2010. gada decembrī likumā „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” (turpmāk arī UIN likums) tika izdarīti grozījumi, kas paredzēja nodokļa atlaides atjaunošanu atbalstāmo investīciju projektiem. Diemžēl mazais līdz šim atbalstīto projektu skaits liecina, ka atbalsta praktiskā saņemšana ir salīdzinoši sarežģīta.
Būtiskākie ierobežojumi atbalsta efektīvai izmantošanai tautsaimniecības attīstībai ir sadalāmi divās kategorijās:
- Atbalsta attiecināšana tikai uz īpaši atbalstāmām nozarēm, kā dēļ vairākumam Būvmateriālu ražotāju asociācijas biedru nav iespējas saņemt nodokļa atlaidi par liela apmēra investīciju projektiem.
- Formāli un apgrūtinoši nosacījumi investīciju projektu atbalstīšanai.
Prioritāro nozaru kritērijs
Uzskatām, ka nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarei ir būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecības attīstību. Vairāk kā puse nozares produkcijas tiek eksportēta un tieši krīzes laikā nozare ir uzrādījusi ļoti strauju eksporta apjomu kāpumu (vidēji 48 % gadā laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam), tādējādi pārvarot iekšējā būvniecības tirgus krituma radīto efektu un apliecinot savu starptautisko konkurētspēju.
Atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem par 2011. gadu) tuvākā reģiona (Baltijas valstis, Ziemeļvalstis, Polija, Krievija, Baltkrievija, Ukraina) tirgos ikgadējie nemetālisko minerālu izstrādājumu importa apjomi sasniedz 13 miljardus latu. Latvijas ikgadējā eksporta apjoms (134 mlj. LVL) pašlaik ir tikai 1 % no šo kaimiņvalstu importētās produkcijas vērtības, tāpēc nemetālisko minerālu izstrādājumu eksportam ir liels potenciāls. Atbalsts jaunu ražošanas tehnoloģiju ieviešanai ne tikai veicinātu Latvijas ražojumu cenas priekšrocības pilnīgāku izmantošanu Ziemeļvalstu tirgos, bet arī ļautu veiksmīgāk konkurēt ar NVS valstu lētākiem ražojumiem, nodrošinot augstāku izstrādājumu kvalitāti un pievienoto vērtību.
Ņemot vērā mūsdienās pieejamās būvmateriālu un citu nemetālisko minerālu ražošanas tehnoloģijas, nozare uzskatāma par augsti produktīvu. Piemēram, 2010. gadā nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē produkcijas pievienotā vērtība uz nodarbināto (11.016,- LVL) bija augstāka kā gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē (8.623,- LVL), un tikai nedaudz atpalika no elektrisko iekārtu ražošanas nozares (11.177,- LVL), kas tiek uzskatīta par samērā augsti tehnoloģisku. Jāuzsver, ka lielajiem nozares uzņēmumiem (SIA „Cemex”, AS „Valmieras stikla šķiedra”, SIA „Knauf”, SIA „AEROC”, AS „Lode” u.c.), kas potenciāli varētu pretendēt uz likumā noteikto atlaidi, produktivitātes rādītāji ir ievērojumi augstāki kā nozares vidējie. Daļa minēto uzņēmumu pieder starptautiskiem koncerniem, kas investīcijas Latvijā apsver kā vienu no alternatīviem risinājumiem, tāpēc uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršana varētu veicināt papildus ieguldījumus ražošanas attīstībai tieši mūsu valstī.
Laikā, kad tika veikta Latvijas tautsaimniecības prioritāro nozaru definēšana (2009. gada vidus), strauji sašaurinājās vietējais būvniecības tirgus, kas neizbēgami ietekmēja arī nemetālisko minerālu ražošanas nozares rādītājus. Uzskatām, ka pašlaik situācija ir pretēja, un nozares nozīme Latvijas tautsaimniecībā ir jāpārvērtē. Latvijas būvmateriālu ražotāji ir ievērojami kāpinājuši produkcijas eksporta apjomus, turklāt pēdējo ceturkšņu dati par iekšzemes kopprodukta pieauguma struktūru liecina, ka būvniecības nozares apjomu pieaugums ir visstraujākais, kas nešaubīgi veicinās būvmateriālu realizāciju arī vietējā tirgū. Tā kā nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozare, atšķirībā no daudzām citām rūpniecības nozarēm, pamatā izmanto vietējās izejvielas, apjomu pieaugumam būs tieša pozitīva ietekme arī uz ieguves rūpniecības rādītājiem.
