Latvijas būvnormatīvs LBN 201-10

“Būvju ugunsdrošība”

1. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka minimālās ugunsdrošības prasības, kādas ievēro, projektējot un būvējot jaunbūvējamas, renovējamas, rekonstruējamas un restaurējamas būves un to konstruktīvos elementus. Būvnormatīva prasības attiecas uz šī būvnormatīva 7.punktā norādītām būvēm.

2. Būvnormatīvā ir lietoti šādi termini:

2.1. aizsargāts evakuācijas ceļš – ugunsdroši atdalīta telpa ar ugunsslodzi mazāku par 300 MJ/m2, kura paredzēta cilvēku evakuācijai;

2.2. atklāta būve – būve, kurai nav ārsienas;

2.3. atklātas kāpnes – būves iekšējas kāpnes, kas no būves būvapjoma nav atdalītas ar ugunsdrošām norobežojošām konstrukcijām;

2.4. atverama aila – atverams logs, durvis, vārti vai lūka ēkas ārējā norobežojošajā konstrukcijā, kas ir sasniedzama ar ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniskajiem līdzekļiem un ko var izmantot glābšanas darbos;

2.5. automātiskais ugunsdzēsības ūdens aizsegs (automātiskā ugunsdzēsības atdzesēšanas sistēma) – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas automātiski, konstatējot ugunsgrēka izcelšanos vai saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatēja ugunsgrēka izcelšanos vai pēc uzraudzības personāla vadības signāla nodrošina ugunsgrēka izplatīšanas ierobežošanu vai būvkonstrukciju ugunsaizsardzību;

2.6. automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas automātiski atklāj ugunsgrēka izcelšanos un signālu par ugunsgrēku vai sistēmas bojājumiem pārraida uz kontroles un signalizācijas pulti, ugunsgrēka gadījumā iedarbina aizsargājamā būvē trauksmes signālu izziņošanas ierīces, kā arī izstrādā signālus citu inženiertehnisko sistēmu vadībai;

2.7. automātiskā balss ugunsgrēka izziņošanas sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas aizsargājamā būvē automātiski pārraida balss paziņojumu par ugunsgrēka izcelšanos, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kas konstatēja ugunsgrēka izcelšanos vai gadījumā, ja izziņošanu iniciē objekta personāls;

2.8. automātiskā dūmu izvades sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas ugunsgrēka gadījumā, saņemot vadības signālu no citas

automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kas konstatēja ugunsgrēka izcelšanos vai gadījumā, ja darbību iniciē objekta personāls, nodrošina dūmu izvadi no aizsargājamās telpas ārpus būves, radot aizsargājamās telpās dabīgo vai mehānisko dūmu vilkmi;

2.9. automātiskā gaisa virsspiediena sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas ugunsgrēka gadījumā, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kas konstatēja ugunsgrēka izcelšanos vai gadījumā, ja darbību iniciē objekta personāls nodrošina aizsargājamās telpas aizsardzību no piedūmošanas, radot tajās gaisa spiedienu lielāku par gaisa spiedienu blakus telpās;

2.10. automātiskā ugunsdzēsības sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas automātiski konstatējot ugunsgrēka izcelšanos, vai saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kas konstatēja ugunsgrēka izcelšanos vai gadījumā, ja darbību iniciē objekta personāls, veic ugunsgrēka dzēšanu vai ugunsgrēka lokalizāciju, kā arī izstrādā signālus citu inženiertehnisko sistēmu vadībai;

2.11. autonomais ugunsgrēka detektors – lokālais ugunsgrēka detektors (ierīce), kas reaģē uz ugunsgrēka faktoriem (dūmu koncentrāciju, augstu temperatūru) un par ugunsgrēku ar skaņas signālu un vizuālo signalizāciju paziņo cilvēkiem, kas atrodas telpā, kur tas ierīkots. Autonoma ugunsgrēka detektora korpusā konstruktīvi apvienoti autonomais elektrobarošanas avots un ugunsgrēka atklāšanas, gaismas signalizācijas, skaņas izziņošanas komponenti.

