Par Ministru kabineta noteikumu projektu “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība”

Būvmateriālu ražotāju asociācija ir izskatījusi VARAM izstrādāto jauno Ministru kabineta noteikumu projektu “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība”, ar ko paredzēts aizstāt spēkā esošos Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumus Nr. 570  “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” un izsaka sekojošu viedokli:

Būvmateriālu ražotāju asociācija pozitīvi vērtē šādas Ministru kabineta noteikumu projektā “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” iekļautās normas:

1. Uzskatām, ka gan no Likuma par zemes dzīlēm aktuālās grozījumu redakcijas, gan no jaunā Ministru kabineta noteikumu “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” projekta ir izslēgta prasība derīgo izrakteņu ieguves veicējiem, pirms derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanas nodrošināt finanšu garantiju rekultivācijas veikšanai. Šādas normas neiekļaušana normatīvajos aktos ir ļoti pozitīvi vērtējama, jo tādejādi nozares uzņēmumi netiek apgrūtināti ar papildus finansiāliem slogiem. 

• 10.2 punkts – ģeoloģiskās izpētes laikā paredz ka jāveic ģeoloģisko izstrādņu foto dokumentēšana un seržu foto dokumentēšana. Šāda norma vērtējama pozitīvi, jo tādejādi tiek mazināti riski, ka izpēte veikta fiktīvi, attiecīgi paaugstina izpētes datu ticamību, kā arī vēlāku neskaidrību gadījumā, dod iespēju apskatīt sākotnējos izpētes datus.

• 10.3 ģeoloģiskās izpētes lauka darbus fiksē ģeolokācijas ierakstā visā lauka darbu gaitā. Ja lauka darbi norisinās vairākas dienas, ģeolokācijas ierakstu veic visas lauka darbu dienas. Ierakstu pievieno pārskatam. – Šādas prasības iekļaušana normatīvajā akta vērtējama pozitīvi, jo samazina risku, ka izpēte veikta fiktīvi. 

• 13.Aprēķinot krājumus ņem vērā:

13.3. ja zemes dzīļu izmantošanai paredzētā teritorija atrodas 20 metru no zemes īpašuma robežas vai tuvāk tai, īpašuma robežai jābūt instrumentāli uzmērītai Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā (turpmāk – koordinātu sistēma LKS-92 TM). Derīgo izrakteņu krājumi var tikt akceptēti vismaz 20 m attālumā no instrumentāli neuzmērītas zemes īpašuma robežas. 

• Prasība par ierādītu zemes robežu pārmērīšanu instrumentāli vērtējama pozitīvi, jo nereti ierādītas zemes robežas, tās pārmērot instrumentāli, ievērojami maina savu novietojumu, un gadījumos, ja krājumi aprēķināti un akceptēti ierādīta zemes gabala robežās, vēlāk tas var radīt papildus problēmas un apgrūtinājumus ja nepieciešams precizēt reālās zemes gabala robežas utt. 
• Taču BRA ierosina noteikt, ka instrumentāli uzmērāmas to ierādīto zemes gabalu robežas, kas robežojas ar trešajām personām piederošiem nekustamajiem īpašumiem, proti, ja komersantam pieder atradne kuras sastāvā ir, piemēram 10 ierādītas kadastra vienības, kas veido vienlaidu platību, un no kurām tikai, piemēram, 6 vienības robežojas ar trešajām personām piederošām zemes vienībām, instrumentāli uzmērāmas ir šo 6 vienību robežas. 

Būvmateriālu ražotāju asociācija iebilst pret, ierosinājumu mainīt vai izslēgt no Ministru kabineta noteikumu projekta “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” šādas, šobrīd paredzētās normas:

• 9. Ģeoloģiskajā izpētē noskaidro šādus jautājumus:

9.3. hidroģeoloģiskie apstākļi un to ietekme uz derīgo izrakteņu ieguves procesu, ūdens pieteces prognoze projektējamajā karjerā, kā arī iespējamie ūdens pieteces samazināšanas un novadīšanas pasākumi; 

• BRA iebilst pret prasību derīgo izrakteņu izpētes laikā risināt jautājumus par iespējamo ūdens pieteces samazināšanu un novadīšanu. Ir pārmērīgi izpētes stadija prasīt tehniski risināt ūdens pieteces un novadīšanas jautājumus. Tā nav izpētes veicēju kompetence. Tas ir IVN un derīgo izrakteņu ieguves projekta sagatavošanas jautājums, kas risināms šo procesu ietvaros. 

