2017.gada 28. novembrī, turpinoties diskusijai par rekultivācijas garantēšanas mehānismiem likumprojekta “Par zemes dzīlēm” ietvaros, Būvmateriālu ražotāju asociācija (BRA) vērsās pie Valsts Vides dienesta (VVD), lūdzot nodrošināt statistiku, kas atspoguļo nerekultivēto karjeru problēmas apmērus Latvijas teritorijā.
2017. gada 9.novembrī Būvmateriālu ražotāju asociācija lūdza arī Latvijas Pašvaldību savienību sniegt šādu informāciju, lai diskusijas tālākajā virzībā visām pusēm būtu pieejama pilnīga statistika par nerekultivēto karjeru problēmas apmēriem Latvijas teritorijā un to iespējamajiem cēloņiem. Diemžēl līdz 2018.gada 15.janvārim BRA šādu informācija no LPS puses nav saņēmusi.
2017.gada 4. un 18. decembrī VVD sniedza statistiku par VVD un VĢD izsniegtajām licencēm, uz kuru balstoties BRA pauž savu nostāju diskusijas tālākai virzībai.
VVD sniegtie dati apkopo informāciju par visām VVD un LĢD izsniegtajām derīgo izrakteņu ieguves licencēm, to adresētiem, derīguma termiņiem un informāciju par situāciju ieguves laukumā.
Apkopotā informācija par VVD izsniegtajām derīgo izrakteņu ieguves licencēm laika posmā no 1998.gada liecina, ka kopā izsniegtas 465 licences. No tām 51 licencei jeb 11% gadījumu ieguves vieta nav rekultivēta tam paredzētajā laikā. Analizējot nerekultivēto karjeru gadījumus, redzams, ka 24 licences jeb 47% gadījumu licences adresāts ir pašvaldības, bet vienā gadījumā VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs.
Nerekultivēto ieguves vietu licences adresāti pašvaldību vidū:
- Zirņu pagasta padome (atradne „Smiltaine” lic.Nr.8/5)
- Drabešu pagasta padome
- Skultes pagasta padome
- Pušmocovas pagasta padome
- Malnavas pagasta padome
- Mērdzenes pagasta padome
- Pasienes pagasta padome (atradne „Šuškova I”, Lic.Nr.8/113)
- Zirņu pagasta padome (atradne „Smiltaine”, lic.Nr.8/122)
- Alsviķu pagasta padome
- Zvirgzdenes pagasta padome
- Storeļovas pagasta padome
- Demenes pagasta padome
- Vecumu pagasta padome
- Dundagas pagasta padome
- Pušas pagasta padome
- Amatas novada dome
- Cirmas pagasta padome
- Ludzas novada pašvaldība
- Alojas pilsētas dome
- Rikavas pagasta padome
- Pasienes pagasta padome (atradne „Šuškova I”, Lic.Nr.8/300)
- Brocēnu novada dome
- Neretas novada pašvaldība (Zalves pagasta padome)
- Lodes pagasta padome
Balstoties uz pašlaik pieejamo statistiku, redzams, ka nerekultivācija ir izteikta problēma ne tikai privātā sektora licenču īpašnieku, bet arī pašvaldību segmentā. Tas liek secināt, ka problēmas būtība slēpjas ne tikai uzņēmēju negodīgi īstenotā komercpraksē, bet galvenokārt citos apstākļos. Turklāt fakts, ka nav pieejama statistika par pašvaldību izsniegtajām bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujām skaidri iezīmē un apliecina situāciju, ka nerekultivēto karjeru problemātikas apmērs Latvijā nav pilnībā apzināts un attiecīgi nav iespējams pieņemt pareizus lēmumus problēmas risināšanai.