2.12. ārējās evakuācijas kāpnes – ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām atdalītas kāpnes ārpus būves vai atklātā vidē;

2.13. būvizstrādājuma virsma – būvizstrādājuma atsegtā daļa un kuras īpašības ugunsgrēka gadījumā ietekmē uzliesmošanu, dūmu un uguns izplatīšanos;

2.14. būves augstākā stāva grīdas līmenis – līmeņu starpība starp brauktuves vai līdzvērtīgas virsmas, uz kuras var uzbraukt un nostāties ugunsdzēsības un glābšanas tehniskie līdzekļi, un būves augstākā stāva grīdas līmeni, kurā ir atverama aila un kurā ikdienā var atrasties būves lietotāji;

2.15. dūmaizsargāta kāpņu telpa – ugunsaizsargāta kāpņu telpa, kurā nepieļauj piedūmošanās iespēju;

2.16. dūmu izvades ailas – durvis, vārti, atverami vai izsitami logi, atveramās žalūzijas un lūkas, atklātas ailas ārējās norobežojošajās konstrukcijās, caur kurām ugunsgrēka gadījumā iespējams izvadīt dūmus.

2.17. evakuācija – cilvēku pārvietošanās uz drošu vietu ārpus būves zemes virsmas līmenī ugunsgrēka vai citu briesmu gadījumā;

2.18. evakuācijas ceļa garums – attālums no būves daļas vai ugunsdrošības nodalījuma vistālākās vietas pa visīsāko iespējamo ceļu līdz tuvākajai evakuācijas izejai;

2.19. evakuācijas ceļš – drošs un viegli atrodams kustības ceļš, kas sākās būves jebkurā punktā un ved uz evakuācijas izeju;

2.20. evakuācijas izeja – izeja no būves vai tās ugunsdrošības nodalījuma, pa kuru var nokļūt ārpus būves zemes virsmas līmenī;

2.21. jumta segums – jumta virsmas un izolācijas konstrukcija, kas ietver visus slāņus, kas veido atmosfērizturīgu jumta konstrukciju, izņemot nesošo konstrukciju – siltuma izolāciju, tvaika izolāciju, mehāniski stiprināmu vai līmējamu jumta segumu (hidroizolāciju), kā arī papildelementus – jumta logus;

2.22. neautomātiskā dūmu izvades sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas gadījumā, ja darbību iniciē objekta personāls nodrošina dūmu izvadi no aizsargājamās telpas ārpus būves, radot aizsargājamās telpās dabīgu vai mehānisku dūmu vilkmi;

2.23. neventilējama fasāde – fasādes (ārsienas) daudzslāņu konstrukcija, kurai starp atsevišķiem slāņiem nav gaisa šķirkārtas;

2.24. savietotais jumts – būves norobežojošā konstrukcija, kura vienlaicīgi izpilda augšējā stāva pārseguma un jumta funkcijas;

2.25. sprādziebīstama telpa – telpa vai telpu grupa, kurā izmantotā ražošanas tehnoloģija veido sprādzienbīstamo vidi

2.26. ugunsaizsargāta kāpņu telpa – ar ugunsdrošām konstrukcijām no citām telpām nodalīta kāpņu telpa, kurai ir tieša izeja uz āru zemes virsmas līmenī vai caur priekštelpu, kurā ugunsslodze nav lielāka par 300 MJ/m2;

2.27. ugunsdroša būvkonstrukcija – būvkonstrukcija ar normētu ugunsizturība robežu, kas paredzēta uguns izplatības aizturēšanai vai uguns un dūmu ierobežošanai;

2.28. ugunsdroši atdalīta telpa – telpa, kas no citām telpām atdalīta ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām;

2.29. ugunsdrošības nodalījums – būves daļa, kas ir atdalīta no pārējām būves daļām ar ugunsdrošām konstrukcijām tā, lai uguns un dūmu izplatība uz šo būves daļu un no tās noteiktā laikposmā tiktu aizkavēta;

2.30. ugunsdrošības priekštelpa – ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām nodalīta telpa starp diviem ugunsdrošības nodalījumiem vai ugunsdroši atdalītām telpām;

2.31. ugunsizturība – būves konstrukciju vai elementu spēja noteiktā laikposmā saglabāt nestspēju, termoizolētību un viengabalainību;

2.32. ugunsnoturības pakāpe – integrēts būves ugunsdrošības rādītājs, kas ievērtē būves izmantošanas veidu, stāvu skaitu un augstumu, platību, lietotāju skaitu, būvē vai tās telpās esošo tehnoloģisko procesu ugunsbīstamību, ugunsslodzi un sprādzienbīstamību;

2.33. uguns norobežotāji – būvkonstrukcijas uguns izplatības novēršanai, kas veidotas no būvizstrādājumiem, kuru ugunsreakcijas klase ir ne zemāka par A2-s1, d0;

2.34. ugunsreakcija – būvizstrādājuma reakcija, to noteiktos apstākļos pakļaujot uguns iedarbībai, kas raksturo tā spēju ar savu noārdīšanos veicināt uguns izplatību;