• 10. Ģeoloģiskās izpētes laikā:

10.4. punkta apakšpunkti 10.4.1; 10.4.2 un 10.4.3 – saposmots, sarežģīts, vidējs, vienkāršs reljefs (..).

• Jāprecizē, kas ir saposmots un kas nesaposmots reljefs, kas ir mēreni viļņots pamatnes reljefs. Saprotams, ka tiem, kas šo definējumu ir ieviesuši MK noteikumu projektā ir skaidrs, kas ar to būtu domāts, bet, ja nav jebkādi izmērāmi lielumi (piemēram reljefa augstuma atšķirība metros), tad par šo apzīmējumu vienmēr var būt strīdi, iebildumi utt. Norma jāprecizē definējot izmērāmus lielumus. 
• Kopumā būtu priekšlikums visus tehniskos un detalizētos procesu aprakstus, urbumu izvietojumus u.c. informāciju nedublēt ar pielikumiem un maksimāli iekļaut pielikumos nevis MK noteikumu tekstā.  

• 17. Ģeoloģiskās izpētes rezultātus apkopo pārskatā (..). Pārskatā ietver:

17.8. Derīgo izrakteņu krājumu parēķinu:

7.1. 17.8.10. segkārtas, tajā skaitā tehnogēnās, un starpkārtas apjoma vai daudzuma aprēķina rezultāti, atsevišķi aprēķinot augsnes apjomu un katra derīgā izrakteņa veida apjomu, kuru nav plānots iegūt un iekļaut derīgo izrakteņu slāņkopā;

• Šī prasība nosaka, ja starpkārtu/segkārtu veido mālsmilts, smilšmāls, smilts-grants, smilts, dolomītmerģelis, māls u.c., tad jāaprēķina ir katra materiāla veida apjoms atsevišķi. Tas ir papildus darbs izpētes veicējiem, kas gala rezultātā pasūtītājam paaugstina pakalpojuma cenu. Kāda jēga ir no šādas informācijas? Ja kādam ieguvējam šāda informācija būs nepieciešams, viņš pasūtīs to izpētes veicējiem, norādot to pasūtītāja prasībās. Ja konkrēto materiālu nav plānots iekļaut derīgo izrakteņu krājumu apjomā un to realizēt, tad šāda prasība ir svītrojama no noteikumu projekta. 

7.2. 17.8.11. būvmateriālu izejvielu krājumus aprēķina ar 1000 m3 precizitāti, kūdras, dziedniecisko dūņu un sapropeļa krājumus  aprēķina ar 1000 tonnu precizitāti;

• Jāprecizē kādā tieši apmērā paredzēts veikt krājumus ar 1000 m3 precizitāti – vai tā ir precizitāte visai atradnei, vai aprēķinu blokam, vai tā ir aprēķinu metodes precizitāte. Šāda norma ir neskaidra un varētu būt neizpildāma, jo, piemēram, ja 100 ha atradnē aprēķināta slāņa biezums realitātē atšķiras no aprēķinos pieņemtā, piemēram, par 1 cm (Arī izpēti balstot uz urbšanu ar serdes noņemšanu un seržu paraugu analizēšanu, nav iespējams pilnīgi precīzi noteikt slāņa biezumus un tos piemērot visai atradnes teritorijai), tad visā platībā krājumu aprēķina nesaiste  jau būs 10 000 m3.  Šādā redakcijā, norma nav atbalstāma. 

