veic attiecīgas pašvaldības būvvalde, bet VVD pat tiem nav informēts. Pirms kāda laika tika veiktas izmaiņas likumdošanā, lai ierobežotu šādas prakses – piemēram, maksimālais zivju dīķa apjoms tika ierobežots ar 10 000 m3, bet problēmu tas neatrisināja.
Risinājums:
Ievest pārvietota būvniecības gaitā grunts apjomu reģistrēšanu BIS, norādot tā apjomu un piegādes adresi. Būvuzraugiem būt atbildīgiem par procesa kontroli un sekot līdzi, lai uzrādītie apjomi sakrīt ar faktiski izvestajiem no būvobjekta. Informācija, kā indikatīva tiktu nodota VVD pārbaužu veikšanai vietās, uz kurām pārvietota grunts – gan karjeros, gan citos objektos. Kā jau minēts augstāk, šobrīd no būvobjektiem turpmākai apglabāšanai tiek izvesti būvgruži nevis grunts; vai minerālie materiāli pārdošanai – ja zem būvatļaujas tiek faktiski veikta karjera izstrāde. Minētā problēma būtiski ietekmē visu uzņēmējdarbības vidi un būtu primāri risināma.
- Situācijas apraksts:
Tiek veikta grunts apmaiņa ieguves procesā – respektīvi, iegūstot minerālos materiālus un veicot tā izvešanu no atradnes, tā vietā tiek ievesta nederīga grunts. Attiecīgi netiek uzskaitīti un precīzi kontrolēti ieguves apjomi. Apjomu noteikšanas metodikas ir neprecīzas un pieļauj dažādas interpretācijas. Nelegāli iegūtus materiālus var iestrādāt būvniecības laikā objektos, iestādes nespēj izsekot materiālu izcelsmei, tā veicinot nelegālo ieguvi. Nereti pieberšanai tiek izmantota ne tikai nederīga grunts, bet arī būvgruži. Sekas tam: netiek maksāts DRN par būvgružu apglabāšanu; netiek veicināta būvgružu pārstrāde un reciklēto būvmateriālu izmatošana utt.
Risinājums:
- Stiprināt VVD kompetenci un kapacitāti, kas uzrauga un ir atbildīgi par derīgo izrakteņu ieguvi, lai šo pienākumu varētu veikt pēc būtības tā samazinot nelegālu derīgo izrakteņu ieguvi, par ko netiek samaksāti attiecīgie nodokļi.
- Zinot ģeoloģiskās izpētes kvalitāti un ierobežojumus, uzskaitīt ieguvi pēc faktiski iegūtajiem materiāliem un apjomiem, nevis pēc ieguves projektā norādītajiem ģeoloģiskajiem aprēķiniem.
- Būvuzraugiem būt atbildīgiem, sekojot līdzi materiāla izcelsmei un apjomiem, proti, būvniekam sistēmā, kur tiek uzskaitīti būvdarbi, jānorāda karjers, no kura materiāls tiek ņemts un kādos apjomos, savukārt būvuzrauga atbildība būtu sekot līdzi, lai uzrādītie apjomi sakrīt ar faktiski iestrādātajiem objektā un informācija kā indikatīva tiktu nodota VVD preventīvu pārbaužu veikšanai jau karjeros.
- Situācijas apraksts:
Sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem par jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietu veidošanu var novērot noraidošu attieksmi, jo pašvaldībām ir samazināts ieguvums no dabas resursu nodokļiem, kas nonāk pašvaldības budžetā. Pašvaldībai savukārt pēc tam ir jācīnās par putekļiem, trokšņiem, ietekmi uz vidi un sabiedrības neapmierinātību. Papildus tam, piedāvājam padarīt par publiski pieejamajiem derīgo izrakteņu ieguves licences un ieguves atļaujas, lai derīgo izrakteņu ieguve būtu caurspīdīgā un pati sabiedrība varētu iesaistīties tās kontrolē – lai jebkurš kaimiņš varētu redzēt, kā karjera izstrādes darbi ir legāli (vai nelegāli) un kādi tiem ir izvirzīti nosacījumi no pašvaldības, VVD utt.