2.35. ugunsslodze – degšanas procesa laikā izdalāmās siltuma enerģijas daudzums, izteikts MJ/m2, no telpā esošajām degtspējīgām vielām, materiāliem

un iekārtām, tai skaitā mēbeles, tehnoloģiskās iekārtas, biroja tehnika, sienu, grīdu un griestu ārējās virsmas un apdare, un ko attiecina uz telpas grīdas laukumu;

2.36. ventilējama (piekārtā) fasāde – fasādes konstrukcija, kurai starp siltumizolāciju un ārējo apdari ir gaisa šķirkārta;

2.37. zibensaizsardzības līmenis – rādītājs, kas raksturo varbūtību, ar kādu zibensstrāvas parametru kopuma iespējamās vērtības dabā novērojamām zibensizlādēm nepārsniegs šo parametru maksimālās un minimālās aplēses vērtības.

2.38. zibensaizsardzības sistēmas – vienota sistēma, kas paredzēta būvju, to atsevišķo daļu, elektroietaišu u. c. objektu aizsardzībai pret zibensizlādes tiešo un netiešo iedarbi;

2.39. zibensaizsardzības sistēmas klase – rādītājs, kas raksturo zibensaizsardzības sistēmas iedalījumu atbilstīgi paredzētajam zibensaizsardzības līmenim

3. Būvnormatīva prasības ieslodzījuma vietās, īslaicīgās aizturēšanas vietās, sociālo pakalpojumu iestādēs, ārstniecības iestādēs un citās būvēs, kurās kompetentas iestādes ir ierobežojušas personu pārvietošanās brīvību, piemēro tik tālu, cik tās nav pretrunā ar šo iestāžu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar brīvības atņemšanu un ierobežotām personas tiesībām brīvi pārvietoties.

4. Būvju, ēku un to konstruktīvo elementu atbilstība būtiskajām uguns-drošības prasībām, kas noteikta Latvijas būvnormatīva LBN 006-00 „Būtiskās prasības būvēm” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 27.marta noteikumiem Nr. 142) 5.punktā ir nodrošināta, ja būve un tās konstruktīvie elementi atbilst šajā būvnormatīvā noteiktajiem parametriem, kā arī attiecīgo piemērojamo standartu, Eiropas tehnisko apstiprinājumu un ugunsdrošības tehnisko noteikumu prasībām.

5. Būves renovācija, rekonstrukcija un restaurācija nedrīkst pazemināt būves ugunsdrošību.

2. Būvju ugunsdrošības parametri

2.1. Būvju ugunsnoturības pakāpes

6. Būvju ugunsnoturības pakāpi nosaka atbilstoši būves izmantošanas veidam, stāvu skaitam, platībai, augstumam, ugunsdrošības nodalījuma platībai, lietotāju skaitam, ugunsslodzei, kā arī būvē notiekošo tehnoloģisko procesu sprādzienbīstamībai un/vai ugunsbīstamībai.

7. Atkarībā no izvirzītām ugunsdrošības prasībām, ir septiņi būvju izmantošanas veidi:

7.1. I veids – dzīvojamās ēkas un telpas, tai skaitā mazstāvu viendzīvokļa un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas, saimniecības ēkas un būves, vasarnīcas, dārza mājas, dvīņu mājas, rindu mājas;

7.2. II veids – publiska rakstura ēkas un būves, kuras paredzētas cilvēku izmitināšanai, tai skaitā viesnīcas, dienesta viesnīcas, hosteļi, moteļi, viesu mājas, patversmes, sanatorijas, kempingi, atpūtas bāzes, atpūtas nometnes, citas atpūtas ēkas, kazarmas, citas izmitināšanas ēkas (arī īslaicīgas izmitināšanas ēkas);

7.3. III veids – publiska rakstura ēkas un būves, kas tiek izmantotas visu diennakti un kurās uzturas aprūpējami vai izolējami lietotāji, tai skaitā slimnīcas, pansionāti, aprūpes ēkas, bērnunami, dzemdību nami, sociālās reabilitācijas centri, ēkas, kurās izmitinātas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojošas pārvietošanās brīvību;

