Latvijas un Eiropas apstrādes rūpniecības uzņēmumi ar augstu energointensitāti šobrīd saskaras ar nozīmīgiem izaicinājumiem, kuru cēloņi ir Krievijas agresija Ukrainā, dēļ kā ievērojami ir sadārdzinājušies energoresursi, kā arī strauja rūpniecības konjunktūras maiņa Eiropas Savienībā, dēļ ASV īstenotās valsts atbalsta programmas rūpniecības attīstībai dažādos ekonomikas sektoros. Pateicoties šiem aspektiem vairāki Eiropas ražotāji pārceļ ražotnes uz ASV un Eiropas Savienībā saglabājas ievērojams energoresursu patēriņa kritums saistībā ar rūpniecības uzņēmumu nespēju konkurēt ar produktu cenām pasaules tirgos.
Šobrīd elektroenerģijas cenas Latvijā joprojām saglabājas līmenī kas ir par 100% augstāks nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā un ievērojami pārsniedz enerģijas cenas lielākajās pasaules ekonomikās, piemēram, nākotnes finanšu instrumenti 2023.gada 4.ceturksnī uzrāda 117EUR/MWh līmeni (ENOFUTBLQ4-23: 58EUR + SYRIGFUTBLQ4-23: 59EUR).
Augsta cenu nenoteiktība nākotnē ir skaidrojama arī ar riskiem kas saistīti ar papildus sankcijām/eksporta ierobežojumiem attiecībā uz Krievijas dabasgāzes eksportu un riskiem, kas izriet no Baltijas atrašanās BREL elektroenerģijas pārvades sistēmā.
Tāpat nozīmīgs risks Eiropas energointensīvās apstrādes rūpniecības izaugsmei ir saistīts ar ASV valsts atbalsta programmas pasākumiem investīciju atbalstam dažādos ekonomikas sektoros un izmantojot šo atbalsta programmas (Inflācijas samazināšanas akts) ietvaros vairāki Eiropas un citu OECD valstu uzņēmumi ir pieņēmuši lēmumus par ražošanas izvietošanu ASV.
Lai novērstu draudus rūpniecības sektoram vairākas ES dalībvalstis 2023.gada laikā ir uzsākušas vai arī plāno uzsākt cenu atbalsta instrumentus atbilstoši ES valsts atbalsta ietvaram “Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu (2023/C 101/03)”. 2023.gadam Komisija ir saskaņojusi enerģijas cenu kompensāciju mehānismu pagarinājumu vai jaunu ieviešanu Ungārijai (SA.104385), Itālijai (SA.106335), Nīderlandei (SA.106377), Slovākijai (SA.105458), Austrijai (SA.104439), Francijai (SA.106197), Horvātijai (SA.104708), Īrijai (SA.105803). Līdzīgus soļus attiecībā uz rūpniecības atbalsta mehānismiem sper arī citas ES valstis, piemēram, Vācija, kas šobrīd atrodas gala lēmuma pieņemšanas procesā.
Būvmateriālu ražotāju asociācija ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem valsts atbalsta regulējumā energointesīvajiem uzņēmumiem, lai atbilstoši izmaiņām ES regulējuma ietvarā nodrošinātu šī atbalsta pagarināšanu arī Latvijā.
Priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku”.
Atbalsta periods ir samērojams ar Komisijas valsts atbalsta ietvara noteikto periodu, kas ir pagarināts līdz 2023.gada 31.decembrim. Ņemot vērā joprojām pastāvošos apstākļus tirgū, kas nopietni ietekmē ES uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos, atbalsta periods tika pagarināts par vienu gadu, savukārt Latvija jau ir izmantojusi atbalstu, kas tika piešķirts no 2022.gada 1.februāra līdz 2023.gada 31.decembrim.
Piedāvātā redakcija:
4. Atbalsta periods ir no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.
References periods uzņēmumu patēriņam (500MW elektroenerģija vai dabasgāze), lai noteiktu energointensitāti būtu nosakāms 2021.gads vai 2022.gads. Arī 2022.gadā turpinājās investīcijas (lai arī samazinātā apjomā), kas nozīmē ka atsevišķi uzņēmumi atbalsta kritērijus varēja sasniegt 2022.gadā.
Eiropas Komisijas komunikācija[1] nenosaka ierobežojumus šim kritērijam un tas 2022.gadā tika izvēlēts lai pietiekami precīzi varētu īstenot mērķētu atbalstu energoietilpīgajiem uzņēmumiem.
Piedāvātā redakcija:
5.2. energoresursu izmaksas ir vismaz 3 % no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām 2021. vai 2022. gadā;
5.3. kopējais elektroenerģijas vai kopējais dabasgāzes patēriņš komersanta vajadzībām 2021. vai 2022. gadā bija vismaz 500 megavatstundas (MWh).
Eiropas Komisijas valsts atbalsta vadlīnijas paredz mainītu atsauces perioda cenas formulu, samazinot atsauces perioda koeficientu līdz 1,5. kas ļauj efektīvi atbalstīt energointesīvo uzņēmumu konkurētspēju arī 2023.gadā, ņemot vērā salīdzinoši zemākas energoresursu cenas nekā 2022.gadā, bet joprojām ievērojami augstāku cenu līmeni nekā vidēji ES pēdējos 10 gados, kā arī konkurentu tirgos ASV un citās valstīs.
6. Attiecināmās izmaksas aprēķina, pamatojoties uz dabasgāzes un elektroenerģijas izmaksu pieaugumu, un nosaka kā starpību starp cenu par vienību konkrētā mēnesī, ko komersants kā galapatērētājs ir iepircis no ārējiem piegādātājiem laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, un ar koeficientu 1,5 (150%) reizinātu vidējo cenu par vienību, ko komersants maksājis atsauces periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim. No 2022. gada 1. septembra dabasgāzes un elektroenerģijas daudzums, ko izmanto, lai aprēķinātu attiecināmās izmaksas, nedrīkst pārsniegt 70 % no saņēmēja patēriņa tajā pašā periodā 2021. gadā. Aprēķinā izmanto šādu formulu:
(p(t) – p(ref) × 1,5) × q(t), kur
p – vienības cena par dabasgāzi vai elektroenerģiju;
q – patērētais daudzums;
ref – atsauces periods no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim;
t – konkrētais mēnesis laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.
Ņemot vērā 2023.gada enerģijas cenu dinamiku un 2022.gadā pieprasītā atbalsta apjomus lietderīgi nesamazināt EK noteiktos atbalsta griestus, kas ļautu efektīvāk nodrošināt vadošo augstas energoietilpības eksporta uzņēmumu konkurētspēju un attīstību neskatoties uz negatīviem enerģijas cenu un ekonomikas konjunktūras apstākļiem.
7. Vienam komersantam kopējā atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no dabasgāzes un elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, un kopējais atbalsts saistīto personu grupai nepārsniedz 4 000 000 euro.
Prognozējamais atbalsta apmērs 20 miljoni EUR, ņemot vērā 2023.gada enerģijas cenu līmeņus, 2022.gadā pieprasītā atbalsta apjomus, kā arī piedāvātos atbalsta aprēķina un intensitātes grozījumus.
[1] Communication from the Commission Temporary Crisis and Transition Framework for State Aid measures to support the economy following the aggression against Ukraine by Russia 2023/C 101/03 2.4. Aid for additional costs due to exceptionally severe increases in natural gas and electricity prices https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52023XC0317%2801%29