Papildus uzsveram, ka atsevišķi Asociācijas biedri darbojas šķietami nesaistītajā Tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē (piemēram, ražojot stikla šķiedras audumus un sietus no nemetāliskajiem minerāliem), kura arī nav iekļauta atbalstāmo nozaru sarakstā. Ņemot vērā Asociācijas rīcībā esošos publiski pieejamos datus, jāsecina, ka atlaides piešķiršana šīs nozares uzņēmumiem papildus stimulētu valsts tautsaimniecības izaugsmi. Jāņem vērā, ka pēc statistikas datiem lielākā daļa tekstilizstrādājumu (58 %) tiek eksportēti. Vadošajiem nozares uzņēmumiem eksporta īpatsvars un pievienotā vērtība uz darbinieku ievērojami pārsniedz nozares vidējos statistiskos rādītājus, tāpēc uzskatāms, ka investīciju stimulēšana šajos uzņēmumos sniegtu lielāku ekonomisko efektu, nekā to liecina nozares vidējie statistiskie dati.
Asociācijas ieskatā jebkuras investīcijas apstrādes rūpniecības nozarē veicina tautsaimniecības kopējo izaugsmi, ne tikai atpelnot piešķirto nodokļu atlaidi, bet arī ģenerējot valstij papildus nodokļu ieņēmumus. Sevišķi tas attiecināms uz lielajiem investīciju projektiem, ko īsteno nozaru vadošie uzņēmumi ar attīstītu tehnisko un zināšanu bāzi. 3 miljonu latu investīciju slieksnis nodokļa atlaides saņemšanai ir uzskatāms par augstu prasību, kas pati par sevi garantē rūpīgu investīciju efektivitātes un risku izvērtējumu, lai nodrošinātu finansiālu atdevi uzņēmumam. Šādi augstas pievienotās vērtības projekti palielina arī valsts iekasēto nodokļu apmēru.
Citi šķēršļi atbalstāmo investīciju projektu izstrādei
Atlaides piešķiršanas normatīvajā regulējumā šobrīd ir ietvertas vairākas normas, kas praktisku apsvērumu dēļ neļauj efektīvi izmantot paredzētās priekšrocības un kuras būtu nepieciešams precizēt atbilstoši atbalsta mērķim:
Ēku rekonstrukcijas un renovācijas izmaksas. UIN likuma 1. panta 27. daļas sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu definīcija nesniedz pietiekami skaidru formulējumu attiecībā uz ražošanas ēku un noliktavu rekonstrukcijas/renovācijas darbu attiecināmību.
Gadījumā, ja uzņēmumi ar brīvām rekonstruējamām ražošanas telpām tiktu mākslīgi stimulēti ieguldīt tikai jaunu ražošanas telpu būvniecībā, uzņēmumiem vai valstij rastos papildus problēmas ar sabiedrībai bīstamu un vidi degradējošu nekustamo īpašumu demontāžu. Jāņem vērā, ka šāda valsts atbalsta prakse būtu pretrunā ar valsts budžeta līdzekļu saimnieciskas izmantošanas principu. Proti, atbalsts jaunu ēku būvniecībai gadījumā, ja lētāk ir rekonstruēt esošu ēku, nozīmētu, ka tā paša rezultāta sasniegšanai (ražošanai piemērotu telpu izveidei) tiktu tērēti lielāki nodokļu maksātāju līdzekļi.
Bez tam, tā kā par nelietotu nekustamo īpašumu likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” izpratnē ir uzskatāms arī nekustamais īpašums pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas, principā arī šāda veida investīcijas būtu attiecināmas. Tomēr, tiesību normu analoģija nav efektīvākais tiesību normu interpretācijas veids, tāpēc būtu nepieciešams precizēt UIN likuma definīcijas formulējumu, uzsverot, ka attiecināmi ir arī ieguldījumi ēku rekonstrukcijā/renovācijā.
Ražošanas palīgiekārtas un palīgaprīkojums. UIN likuma 1. panta 27. daļā noteikts, ka attiecināmi ir ieguldījumi jaunās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās, bet tā paša panta 28. daļā paskaidrots, ka ražošanas iekārtas ir iekārtas, kas paredzētas, „lai pārveidotu darba priekšmeta (vielas, materiāla, izstrādājuma) īpašības, tādējādi radot darba priekšmeta vērtības pieaugumu, un būtiskas minēto darba mašīnu palīgierīces un palīgrīki, ar kuriem papildina darba mašīnas tehnoloģisko operāciju kopuma veikšanai.” Minētais formulējums iespējams neaptver atsevišķas iekārtu un aprīkojuma grupas, kas nepārveido materiāla īpašības, bet nepieciešamas pilna ražošanas cikla veikšanai – sevišķi, noliktavu aprīkojumu, celtņus, kvalitātes kontroles iekārtas u.tml. Šajā sakarā UIN likumā ietvertā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu definīcija būtu vērts precizēt, norādot, ka arī ražošanas palīgiekārtas un palīgaprīkojums ir uzskatāmi par sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem.