• 20. Pārskatā iekļauj šādus grafiskos pielikumus:

20.4. esošai situācijai atbilstošu [nepieciešama diskusija, jo veci robežu plāni gandrīz nesniedz informāciju, kuru dēļ tie ir nepieciešami] zemes īpašuma vai zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas robežu un apgrūtinājumu plānu. Ja zemes dzīļu izmantošanai paredzētā teritorija atrodas 20 metru no zemes īpašuma robežas vai tuvāk tai, īpašuma robežai jābūt instrumentāli uzmērītai Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā (turpmāk – koordinātu sistēma LKS-92 TM);

• Var būt gadījumi, kad zemes dzīļu izmantošana notiek vairākos savstarpēji robežojošos īpašumos, kas nav kadastrāli uzmērīti. Piedāvājam punktu izteikt šādā redakcijā: 

“20.4. Ja zemes dzīļu izmantošanai paredzētā teritorija atrodas 20 metru no zemes īpašuma robežas vai tuvāk robežai ar zemes īpašumu, kurā zemes dzīļu izmantotājam nav tiesības veikt zemes dzīļu izmantošanu (nav īpašumtiesības, nav noslēgts līgums par zemes dzīļu izmantošanu ar zemes īpašnieku), īpašuma robežai jābūt instrumentāli uzmērītai (kadastrāli uzmērītai) LKS-92 TM koordinātu sistēmā.”

• Šādā pat redakcijā izsakāms noteikumu projekta punkts 42.3.

• 20.7. ģeofizikālajai izpētei, ar kuru aizstāj urbšanu un zondēšanu, jābūt ar tādu pašu izšķirtspēju un detalitātes noteiktību, kāda ir urbšanai un zondēšanai;
• Šāda prasība ir izslēdzama no noteikumu projekta, jo to nav iespējams izpildīt ne fiziski, ne teorētiski – neviena bezkontakta izpētes metode, nekad nevar būt ar tādu pat izšķirtspēju kā tiešās izpētes metodes – urbšana un zondēšana, kuru rezultāta iespējams iegūt fiziski materiāla serdes un paraugus. 

1. Ministru kabineta noteikumu projekta punktos 31. – 33.punkts tiek lietoti divi jēdzieni – “Atlikušie krājumi” un “Faktiskie krājumi” – šobrīd nav saprotams kādēļ nepieciešams šāds atsevišķs dalījums, tā jēga un nozīme. Lūdzu izskaidrot nepieciešamību atsevišķam dalījumam. 

1. 31.4. derīgo izrakteņu faktisko krājumu aprēķina uz Valsts ģeoloģijas fonda materiālu pamata pārskatu.
2. Nav saprotams, kas ir domāts ar terminu “faktiskie krājumi uz Valsts ģeoloģijas fonda materiālu pamata”? Izskatot arī jauno MK noteikumu pielikumus attiecībā uz prasībām atlikušo un faktisko krājumu aprēķinam, tas nav saprotams.
3. Būtu skaidri jādefinē, kas ir faktiskie krājumi uz Valsts ģeoloģijas fonda materiālu pamata, jo šobrīd nav saprotams, kā tieši tie atšķiras no atlikušajiem krājumiem. Jābūt ir skaidri saprotamam, kādu aprēķinu veidu ir nepieciešams veikt, atkarībā no situācijas.

1. 34. Centrs uz iesnieguma pamata veic derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) krājumu aprēķinu un akceptē krājumus aktualizētā krājumu aprēķina laukumā (laukumā, kurā paredzēta derīgo izrakteņu ieguve), ja Valsts ģeoloģijas fondā glabājas pārskats par ģeoloģisko izpēti, atlikušo krājumu aprēķinu vai inventarizāciju un ja krājumi akceptēti pēc 2022.gada 31.jūlija.

• Kāda veida krājumu aprēķinu veic LVĢMC? Derīgo izrakteņu krājumu bilances vajadzībām vai pēc komersantu pasūtījuma par maksu?

1. 36. Pārskatu elektroniskie pielikumi iesniedzami centrā šādos datņu formātos:

36.1. virsmu un apjomu modeļi – .grd, .tif vai .geotiff (vienas joslas 32 bitu peldošā punkta datu tips);

36.2. topogrāfiskais plāns un krājumu aprēķina plāns – .dwg, .dgn;

36.3. koordinātu tabulas – .txt, .doc, .xls vai atvērtā koda programmatūras analogi;

36.4. ģeolokācijas ieraksti – .kml vai .gpx formātā.

• Jāpārdomā vai tiešām nepieciešams tik smalki noradīt Ministru kabineta noteikumos failu formātus. Iespējams formātus var norādīt Centrs derīgo izrakteņu izpētes un pārskatu sagatavošanas vadlīnijās, jo tehnoloģijas mainās un gadījumā ja apritē parādīsies kāds izdevīgāks un lielākajai daļai ērtāk lietojams formāts, to nevarēs izmantot vai arī būs jāveic MK noteikumu grozījumi.  