Tāpat jāņem vērā, ka nerekultivēto karjeru problēma nav tik viennozīmīga. Septiņos gadījumos no visām izsniegtajām licencēm, kam piemērots statuss „nerekultivēts”, tās anulētas vai atceltas vēl pirms darbības termiņa beigām, nepaskaidrojot iemeslu. Tas liek secināt, ka konkrētajos ieguves laukumos derīgo izrakteņu krājumu apjoms iespējams nav ticis izsmelts un būtu pārskatāms licences laukumam piemērotais statuss – precizējot vai atradne ir izstrādāta un nerekultivēta, vai neizstrādāta un konservējama u.c. Tāpat divos gadījumos, kad piemērots statuss „nerekultivēts”, izsniegtās licences statuss ir „spēkā esošs”, kas liek secināt, ka iespējams atradne izstrādāta pirms licences darbības termiņa beigām. Trīs gadījumos, kad piemērots statuss „nerekultivēts” atradnēm tiek kārtoti jauni dokumenti, derīgo izrakteņu ieguves atsākšanai, kas arī liecina, ka krājumi licences laukumā vai atradnē nav tikuši izstrādāti, bet ticis piemērots statuss „nerekultivēts”.
Kopsummā no visām 465 izsniegtajām ieguves licencēm, ir tikai 30 licences (no tām 16 gadījumos licences adresāts ir pašvaldības), kam ir beidzies licences termiņš un ir piemērots statuss „nerekutivēts” bez citiem paskaidrojumiem par jaunu dokumentu kārtošanu, izpēti utt. Tas ļauj secināt, ka faktiskai nerekultivēto ieguves licenču laukumu apmērs lēšams aptuveni 6,5% apmērā no izsniegtajām ieguves licencēm.
Balstoties uz to, secinām, ka situācija ar nerekultivētajiem karjeriem nav vērtējama tik viennozīmīgi un vispirms būtu jāsakārto atradņu uzraudzības sistēma, lai būtu skaidrs to faktiskais stāvoklis un statuss.
Līdz ar to neredzam pamatojumu, kāpēc, uzliekot papildu finanšu slogu godprātīgi strādājošiem uzņēmumiem, kas jau nodrošina rekultivāciju vai veic uzkrājumu tās nodrošināšanai nākotnē, tiek cerēts panākt problēmas veiksmīgu atrisinājumu. Tā vietā aicinām strādāt pie stingrāku kontroles mehānismu ieviešanas, kas sekmētu minerālmateriālu nozares sakārtošanu un pelēkās ekonomikas mazināšanos šajā jomā.
Rosinām veikt nozares visaptverošu auditu un mērķtiecīgi ieviest sistēmas, kas ļauj efektīvāk kontrolēt rekultivācijas veikšanu un piemērot sodus par izvairīšanos no tās. Kā minēts BRA 2017.gada 1.decembrī sūtītajā vēstulē, uzskatām, ka problēmu palīdzētu risināt obligātas ikgadējas uzmērīšanas ieviešana visiem karjeriem, skaidra mehānisma ieviešana karjera likumīgai iesaldēšanai un laiku, kā arī soda mehānismu piemērošana pārkāpējiem. Jāievieš ikgadēja obligāta atskaišu iesniegšanas prasība kompetentajām institūcijām par ieguves darbiem, arī gadījumos, ja ieguve konkrētajā kalendārajā gadā ieguves vietā nav veikta. Tas ļautu sekot līdzi krājumu atlikumam ieguves licences / atļaujas laukumā un laicīgi, ja atradnē saimnieciskā darbība tikusi pārtraukta un nenotiek, izvērtējot atlikušo krājumu bilanci, piemērot kādu no statusiem (konservējama atradne, rekultivējama atradne) un izvirzīt ieguves licences / atļaujas adresātam vai zemes īpašniekam atbilstošas prasības.
Papildus vēršam jūsu uzmanību, ka jau pašlaik BRA biedru vidū esošie 6 minerālmateriālu karjeru izstrādātāji ar Dabas resursu nodokļa starpniecību valsts un pašvaldību budžetā gadā ienes 653152 Eur. Papildu mehānisma izveide rekultivācijas garantēšanai šiem uzņēmumiem radīs papildu administratīvo un finanšu slogu. Tai pašā laikā pelēkajā ekonomikā strādājošie minerālmateriālu izstrādātāji turpinās ierasto praksi un būs vēl lielāki ieguvēji, jo mazināsies godprātīgo uzņēmumu konkurētspēja.