| Būvniecība ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Būvniecības nozīmi nosaka tās ievērojamais īpatsvars nacionālā kopprodukta veidošanā, kurš krīzes dēļ nepārtraukti krītas jau trešo gadu (būvniecības īpatsvars IKP struktūrā 2007. gadā bija 8,4%, 2008. gadā – 7,9%, 2009. gada gadā 6,6% , bet 2010.gada 1.ceturksnī tikai 3,1%). Būvniecība ir relatīvi darbietilpīgs process (būvniecības nozarē nodarbināti vidēji 100 tūkstoši strādājošo) un valsts mērogā tā piesaista apmēram pusi no visiem kapitālieguldījumiem. Būvniecība ir saistīta ar jebkuru tautsaimniecības nozari, jo rada tām bāzi ēku un būvju veidā. Tāpēc katrai valstij vitāli svarīgi ir attīstīt savu dzīvotspējīgu būvniecību un būvindustriju (būvmateriālu un būvkonstrukciju ražošanu). Kopumā būvniecība raksturo ikvienas valsts ekonomisko attīstību un tās dinamiku. Pasaules pieredze rāda, ka ikviena ekonomiskā krīze vispirms un visspēcīgāk skar investīciju apjomu un kā sekas – būvniecību un būvindustriju. Sākoties ekonomikas pacēlumam, šīs nozares atplaukst vispirms un visstraujāk. Tā tas noticis arī Latvijā. Būvindustrija Latvijā pēc straujas attīstības perioda nonākusi dziļā un ilgstošā krīzē. Bez mērķtiecīgas valsts politikas, aktīvas investīciju piesaistes, kā arī tālredzīgas un ilgtspējīgas attīstības plānošanas krīze un tās seku pārvarēšanas periods var ievērojami ieilgt. Tāpēc nepieciešami gan pasākumi enerģiskai krīzes pārvarēšanai, gan pasākumiIlgtspējīgas attīstības un stabilitātes nodrošināšanai. Galvenie pasākumi krīzes pārvarēšanai: Par prioritārām finansiāli atbalstāmām tautsaimniecības nozarēm atzīt tās, kuras ātri spēj radīt jaunas darba vietas savā sektorā un ar to saistītās nozarēs, proti, būvindustriju, kas nodrošina infrastruktūras attīstību un uzlabošanu (ceļu būve un remonts, sociālu ēku būvniecība, ēku energoefektivitāte un tml.). Šīm nozarēm dodama priekšroka gan ES finansējuma programmās, gan valstij sniedzot garantijas un galvojumus kredītiestādēs. Tāpēc nepieciešams: Valdībai un pašvaldībām ieguldīt valsts infrastruktūrā un aktīvi, paātrināti apgūt Eiropas Savienības līdzekļus, ietverot nepieciešamo līdzfinansējumu nākamā un turpmāko gadu valsts budžetos. Izveidot krīzes situācijai atbilstošu uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu finansēšanas mehānismu.Radīt valdības atbalsta programmas būvniecības pakalpojumu eksportam.Piesaistīt ārzemju investīcijas, radot pievilcīgus un Latvijai izdevīgus priekšnoteikumus.Nodrošināt krīzes situācijai atbilstošu civilizētu iekšējā tirgus aizsardzību. Rast iespēju izveidot Latvijas būvindustrijas stabilizācijas un restrukturizācijas fondu.Ieviest direktīvu 2006/112/EK par samazināto PVN likmi darbietilpīgiem pakalpojumiem, pie kuriem pieder arī būvniecība.Vienkāršot iepirkumu procedūru valsts un pašvaldību līgumu slēgšanā, bāzējoties uz būvuzņēmēju kvalifikācijas kritērijiem.Publicēt konkrētu informāciju par nozīmīgākajiem valsts un pašvaldību objektiem, kuru būvniecība paredzēta periodā līdz 2015. gadam. Galvenie pasākumi ilgtspējīgas attīstības un stabilitātes nodrošināšanai būvniecībā: 1. Ieviest mērķtiecīgu valsts attīstības plānošanas procesu atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam, saskaņojot to BKC un Būvniecības padomē līdz 2010. gada 1. decembrim. 2. Nodrošināt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, Nacionālā attīstības plāna un ES fondu prioritāšu saskaņošanu un tam atbilstošu finansēšanas programmu realizāciju, saskaņojot to BKC un Būvniecības padomē līdz 2010. gada 1. decembrim. 3. Pārvērtējot šī brīža definētās ES struktūrfondu aktivitātes, novirzīt ES struktūrfondu finanšu līdzekļus kompleksam Latvijas infrastruktūras attīstības atbalstam. 