1. Joprojām nedz aktuālajā Likuma par zemes dzīlēm, nedz šajā MK noteikumu projektā nav ietverts regulējums, kā komersants var iebilst pret centra krājumu akceptēšanas komisijas lēmumiem. MK noteikumos nepieciešams paredzēt Centram pienākumu negatīva lēmuma pieņemšanas gadījumā, pirms lēmuma pieņemšanas uzklausīt komersantu un aprēķinu veicēju. 
2. Ierosinām noteikumu punktu 37.2. izteikt šādā redakcijā:

“37.2. nepieciešamo labojumu veikšanai nosūta pārskata iesniedzējam ģeoloģisko pārskatu, ja tas neatbilst prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos un zemes dzīļu izmantošanas licencē ģeoloģiskajai izpētei vai hidroģeoloģiskajai izpētei, norādot trūkumus, kā arī informē izpētes pasūtītāju. Ja pārskata gatavotājs un pasūtītājs ar pamatotiem argumentiem nepiekrīt Centra lēmumam par pārskata neatbilstībām, Centram ir pienākums aicināt pārskata gatavotāju un pasūtītāju uz neatbilstību apspriešanu.” 

1. 43. Projektā iekļauj šādas sadaļas:

43.3. ieguves vietas ekspluatācija, kurā ietver:

43.2. ieguves vietas (izņemot kūdras ieguves vietu) sagatavošana ekspluatācijai, kurā ietver:

1. 43.2.1. informāciju par darbiem pirms derīgā izrakteņa atsegšanas, tajā skaitā par atmežojamo platību un par koku un krūmu ciršanu;
2. Nepieciešams precizēt šādā redakcijā: 

“3.2.1. informāciju par darbiem pirms derīgā izrakteņa atsegšanas, tajā skaitā par atmežojamo platību un par koku un krūmu ciršanu ārpus meža zemēm”;

1. 43.7. rekultivācijas veids, pasākumi un termiņš, kādā tiks pabeigti rekultivācijas darbi;
2. Cik šāda rekultivācijas termiņa norādīšana ir reāla un jēdzīga? Mēdz būt gadījumi, kad ieguves darbi uz kādu brīdi tiek pārtraukti, mainās atradnes īpašnieks, ekonomiskā situācija valstī diktē savus noteikumus vai ir kādi citi objektīvi apstākļi. Rezultātā termiņš var mainīties vairākas reizes. Šādu termiņu precīzi definēt ir ārkārtīgi grūti, jo atradnes izstrādi ietekmē daudz dažādi apstākļi, kurus prognozēt ir ļoti grūti. Prasība norādīt atsevišķi rekultivācijas termiņu, ārpus tā kādu kopumā nosaka normatīvie akti nav lietderīga. 

1. 43.2.2. derīgā izrakteņa atsegšanas kārtību, augsnes, starpkārtas un segkārtas apjomu un noņemšanas secību, novietošanu, uzglabāšanu un izmantošanu. Ja segkārtā vai starpkārtā ietilpst derīgo izrakteņu slāņkopā neiekļauti smilts un smilts – grants ieži (nav paredzēta to realizācija), to novietošanu plāno atsevišķi no cita segkārtas materiāla;
2. Nav saprotams vajadzība segkārtas materiālā ietilpstošo smilts un smilts- grants iežu novietošana atsevišķi no pārējā segkārtas materiāla. Ja, piemēram, atsedzot dolomīta vai kaļķakmens slāņkopu segkārtā parādās smilts ieži, nav nekāda ekonomiska pamatojuma tos iegūt selektīvi un noglabāt atsevišķi, ja nav plānota to realizācija. 