Esošas saimnieciskās darbības modernizācija un paplašināšana. Atbilstoši UIN likuma 17(2) panta 4. daļas 4. punkta gramatiskajam formulējumam, varētu saprast, ka sākotnējie ilgtermiņa ieguldījumi ir attiecināmi, ja tiek uzsākta jaunu produktu ražošana, vai tiek veikta vispārēja darbības procesu būtiska maiņa. Tādējādi varētu nonākt pie secinājuma, ka komersanta veiktās investīcijas esošu produktu ražošanas procesa modernizācijā un ražošanas jaudas palielināšanā nebūtu attiecināmas. Šāda pieeja nesaskanētu ar atlaides mērķi – veicināt tautsaimniecības izaugsmi un eksporta pieaugumu – sasniegšanu, kā arī sašaurinātu EK regulā Nr. 800/2008 paredzētās atbalsta iespējas esošās darbības paplašināšanai. Jāņem vērā, ka atlaides piešķiršanas procesā jebkurā gadījumā tiek vērtēta produkta radītā pievienotā vērtība un nozares tehnoloģiskums, kas nodrošina atbalsta koncentrēšanu augstas pievienotās vērtības projektiem. No valsts viedokļa būtu atbalstāma arī esošu produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanas paplašināšana, nodrošinot papildus darba vietas, nodokļu maksājumus un eksporta apjomu.
Nekustamā īpašuma statuss projekta īstenošanas vietā. Atbilstoši UIN likuma 17(2). panta 4. daļas 5. punktam, nekustamajam īpašumam jābūt projekta iesniedzēja īpašumā vai ilgtermiņa nomā jau projekta pieteikuma iesniegšanas brīdī. Ņemot vērā apstākli, ka atlaides apstiprināšana atsevišķos gadījumos varētu būt priekšnosacījums investīciju projekta īstenošanai, normas prasība potenciāli var apgrūtināt investorus ar papildus risku. Šeit vēlamies uzsvērt, ka normas mērķis tiktu sasniegts arī tad, ja nekustamais īpašums tiktu iegādāts vai ilgtermiņa nomas tiesības tiktu nostiprinātas uz faktisko investīciju veikšanas brīdi, neprasot investoriem izdevumu veikšanu nekustamā īpašuma iegādei vai nomas tiesību nostiprināšanai pirms gala lēmuma par projekta īstenošanu pieņemšanas.
Kvalitātes vērtēšanas kritēriju aprēķina kārtība. 24.01.2012. MK noteikumu nr. 78, kas precizē atlaides piešķiršanas nosacījumus, 3. pielikuma kvalitātes vērtēšanas kritērijos paredzēts piešķirt punktus par nodokļu maksājumu, apgrozījuma, pievienotās vērtības uz darbinieku un eksporta pieaugumu projekta īstenošanas rezultātā. Šie rādītāji tiek attiecināti uz komersanta kopējiem darbības rādītājiem, nevis konkrētā produkta/u ražošanas saimniecisko rezultātu. Tādējādi var tikt samazināts tādu komersantu projektu novērtējums, kas jau ilgstoši un veiksmīgi veic esošu saimniecisko darbību, jo jaunu papildus produktu ieviešana nerada tik lielu relatīvo ietekmi uz kopējiem saimnieciskās darbības rādītājiem. Minētie rādītāji jaunu produktu ieviešanas gadījumā vai atsevišķu esošu produktu ražošanas paplašināšanas gadījumā iespējams būtu jāvērtē nevis attiecībā pret komersanta kopējiem saimnieciskās darbības rādītājiem, bet gan pret to produktu ražošanas finanšu rezultātiem, kuru ieviešanā vai ražošanas paplašināšanā tiek veiktas investīcijas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām atbalstīt un virzīt sekojošu grozījumu veikšanu likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”:
- Noteikt, ka likuma 17.2panta 8.daļas izpratnē atbalstāmās prioritārās nozares ir arī Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (NACE 2 kods C23) un Tekstilizstrādājumu ražošanas nozare (NACE 2 kods: C13).
- Precizēt likumā noteikto sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu definīciju attiecībā uz rekonstrukcijas/renovācijas darbu un ražošanas procesā nepieciešamo papildus iekārtu/aprīkojuma attiecināmību;
- Prezicēt UIN likuma 17(2) panta 4. daļas 4. punkta formulējumu, skaidri nosakot, ka attiecināmi ir arī ieguldījumi esošo produktu ražošanas paplašināšanā vai ražošanas procesa modernizācijā;
- Precizēt UIN likuma 17(2) panta 4. daļas 5. punkta formulējumu, nosakot, ka nekustamajam īpašumam jābūt projekta pieteicēja īpašumā vai ilgtermiņa nomā no faktisko investīciju veikšanas brīža, nevis jau projekta pieteikuma iesniegšanas brīdī;
- Precizēt 24.01.2012. MK noteikumos Nr.78 “Atbalstāmo investīciju projekta apstiprināšanas un īstenošanas kārtība” noteiktos kvalitātes vērtēšanas kritērijus, apgrozījuma, eksporta, pievienotās vērtības un nodokļu maksājumu pieaugumu attiecinot uz komersanta saimnieciskās darbības rādītājiem, kas tieši saistīti ar veiktajām investīcijām.