7.4. IV veids – publiska rakstura ēkas un būves, kuras tiek izmantotas komercdarbībai un publiskiem pasākumiem, tai skaitā teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki, restorāni, kafejnīcas, bāri un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, veikali, tirdzniecības centri, tirgus paviljoni un citas tirdzniecības būves, konferenču un izstāžu telpas un būves, klubi, kultūras nami, muzeji, kulta ēkas un būves, deju zāles, diskotēkas, bibliotēkas, tiesas ēkas, pasta un sakaru ēkas un būves, dzelzceļa stacijas, lidostas, autoostas, sporta būves, ēkas, kurās tiek sniegta ambulatoriskā medicīniskā palīdzība;

7.5. IVa veids – izglītības un zinātniskai darbībai paredzētas ēkas un būves, tai skaitā pirmsskolas bērnu izglītības iestāžu ēkas, pamatskolu un ģimnāziju mācību ēkas, amatniecības skolu mācību ēkas, universitāšu, augstskolas mācību ēkas, zinātnes un pētniecības iestāžu ēkas, interešu skolu mācību ēkas, citu izglītības un zinātnisko iestāžu ēkas;

7.6. V veids – būves, kas parasti tiek izmantotas dienā un kurās pastāvīgi uzturas lietotāji, kas pārzina telpas, tai skaitā administratīvās ēkās, arhīvi, bankas, biroju ēkas, glābšanas dienestu ēkas un būves;

7.7. VI veids – ražošanas ēkas un telpas, kurās notiek ražošanas procesi, kā arī noliktavas

7.8. VII veids – garāžas un autostāvvietas, tai skaitā iebūvētās pazemes vai virszemes autostāvvietas

8. Būves ugunsnoturības kritēriji ir būvkonstrukciju ugunsizturība un iebūvēto būvizstrādājumu ugunsreakcija. Attiecīgās ugunsnoturības pakāpes būves būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība un būvizstrādājumu minimālā ugunsreakcijas klase ir normēta un tā norādīta šī būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā. Būvēm ir šādas ugunsnoturības pakāpes:

8.1. U1, kurai ir divas ugunsnoturības apakšpakāpes – U1a un U1b; šīs ugunsnoturības pakāpes būves nesošās konstrukcijas ugunsgrēka gadījumā nedrīkst sabrukt noteiktā laikposmā; būves gabarīti un lietotāju skaits nav ierobežots, izņemot šajā būvnormatīvā un citos būvniecību reglamentējošos normatīvos aktos noteiktos ierobežojumus;

8.2. U2, kurai ir divas ugunsnoturības apakšpakāpes – U2a un U2b; šo būvju nesošās konstrukcijas ugunsgrēka gadījumā nedrīkst sabrukt noteiktā laikposmā, kas ir īsāks, nekā paredzēts U1 būvēm; atbilstoši būves izmantošanas veidam ir ierobežots šo būvju augstums un lietotāju skaits;

8.3. U3 – būves nesošajām konstrukcijām nav noteiktas prasības ugunsdrošības jomā; šo būvju drošības līmeni nodrošina, ierobežojot būvju gabarītus un lietotāju skaitu atbilstoši būves izmantošanas veidam.

9. Vienas būves dažādām daļām var būt atšķirīga ugunsnoturības pakāpe. Uguns izplatības iespēju starp atšķirīgas ugunsnoturības pakāpes būves daļām novērš ar ugunsdrošām norobežojošām konstrukcijām.

2.2. Ugunsizturība

10. Būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu veidojošo konstrukciju ugunsizturību nosaka, pamatojoties uz konstrukciju nestspējas (simbols R), viengabalainības (simbols E) un termoizolētības (simbols I) īpašību noturību ugunsgrēka laikā. Būvju konstrukciju ugunsizturības rādītājus nosaka saskaņā ar klasifikācijas standartu LVS EN 13501-2+A1:2010 „Būvkonstrukciju un būvelementu klasifikācija pēc to reakcijas uz uguni. 2. daļa: Klasifikācija, pielietojot ugunsizturības testa datus, izņemot ventilācijas sistēmām paredzētos izstrādājumus ”, testējot, aprēķinu ceļā, kā arī apvienojot testēšanu ar aprēķiniem, atbilstoši ugunsizturības prasību reglamentējošo standartu norādēm.