Ierosinām šo punktu izteikt šādā redakcijā:

“43.2.2. derīgā izrakteņa atsegšanas kārtību, augsnes, starpkārtas un segkārtas apjomu un noņemšanas secību, novietošanu, uzglabāšanu un izmantošanu. Ja segkārtā vai starpkārtā ietilpst derīgo izrakteņu slāņkopā neiekļauti smilts un smilts – grants ieži (un ir paradzēta to realizācija), to novietošanu plāno atsevišķi no cita segkārtas materiāla;

1. 43.5.3. nepieciešamos pasākumus piegulošo zemes īpašumu mājsaimniecību ūdensapgādes nodrošināšanai;
2. Ierosinām izteikt šādā, precizējošā redakcijā:

“43.5.3. nepieciešamos pasākumus piegulošo zemes īpašumu mājsaimniecību ūdensapgādes nodrošināšanai, ja derīgo izrakteņu ieguves rezultātā paredzams, ka tiks nosusināti to ūdensieguves avoti – akas, urbumi, spices, citi mākslīgi ierīkoti ūdens ņemšanas avoti;

1. 43.7. rekultivācijas veids, pasākumi un termiņš, kādā tiks pabeigti rekultivācijas darbi;
2. Cik šāda rekultivācijas termiņa norādīšana ir reāla un jēdzīga? Mēdz būt gadījumi, kad ieguves darbi uz kādu brīdi tiek pārtraukti, mainās atradnes īpašnieks, ekonomiskā situācija valstī diktē savus noteikumus vai ir kādi citi objektīvi apstākļi. Rezultātā termiņš var mainīties vairākas reizes. Šādu termiņu precīzi definēt ir ārkārtīgi grūti, jo atradnes izstrādi ietekmē daudz dažādi apstākļi, kurus prognozēt ir ļoti grūti.

1. 44. Projekta pielikumā pievieno šo noteikumu 42.1., 42.2., 42.4. un 42.5. apakšpunktā minēto dokumentu kopijas, rekultivācijas veida saskaņojumu ar pašvaldību, būvatļauju un citus saskaņojumus/ tehniskos noteikumus, ja tādi nepieciešami.
2. Nav saprotams, kāpēc derīgo izrakteņu ieguves projektam jāpievieno būvatļauja. Nepieciešams precizēt vai dzēst šo normu, jo, lai arī derīgo izrakteņu vietas sagatavošanai var būt nepieciešami būvdarbi (ēkas, meliorācijas sistēmas, pievadceļi utt), šos darbus, tostarp būvniecības ieceres sagatavošanu var veikt arī pēc derīgo izrakteņu ieguves projekta saskaņošanas. Respektīvi, uz projekta sagatavošanas brīdi var nebūt būvatļauja. Būvdarbi realizējami atbilstoši būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un nav derīgo izrakteņu ieguves projekta sastāvdaļa.

1. 45.2 derīgo izrakteņu izvešanas maršruta shēma kartē mērogā 1:10 000–1:50 000;

• Nepieciešams precizēt šo punktu – ko nozīmē derīgo izrakteņu izvešanas maršruts un cik tālu šāds maršruts ir jānorāda vai maršruts ir jānorāda līdz pieslēgumam pie pašvaldības vai valsts autoceļa, vai no ieguves vietas līdz pārstrādes vietai – ražotnei, būvobjektam utt. Skaidri jādefinē maršrutēšanas robežas, jo situācijas ir dažādas – viens komersants veic ieguvi savā karjerā un transportē materiālu uz savu ražotni pa konkrētu maršrutu, cits veic ieguvi, iegūtā materiāla apstrādi, piemēram, drupināšanu, veic uz vietas karjerā, bet tālāk materiālu transportē klientiem pēc pieprasījuma, visā Latvijā – tātad, kā izrakteņu izvešanas maršruti būtu jānorāda visi iespējamie Latvijas autoceļi. Tāds regulējums, bez precīzas robežas definējuma nav pieņemams. 

1. 46. Šo noteikumu 43.3.5., 43.4., 43.5.1., 43.5.2., 43.5.3., 43.6. un 43.7. apakšpunktā minētās darbības iekļauj projektā, ja, veicot derīgo izrakteņu ieguvi, šīs darbības ir nepieciešamas.
2. Vai praktiski ir iespējama derīgo izrakteņu ieguve, kurai nav nepieciešams raksturot atkāpes, augstuma atzīmes (43.3.5 apakšpunkts) vai veikt rekultivāciju (43.7)? Ierosinām dzēst 46. punktu.