4. Principiāli jaunā kvalitātē veikt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, efektīvi izmantojot citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi un nodrošinot godīgu konkurenci. 5. Izstrādāt jaunu politiku būvniecības ilgtspējīgai attīstībai un būvniecības pakalpojumu eksporta atbalstam. 6. Nodrošināt starpvalstu līgumu tiesisko bāzi jaunu un esošu eksporta tirgu paplašināšanai. 7. Likvidēt esošo sadrumstaloto būvniecības pārvaldi un, respektējot būvniecības nozares dažādo specifiku, radīt vertikāli integrētu struktūru. 8. Nodrošināt profesionālu valsts pārvaldi būvniecībā un respektēt būvindustrijas nevalstisko profesionālo organizāciju viedokli. 9. Ieviest ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas un sertifikācijas instrumentus, piemēram, BREEAM u.c. 10. Sakārtot profesionālās kvalifikācijas sistēmu, būvniecības kontroles kārtību un būvekspertīzes prasības. 11. Izmantot FIDIC pieredzi un ieteikumus būvniecības pakalpojumu un būvdarbu iepirkumu organizēšanā. Plašāk pielietot FIDIC līguma noteikumus, apstiprināt un ieviest metodiskos norādījumus būvdarbu konkursu dokumentu izstrādāšanai. 12. Likvidēt zemākās cenas dominējošo lomu, kā galveno kritēriju iepirkumos praktiski izmantot principu par valstij saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, pieaicināt ekspertus izvērtēšanā, likumā iekļaut divpakāpju vērtēšanas sistēmu. 13. Publisko būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumos, kuros paredzēta ēku un būvju fasāžu siltināšana, kā obligātu ieviest ETA sertificētu siltināšanas sistēmu pielietošanu. 14. Būvkomersanta reģistru kā Būvniecības informācijas sistēmas būtisku sastāvdaļu sakārtot līdz 2011. gada 1. martam. 15. Daļu pārraudzības funkciju deleģēt nevalstiskām/privātām struktūrām. 16. Panākt aktīvu publiskās un privātās partnerības modeļa pielietošanu būvniecības publiskajā sektorā, arī autoceļu būvniecībā, rekonstrukcijā un attīstībā. 17. Stimulēt vietējo materiālu un izstrādājumu izmantošanu būvniecībā, kā arī videi draudzīgu būvmateriālu izmantošanu, sekmēt Latvijā pieejamu dabas resursu un Latvijā ražotu izejmateriālu izmantošanu. 18. Valsts investīciju projektus īpaši atbalstāmajās teritorijās īstenot kā prioritātes. | Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija (LEEA) Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība (LSGUTIS) Būvmateriālu ražotāju asociācija (BRA) Transportbūvju inženieru asociācija (TIA) Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācija (LBTA) Latvijas Ceļinieku asociācija Latvijas Elektriķu brālība (LEB) Latvijas Inženierkonsultantu asociācija (LIKA) Latvijas logu un durvju asociācija (LLDRA) Latvijas Ainavas arhitektūras biedrība (LAAB) Latvijas Betona savienība Biedrība „Latvijas Ceļu būvētājs” Latvijas Ģeotehniķu savienība Tehnisko ekspertu asociācija Latvijas Arhitektu savienība (LAS) Latvijas Dzelzceļnieku biedrība Latvijas Jūrniecības savienība Latvijas Melioratoru biedrība Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija (LEEA) Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība (LSGUTIS) Būvmateriālu ražotāju asociācija (BRA) Transportbūvju inženieru asociācija (TIA) Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācija (LBTA) Latvijas Ceļinieku asociācija Latvijas Elektriķu brālība (LEB) Latvijas Inženierkonsultantu asociācija (LIKA) Latvijas logu un durvju asociācija (LLDRA) Latvijas Ainavas arhitektūras biedrība (LAAB) Latvijas Betona savienība Biedrība „Latvijas Ceļu būvētājs” Latvijas Ģeotehniķu savienība Tehnisko ekspertu asociācija Latvijas Arhitektu savienība (LAS) Latvijas Dzelzceļnieku biedrība Latvijas Jūrniecības savienība Latvijas Melioratoru biedrība |