11. Papildus šī būvnormatīva 10.punktā noteiktiem ugunsizturības rādītājiem, piemēro šādus ugunsizturības un dūmu necaurlaidības rādītājus:

11.1. siltuma starojuma caurlaidības ierobežojums (simbols W);

11.2. triecienizturība un mehāniskā izturība (simbols M);

11.3. pašaizvēršanās spēja durvīm, vārtiem, logiem, lūkām, žalūzijām, vārstiem un ugunsdrošajiem aizkariem (simbols C);

11.4. dūmu caurlaidības ierobežojums (simbols S);

11.5. elektroapgāde (simbols P), signāla iedarbināšana (simbols H), kā arī elektroapgādes un signāla nepārtraukta darbība (simbols PH);

11.6. drošība pret sodrēju aizdegšanos (simbols G);

11.7. segumam izmantojamo būvizstrādājumu spēja aizsargāt aiz tiem esošo konstrukciju no aizdegšanās un pārogļošanās (simbols K);

11.8. stabilitātes saglabāšana nemainīgas (konstantas) temperatūras apstākļos (simbols D);

11.9. stabilitātes saglabāšanas ilgums attiecībā uz standarta laika- temperatūras grafiku (simbols DH);

11.10. dūmu un karstuma izvadei paredzēto ventilatoru darbības laiks, mainoties temperatūrai (simbols F);

11.11. dūmu un siltuma izvadei paredzētās dabīgās gaisa apmaiņas procesa laiks (simbols B).

12. Šī būvnormatīva 10. un 11.punktā minētā simbola skaitlisko rādītāju, kas raksturo būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu veidojošo konstrukciju ugunsizturību, norāda kā minimālo konstrukcijas visu ugunsizturību raksturojošo parametru ugunsizturības laiku minūtēs. Ja būves nesošajām konstrukcijām ir dažādi viengabalainības (simbols E), termoizolētības (simbols I) un nestspējas (simbols R) ugunsizturības laiki, konstrukcijas ugunsdrošības skaitliskajā apzīmējumā norāda mazāko nodrošināto viengabalainības, termoizolētības un nestspējas ugunsizturības laiku.

13. Ugunsizturību izsaka minūtēs. Ugunsizturības laiku normatīvā rinda ir 15, 30, 45, 60, 90, 120, 180 un 240 minūtes.

14. Nosakot būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu veidojošo konstrukciju nepieciešamo ugunsizturību, ņem vērā, ka konstrukcijai vai nodalījumam jebkurā gadījumā jānodrošina lielākais noteiktais ugunsiztu-rības laiks.

15. Būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu veidojošo konstrukciju ugunsizturību nosaka, ņemot vērā būves izmantošanas veidu, augstumu, ugunsdrošības nodalījuma pieļaujamo platību un būves vai tās daļu ugunsslodzi.

16. Būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu konstrukciju ugunsizturībai piemērojamās prasības noteiktas šī būvnormatīva pielikuma 1.tabulā.

17. Ventilācijas gaisa vadu un ugunsdrošo vārstu ugunsizturību nosaka atbilstoši klasifikācijas standartam LVS EN 13501-3+A1:2010 „Būvkonstrukciju un būvelementu klasifikācija pēc to reakcijas uz uguni. 3. daļa: Klasifikācija, pielietojot ēkas inženieriekārtu instalāciju produktu un elementu: ugunsizturīgo gaisa vadu un vārstu ugunsizturības testa datus”.

18. Dūmu kontroles sistēmu elementu ugunsizturību nosaka atbilstoši klasifikācijas standartam LVS EN 13501-4+A1:2010 „Būvkonstrukciju un būvelementu klasifikācija pēc to reakcijas uz uguni. 4. daļa: Klasifikācija, pielietojot dūmu kontroles sistēmu sastāvdaļu ugunsizturības testa datus”.

19. Ugunsdrošo durvju ugunsizturību nosaka atbilstoši klasifikācijas standartam LVS EN 14600:2007 „Durvju bloki un atverami logi ar ugunsizturības un/vai dūmu kontroles raksturlielumiem. Prasības un klasifikācija”.

20. Ugunsdrošo stiklu ugunsizturību nosaka atbilstoši klasifikācijas standartam LVS EN 357:2007 „Stikls būvniecībā. Ugunsizturīgie stiklotie elementi ar caurredzamu vai caurspīdīgu stikla izstrādājumu. Ugunsizturības klasifikācija”.

2.3. Ugunsreakcija

21. Būvizstrādājumu ugunsreakciju raksturo šādas īpašības, kas izpaužas būvizstrādājumam nonākot saskarē ar uguni:

21.1. uzliesmošana;

21.2. siltuma izdalīšanās;

21.3. uguns izplatība;

21.4. dūmu izdalīšanās;

21.5. degošu (karstu) pilienu izdalīšanās.