1. 5. Derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) ieguves vietas sagatavošana
   1. 54. Ja derīgo izrakteņu ieguve paredzēta mežā un plānota atmežošana, pirms derīgo izrakteņu ieguves darbu uzsākšanas:
2. Nav nepieciešams tik sīki uzskaitīt, kas jādara ar meža zemi pirms ieguves. Līdzīgi kā 53. punktā netiek sīkāk skaidrots ko darīt ar meliorācijas sistēmām. Ir normatīvie akti, kas nosaka kārtību kādā veicama koku ciršana ārpus meža zemēm (Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”. https://likumi.lv/ta/id/247350), kas arī ir saistoša derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošanas procesā. 

Attiecīgi, priekšlikumi: 

1) dzēst šo noteikumu 54.1. un 54.2. apakšpunktus; 

2) Izteikt 54. punktu šādā redakcijā: “54. Ja derīgo izrakteņu ieguve paredzēta mežā, pirms derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošanas veic atmežošanu atbilstoši prasībām, kas noteikta mežu nozari reglamentējošajos aktos.”; 

3) Papildināt šo noteikumu 5. daļu ar punktu šādā redakcijā: 

“Ja derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošanai nepieciešama koku ciršana ārpus meža zemēm, koku ciršanu veikt atbilstoši attiecīgo darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem (Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumiem Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”)”.

1. 54.1. ir samaksāta atmežošanas kompensācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību;
2. Atbilstoši šī brīža redakcijai, saprotams, ka atmežošanas kompensācija maksājama uzsākot derīgo izrakteņu ieguvi atradnē, kurā izstrādes gaitā plānots veikt atmežošanu, neņemot vērā, kad tieši un kurā atradnes daļā paredzēts veikt atmežošanu. Piemēram, ja atmežojamā meža zeme atrodas atradnes daļā, kurā ar izstrādes darbiem ieguves veicējs nonāks tikai, piemēram, pēc 10 gadiem, tad norma nosaka, ka atmežošanas kompensācija maksājama līdz ar ieguves darbu uzsākšanu atradnē kopumā, nevis faktiski pirms darbu uzsākšanas tieši atmežojamajā platībā. 
3. Redakcija ir jāprecizē, nosakot, ka atmežošanas kompensācija maksājama atbilstoši attiecīgo darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem pirms ieguves darbu uzsākšanas konkrētajā atmežojamajā platībā. 

1. 54.2. ir saņemts Valsts meža dienesta apliecinājums koku ciršanai (ja koku ciršana ir nepieciešama).
2. Skatīt šīs vēstules 17.2.punktā norādītos komentārus.
3. Norma jāprecizē, nosakot, ka ciršanas apliecinājums saņemams atbilstoši attiecīgos darbus regulējošajiem normatīvajiem aktiem, pirms izstrādes darbu veikšanas konkrētajā atmežojamajā platībā. 

1. 63. Ieguves vietas sagatavošanas darbus, kas nav minēti šo noteikumu 5. nodaļā, veic saskaņā ar projektu.
2. Ierosinām papildināt šo noteikumu 5. nodaļu ar punktu šādā redakcijā: 

“Pie derīgo izrakteņu ieguves vietas pievadceļa uzstāda stendu ar informāciju par derīgo izrakteņu ieguves vietas nosaukumu, licences Nr. un tās derīguma termiņu, zemes dzīļu izmantotāja nosaukumu un kontaktinformāciju.

1. 66. Līdz nākamā kalendāra gada 1. februārim derīgo izrakteņu ieguvējs šo noteikumu 65. punktā minētā monitoringa rezultātus iesniedz centrā.
2. Jāprecizē kādā veidā VVD zinās par monitoringa rezultātiem. Vai tos pēc VVD pieprasījuma ieguvējam būs jāsniedz arī VVD vai arī VVD šo informāciju saņems no LVĢMC. 

• 67. Ja derīgo izrakteņu ieguvējs to ieguves laikā konstatē, ka krājumu daļa ir zaudējusi derīgo izrakteņu īpašības, tas iesniedz centrā dokumentāri pamatotu rakstisku iesniegumu par šo krājumu norakstīšanu no bilances. Iesniegumam pievieno aprēķinu par nederīgo krājumu apjomu. Iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus vai to kopijas iesniedz elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Centrs pieņem lēmumu par krājumu norakstīšanu no bilances un rakstiski informē par to dienestu. 

