Būvmateriālu ražotāju asociācija, kas pārstāv Latvijas lielākos rūpniecības uzņēmumus vēršas pie Jums, lai aktualizētu jautājumu par nepietiekamu normatīvo aktu ietvaru attiecībā uz privātā kapitāla dabasgāzes sistēmas operatora regulāciju, kā rezultātā apstrādes rūpniecības uzņēmumi līdz šim un nākotnē ir spiesti segt neatbilstošas izmaksas, tādējādi ietekmējot vairāku nozaru konkurētspēju.
Šobrīd dabasgāzes sadales sistēmas operatora akcionārs a/s “Latvijas gāze” ir paziņojis par vienošanos atsavināt GASO kapitāldaļas Igaunijas dabasgāzes sadales sistēmas operatoram a/s “Eesti Gaas” un, lai novērstu līdzšinējo uzņēmuma darbības praksi un tās nepietiekamu regulāciju, nekavējoties ir jāpastiprina vairākas likumos ietvertās normas:
1) šķērssubsīdiju prakses ierobežošana sistēmas operatora tarifos.
Līdz šim GASO uzņēmums ir īstenojis plašu šķērssubsīdiju praksi, piemērojot ievērojamu tarifu samazinājumu mājsaimniecībām un zemi noslogotiem industriālajiem pieslēgumiem, savukārt palielinot tarifus industriālajiem patērētājiem ar ievērojamu patēriņa apjomu, rezultātā būtiski ietekmējot šo uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos, kur līdzvērtīga produkcija tiek ražota valstīs ar ievērojami zemākām dabasgāzes cenām un emisiju izmaksām. Šāda šķērssubsīdiju politika ierobežo arī nākotnes lēmums jaunu investīciju veikšanā rūpniecības uzņēmumu kapitālā Latvijā. BRA vairākkārt ir vērsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā norādot uz šādas prakses nelikumību, taču bez vērā ņemamiem rezultātiem. Regulators līdz šim nav atbalstījis sistēmas operatoru izmaksu attiecināšanas modeļu publiskošanu.
GASO īstenotā šķērssubsīdiju prakse ir arī veids, kā panākt šī uzņēmuma regulēto aktīvu bāzes vērtības palielināšanu un tādējādi atļautās peļņas pieaugumu virs ekonomiski pamatota līmeņa, jo tiek bremzēta dabiska atteikšanās no neefektīviem, zema patēriņa pieslēgumiem, kas pie ekonomiski pamatotas tarifu struktūras dabasgāzes vietā izmantotu elektroenerģiju (tādējādi arī ievērojami palielinot energoefektivitātes rādītājus).
Piedāvājam jaunas normas iekļaušanu Enerģētikas likumā, papildinot likuma 45.pantu ar jaunu daļu sekojošā redakcijā:
(9) Sadales sistēmas operatora pienākums ir publicēt un padarīt pieejamu gan spēkā esošā gan plānotā tarifa detalizētu izmaksu attiecināšanas modeli kopā ar citu regulatora noteikto publiskojamo informāciju. Šķērssubsīdijas starp dažādām tarifos noteiktām patēriņa, jaudas vai citām grupām nav pieļaujamas.
2) sistēmas operatora peļņas kontrole plānotajos dabasgāzes sadales tarifos
Atbilstoši spēkā esošajai Regulatora metodikai (pret kuru BRA aktīvi protestēja pieņemšanas laikā) ar nākamajiem tarifiem GASO būs tiesīgs piemērot nominālo kapitāla atdeves likmi visiem regulētajiem aktīviem, t.sk arī pārvērtētajiem aktīviem, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtajiem finanšu principiem un biznesa riska novērtēšanas praksi (CAPM, jeb kapitāla aktīvu cenas noteikšanas modeli) un tādējādi tiks pieļauta situācija, ka GASO īpašnieki pelnīs gan uz nesen veikto aktīvu pārvērtēšanu, gan uz sākotnējām investīcijām piemērojamo peļņas likmi, kas tiks attiecināta arī uz pārvērtēto vērtību.
Sistēmas operators ar regulatora atbalstu faktiski negodprātīgi izmanto uzņēmuma monopolstāvokli dabasgāzes sadalē un rezultātā papildus šķērsubsīdiju praksei rūpniecības uzņēmumiem tiks uzlikts papildus izmaksu slogs, samazinot apstrādes rūpniecības kapitāla investīciju atdevi un pievilcību.
Piedāvājam jaunas normas iekļaušanu likumā Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, papildinot likuma 20.pantu ar jaunu daļu sekojošā redakcijā:
(3) Nosakot tarifu apmēru tiek ievērots princips piemērot nominālo kapitāla atdeves likmi tikai nepārvērtētiem regulētajiem aktīviem. Tiem aktīviem, kam nav iespējams noteikt vēsturiskās vērtības tiek piemērota reālā kapitāla atdeves likme un tiek pieļauta aktīvu pārvērtēšana.
3) vairākkārtējas regulācijas nodevas iekasēšanas aizliegšana
Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka regulators iekasē valsts nodevas gada likmi 0,2 procentus no regulēto komersantu sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma aizpagājušā kalendāra gadā. Praksē vairāki sistēmas operatori patērē arī citu sistēmas operatoru un regulēto komersantu pakalpojumus (dabasgāzes un elektroenerģijas kā arī ar to saistīto sistēmas pakalpojumu iepirkšana tehniskajām vajadzībām un citiem nolūkiem). Vairākos gadījumos visā piegādes ķēdē valsts nodeva tiek samaksāta vairākkārt un vēl papildus palielina sistēmas tarifus un patērētāju izmaksas. Ņemot vērā 2022.gadā notikušo enerģijas cenu krīzi, tas radīs nepamatoti augstus valsts institūcijas ieņēmumus, tāpēc, lai novērstu šo nepilnību, lūdzam papildināt valsts nodevas regulējošās normas ar ierobežojumu to nepiemērot vairākkārt (kaskadēt).
Piedāvājam jaunas normas iekļaušanu likumā Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, papildinot likuma 31.panta pirmo daļu ar sekojošu teikumu:
Komersanta sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījumā netiek ieskaitītas izmaksas par citu regulēto komersantu sniegtajiem pakalpojumiem.
Būvmateriālu ražotāju asociācija visu tās biedru vārdā lūdz nekavējoties izvērtēt iespēju veikt piedāvātos grozījumus, lai novērstu nepietiekamo dabasgāzes sadales operatora regulāciju un enerģijas izmaksu pieaugumu tuvākajos gados.