22. Būvizstrādājumiem un konstrukciju elementiem, izņemot grīdas un jumta segumus, cauruļvadu siltumizolācijas izstrādājumus, atbilstoši standartam LVS EN 13501-1+A1:2010 „Būvkonstrukciju un būvelementu klasifikācija pēc to reakcijas uz uguni. 1. daļa: Klasifikācija, pielietojot testēšanas datus no ugunsreakcijas testiem” ir šādas ugunsreakcijas klases:

22.1. A1 – būvizstrādājums nereaģē uz uguns iedarbību, šīs klases būviz-strādājumi neveicina ugunsgrēka attīstību vispārējas uzliesmošanas gadījumā;

22.2. A2 – būvizstrādājums, kas pakļauts uguns iedarbībai, nelielā daudzumā izdala dūmus, vispārējas uzliesmošanas gadījumā nerada uguns slodzi un neveicina ugunsgrēka attīstību;

22.3. B – būvizstrādājums nerada vispārējas uzliesmošanas situācijas, bet tas var uzturēt degšanu attīstīta ugunsgrēka gadījumā;

22.4. C – būvizstrādājums var radīt vispārējas uzliesmošanas situāciju, bet ne ugunsgrēka attīstības sākumā;

22.5. D – būvizstrādājums uguns iedarbības dēļ var radīt vispārējas uzlies-mošanas situāciju un aktīvi iesaistās degšanas procesā, kad to pakļauj uguns iedarbībai;

22.6. E – būvizstrādājums degšanas laikā jau pirmajās divās minūtēs var radīt vispārējas uzliesmošanas situāciju;

22.7. F – būvizstrādājuma ugunsizturības robeža un ugunsreakcijas klase nav noteikta, un tas var strauji degt un ātri radīt vispārēju uzliesmošanu.

23. Būvizstrādājumu un konstrukciju elementu dūmu un degošo pilienu izdalīšanās intensitāti apzīmē ar šādiem simboliem:

23.1. s1 – būvizstrādājuma ugunsreakcijas laikā dūmu veidošanās ir ļoti neliela;

23.2. s2 – dūmu izdalīšanās no būvizstrādājuma ir būtiska, dūmu pieauguma apmēra indekss atbilst testēšanas standartā noteiktajiem lielumiem;

23.3. s3 – testēšanā rezultātā iegūtie parametri ir lielāki par klasifikācijas standartā s2 intensitātei noteiktajiem parametriem (praktiski dūmu izdalīšanās apmērs nav ierobežots);

23.4. d0 – būvizstrādājums degšanas laikā neizdala degošu pilienu daļiņas;

23.5. d1 – būvizstrādājuma degšanas laikā novērojama degošu pilienu klātbūtne, bet to degšanas laiks nav lielāks par testēšanas standartā noteikto un tie ātri nodziest;

23.6. d2 – būvizstrādājuma izdalīto degošo pilienu daļiņu degšanas ilgums ir lielāks nekā testēšanas standartā d1 intensitātei noteiktais.

24. Grīdas seguma ugunsreakcijas klases ir A1FL, A2FL, BFL, CFL, DFL, EFL un FFL. Dūmu izdalīšanās intensitāti no grīdas seguma apzīmē ar šādiem simboliem:

24.1. s1 – kopējais dūmu izdalīšanās daudzums ir ierobežots;

24.2. s2 – dūmu izdalīšanās daudzumam ierobežojumi nav noteikti.

25. Tiek piemērotas šādas jumta seguma ugunsreakcijas klases saskaņā ar klasifikācijas standartu LVS EN 13501-5++A1:2010 „Būvkonstrukciju un būvelementu klasifikācija pēc to reakcijas uz uguni. 5. daļa: Klasifikācija, pielietojot ugunsizturības testu datus, kas iegūti, ņemot vērā ārējo ugunsgrēka faktoru iedarbību uz jumtu” ir BROOF (t1), FROOF (t1), BROOF (t2), FROOF (t2), BROOF (t3), CROOF (t3), DROOF (t3), FROOF (t3), BROOF (t4), CROOF (t4), DROOF (t4), EROOF (t4) un FROOF (t4).

26. Cauruļvadu siltumizolācijas izstrādājumu ugunsreakcijas klases ir A1L, A2L , BL , CL , DL un EL .

27. Dūmu izdalīšanās intensitāti no cauruļvadu siltumizolācijas izstrādājumiem apzīmē ar šādiem simboliem s1, s2 un s3.

28. Degošo pilienu izdalīšanās intensitāti no cauruļvadu siltumizolācijas izstrādājumiem apzīmē ar simboliem d0, d1 un d2.