[Diskusija – nekondīcijas materiālam vajadzētu parādīties arī ieguves projekta grozījumos – rekultivācijas plānā. Priekšlikums par VVD amatpersonas apliecinājumu. Nepieciešams pamatojums, kāds būs apliecinājums. Jānorāda gadījumi, kuros ekspluatācijas laikā rodas izmaiņas un to dēļ ir jāpārskata krājumi; atbilstoši tam arī kārtība, kā tiek veiktas un saskaņotas izmaiņas.]

• Izstrādājot, piemēram, dolomīta atradnes pastāv liela iespēja, ka tur var būt karsta kritenes, kuru izplatību un apjomu bieži vien ar izpētes palīdzību nav iespējams pilnīgi precīzi konstatēt. Attiecīgi, pirms karsta kriteņu atsegšanas, tajās esošais nekondīcijas materiāls tiek ieskaitīts kopējā krājumu apjomā. Tad, ja noraksta kādu apjomu nekondīcijas materiāla, sanāk, ka uzreiz būs jāveic grozījumi ieguves projektā. Ja karsta kritene atkal tiek atsegta un ieguves veicējs atkal vēlas norakstīt nekondīcijas materiālu, tas nozīmē, ka atkārtoti ir jāveic grozījumi ieguves projektā. Šāds regulējums, principā, nosaka, ka grozījumus ieguves projektā būs jāveic ikreiz, kad tiks norakstīts kāds apjoms nekondīcijas materiāla no kopējo krājumu apjoma. Šāds regulējums pilnībā nav pieņemams, jo tas radīs papildus apgrūtinājumus un palielinās birokrātisko slogu.

• Tāpat rodas jautājumi – ko nozīmē šajā gadījumā krājumu pārskatīšana. Atlikušo krājumu aprēķināšana, atkārtotas ģeoloģiskās izpētes veikšana? Pie kādiem nekondīcijas materiāla norakstīšanas apjomiem būs jāveic krājumu pārskatīšana? Ja, piemēram, tiks norakstīts kāds neliels nekondīcijas materiāla apjoms, uzreiz būs jāveic krājumu pārskatīšana?

• Minēto procesu noteikti vajadzētu precizēt. Un skaidri definēt kādi dokumenti ir sagatavojami un iesniedzami krājumu norakstīšanai (Topo plāns, tilpuma aprēķins, kurš ir tiesīgs veikt šādus aprēķinus.) Tāpat arī vajadzētu noteikt pie kāda % vai tilpuma apjoma norakstīšanas jāveic arī izmaiņas derīgo izrakteņu ieguves projektā, jo norakstītais materiāls var radīt izmaiņas izstrādes plānā un rekultivācijas risinājumā. 

• 70. Līdz nākamā kalendārā gada 1. februārim zemes dzīļu izmantotājs centra ģeoloģiskās informācijas sistēmā elektroniski iesniedz 14. pielikumā noteiktos datus par derīgo izrakteņu ieguvi.
• Tas, ka iegūto krājumu apjomu būs iespējams iesniegt elektroniski vienotā sistēmā, ir vērtējams ļoti pozitīvi, jo nebūs vairs nepieciešamības atskaites sūtīt dažādām VVD reģionālajām vides pārvaldēm. 
  Jāprecizē vai  piekļuve sistēmai ieguvējiem tiks nodrošināta bez maksas, kā tā tiks nodrošināta. 

• 71. Dienests līdz nākamā kalendārā gada 1. aprīlim centra ģeoloģiskās informācijas sistēmā apstiprina zemes dzīļu izmantotāja iesniegto informāciju par derīgo izrakteņu ieguvi par iepriekšējo kalendāra gadu derīgo izrakteņu krājumu bilances sagatavošanai.
• Novērojams, ka Derīgo izrakteņu krājumu bilancē bieži vien tiek atklātas dažādas kļūdas attiecībā uz iegūtā apjoma uzskaiti. Tad, kad šādas kļūdas tiek identificētas, kura iestāde veiks kļūdu labojumu – VVD vai LVĢMC? Lūgums precizēt, pie kuras iestādes būs jāvēršas, ar lūgumu labot kļūdas.