Risinājums:
- Lai veicinātu pašvaldību vēlmi atbalstīt ieguves vietu atvēršanu un derīgo izrakteņu ieguvi, noteikt lielāku daļas attiecību no dabas resursu nodokļiem, kas tiek maksāti pa ieguvi. Tādā veidā pašvaldības būtu arī vairāk ieinteresētas sekot līdzi legālai ieguvei savās teritorijās.
- Būtu nepieciešams padarīt par publiski pieejamajām derīgo izrakteņu ieguves licences un ieguves atļaujas, lai derīgo izrakteņu ieguve būtu caurspīdīga un pati sabiedrība varētu iesaistīties tās kontrolē – lai jebkurš kaimiņš varētu redzēt, kā karjera izstrādes darbi ir legāli (vai nelegāli) un kādi tiem ir izvirzīti nosacījumi no pašvaldības, VVD utt.
- Situācijas apraksts:
Tirgū gadiem darbojas būvmateriālu ražošanas uzņēmumi, kuri aktīvi iepērk/patērē izejvielas, bet nesaražo (vismaz formāli) gandrīz nekādu produkciju; vai otrādi – aktīvi tirgo pašu saražoto, izmanto energoresursus bet gandrīz neiepērk (formāli) dažādas izejvielas, bez kurām produkciju saražot nav iespējams. Tas viss liecina par nedeklarētiem darījumiem ar izejvielām vai produkciju tomēr nepiesaista kontrolējošo institūciju uzmanību.
Risinājums:
Katrai kontrolējošai institūcijai veicot pārbaudes savas kompetences ietvaros un pēc sava plāna/grafika, jākoordinē darbības ar citām saistītām iestādēm un jāinformē tās par atrastām nepilnībām/aizdomām. Jāievieš kompleksas pārbaudes vai auditi.
Piemēram. VVD jānodrošina kontroli par faktiski iegūtajiem no karjera derīgo izrakteņu apjomiem; VID jāpārbauda dokumentus par karjera produkcijas realizācijas apjomiem – katras institūcijas iegūtie dati jāsalīdzina savā starpā.
Transportbetona, dažādu betona izstrādājumu (bruģis, bloki, grodi, apmales, paneļi u.tml.) un citu līdzīgu būvmateriālu ražošanas sektorā nav nepieciešamas īpašas darbības vai specifiskas izmaiņas likumdošanā. Būvmateriālu ražošanas sektorā jāpārbauda un jānovērš:
- Nedeklarētos (bez PVN) darījumus;
- Autotransporta, kas veic būvmateriālu vietējās piegādes, arī uzrādot deklarētus pavaddokumentus, pārkraušana virs normas;
- Nenormēto (pēc fakta, nevis atskaitēs) šoferu un ražošanas personāla darba laika uzskaiti un aplokšņu algas;
- Vides un darba aizsardzības prasību un normu atklātu ignorēšanu.
- Situācijas apraksts Katrai tautsaimniecības nozarei un apakšnozarei ir sava specifika, tomēr visām ir kas kopējs. Ilgus gadus Latvijā pastāv viens apstāklis, kas veicina ēnu ekonomiku valstī kopumā – proti, nepilna/nepietiekoša kontrole no valsts institūciju puses jau esošās likumdošanas ievērošanu. Visu laiku tiek mēģināts grozīt normatīvo bāzi, lai viss sakārtotos pats pa sevi, nevis veicināt jau esošu normu izpildi.
Galvenais iemesls tam, mūsuprāt, ir bieži vien politiskās gribas trūkums. Arī tas, ka Valsts kontrolējušas institūcijas veic uzņēmumu uzraudzību formāli nevis pēc būtības. Citiem vārdiem, tiek pārbaudīta dokumentu esamība nevis saturs, tiek izvērtēta formālā uzskaites sistēmas uzturēšana uzņēmumā nevis ienākošo un izejošo līdzekļu (finanšu un materiālo) faktiskās bilances.