2.4. Ugunsslodze

29. Ir šādas telpu ugunsslodzes grupas:

29.1. ar ugunsslodzi virs 1200 MJ/m2;

29.2. ar ugunsslodzi no 600 MJ/m2 līdz 1200 MJ/m2 ieskaitot;

29.3. ar ugunsslodzi no 300 MJ/m2 līdz 600 MJ/m2 ieskaitot;

29.4. ar ugunsslodzi mazāku par 300 MJ/m2.

30. Telpas ugunsslodzi g, izteiktu MJ/m2, var noteikt ar aprēķinu, saskaņā ar šādu formulu:

, kur:

– telpas platība, m2,

–telpas kopējais degšanas siltuma daudzums, MJ.

–i-tā materiāla daudzums, kg;

–i-tā materiāla vienības degšanas siltuma daudzums, MJ/kg.

31. Ja būvē ir ugunsdrošības nodalījumi, kuru ugunsslodze atšķiras, katra ugunsdrošības nodalījuma ugunsslodzi aprēķina atsevišķi. Konstrukcijas un to elementus klasificē atbilstoši tā ugunsdrošības nodalījuma ugunsslodzei, kurā tā ir lielāka.

32. Būvi, kurai ir dažādi izmantošanas mērķi, var sadalīt atsevišķās ugunsslodzes grupās. Būves nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu ugunsizturības prasības nosaka atbilstoši attiecīgajai ugunsslodzes grupai.

3. Noteikumi būvju plānošanai

3.1. Ugunsdrošības atstarpes

33. Lai ugunsgrēka gadījumā ierobežotu iespējamo uguns izplatību no vienas šī būvnormatīva 7.punktā norādītās būves uz citu, starp būvēm ievēro ugunsdrošības atstarpes. Minimālās ugunsdrošības atstarpes starp būvēm ir noteiktas šī būvnormatīva pielikuma 7.tabulā. Ugunsdrošības atstarpes ievēro arī tad, ja būves atrodas vienā zemes vienībā.

34. Ugunsdrošības atstarpes starp būvēm vienā zemesgabala var neievērot, ja būvju apbūves laukums nav lielāks par šī būvnormatīva pielikuma 3.tabulā noteiktajiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamiem lielumiem.

35. Var neievērot 7.tabulā noteiktās ugunsdrošības atstarpes:

35.1. ja starp būvēm ierīkota ugunsdroša siena;

35.2. starp koplietošanas ceļiem un inženierkomunikācijām.

36. Rekonstrukcijas un renovācijas gadījumā atļauts saglabāt esošās atstarpes starp būvēm, ja tiek veikti pasākumi, kas nodrošina nepieciešamo ugunsdrošības līmeni.

3.2. Ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošinājums

37. Ugunsdzēsības depo projektē atbilstoši ugunsdzēsības normatīvajos aktos un standartā LVS 361:2005:2005 „Ugunsdzēsības depo ierīkošana – Vispārīgās prasības” noteiktajam.

38. Dažādu izmantošanas veida būvēm vai to grupām, kas atrodas iežogotā teritorijā, kuras platība ir lielāka par 5 hektāriem, nodrošina vismaz divas ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai piemērotas iebrauktuves.

39. Ja iežogotās teritorijas, kurā atrodas būves, perimetrs ir garāks par 1000 m, ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai nepieciešama vismaz viena iebrauktuve uz katriem perimetra 500 m, un tās izvieto vienmērīgi pa visu perimetru. Ja nožogotā mala gar ceļiem vai ielām ir garāka par 500 m, attiecīgajā malā ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai nepieciešamas vismaz divas iebrauktuves. Attālums starp iebrauktuvēm perimetra daļā gar ielām un ceļiem nedrīkst būt lielāks par 500 m, bet pārējā perimetra daļā – lielāks par 1000 m.

40. Ugunsdzēsības tehnikai paredzēto piebrauktuvju, iebrauktuvju un caurbrauktuvju platums ir ne mazāks par 3,5 metriem, augstums – ne mazāks par 4,25 metriem. Rekonstruējamām, renovējamām un restaurējamām būvēm atļauts saglabāt esošos caurbrauktuvju gabarītus.

41. Iebrauktuvju un caurbrauktuvju vārtus aprīko ar ierīcēm, kas pieļauj to manuālu atvēršanu.

42. Būvēm, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 8 m, nodrošina ugunsdzēsības piebrauktuvi vismaz no vienas fasādes puses. Ja būve ir platāka par:

42.1. 36 metriem – ugunsdzēsības piebrauktuves nepieciešamas pie abām garenfasādēm vismaz 50% garumā no katras fasādes puses;

42.2. 100 metriem – ugunsdzēsības piebrauktuves nepieciešamas pa visu būves perimetru vismaz 50% garumā no katras fasādes puses.

43. Ugunsdzēsības piebrauktuve nodrošina ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas piekļuvi būvei šādās robežās:

43.1. būvēm, kurām augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme ir ne augstāka par 8 metriem ieskaitot – ne mazāk par 5 metriem un ne vairāk par 15 metriem;

43.2. būvēm, kurām augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme ir augstāka par 8 metriem – ne mazāk par 5 metriem un ne vairāk 20 metriem.

44. Ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai paredzētajās piebrauktuvēs nedrīkst ierīkot autostāvvietas un citus šķēršļus. Piebrauktuvēm nodrošina pietiekamu izturību, kas atbilst ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas slodzei. Tās apzīmē atbilstoši standartā LVS 446:2004/A1:2006 „Ugunsdrošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums” noteiktajam. Piebrauktuvēs drīkst ierīkot zālāju ar attiecīgi nostiprinātu pamatnes konstrukciju.

45. Būvju renovācijas un rekonstrukcijas gadījumā no 44.punkta prasībām var atkāpties, ja tiek pilnībā nodrošinātas 46.punkta prasības.

46. Lai veiktu ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus, ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nodrošina:

46.1. piekļūšanu visām būves ārdurvīm;

46.2. piekļūšanu būvei un telpām, kur atrodas ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai nepieciešamie līdzekļi;

46.3. piekļūšanu būves ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas hidrantiem un iekšējām ugunsdzēsības šļūteņu sistēmām;

46.4. piekļūšanu būvju ārpusē izvietotajām avārijas izejām (atveramām ailām), izņemot šajā būvnormatīvā minētos gadījumus.

3.3. Atveramas ailas

47. Atveramas ailas izbūvē tā, lai tās no būves iekšpuses varētu viegli atvērt. Atveramas ailas brīvā augstuma un platuma summa ir ne mazāka kā 1500 mm un malas minimālais garums – 600 mm.

48. Attālums no atveramas ailas apakšējās malas līdz grīdas līmenim nedrīkst būt lielāks par 1200 mm.

49. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus un kurās nav dūmaizsargāta kāpņu telpa, atveramas ailas var aprīkot ar individuālās lietošanas glābšanas ierīcēm saskaņā ar piemērojamo standartu prasībām.

3.4. Ugunsdrošas būvkonstrukcijas

50. Ugunsdrošām būvkonstrukcijām ugunsgrēka gadījumā noteiktā laikposmā jāsaglabā nestspēja, lai būvē esošie cilvēki varētu būvi nekavējoties atstāt, vai arī viņi tiktu evakuēti vai izglābti citādi. Būvkonstrukcijas nedrīkst radīt neparedzamus draudus ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbībai.

51. Par ugunsdrošu būvkonstrukciju uzskata būvkonstrukciju, kas paredzēta uguns izplatības aizturēšanai, vai uguns un dūmu ierobežošanai. Ugunsdrošo konstrukciju minimālā ugunsizturība noteikta šī būvnormatīva pielikuma 1.tabulā un būvizstrādājumu minimālā ugunsreakcijas klase noteikta šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulā.

52. Ugunsdrošās būvkonstrukcijās iebūvētie būvizstrādājumi nedrīkst samazināt ugunsdrošās konstrukcijas ugunsizturību, un tajās izvietotajām stiprinājuma detaļām jābūt ar ne zemāku ugunsizturību kā pašai būvkonstrukcijai.

3.5. Ailu aizsardzība un inženiertehniskās sistēmas ugunsdrošās konstrukcijās

53. Ugunsdrošā konstrukcijā izvietoto veramu būvizstrādājumu (durvju, vārtu, logu un lūku), kā arī žalūziju, ugunsdrošo aizkaru, ugunsdrošo vārstu un citu ailu pildījumu ugunsizturība var būt par 50 % zemāka par ugunsdrošām konstrukcijām noteikto ugunsizturību, bet ne zemāka par EI 30, pie kam ailu ugunsdrošā pildījuma laukums nedrīkst būt lielāks par 25 % no ugunsdrošās konstrukcijas laukuma. Prasības ailu aizpildījumiem, atkarībā no būves ugunsnoturības pakāpes, norādītas šī būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

54. Ugunsdrošās konstrukcijās ierīkoto ailu, kuras paredzētas inženierkomunikāciju šķērsojumu vietu ierīkošanai, laukums nedrīkst pārsniegt inženierkomunikācijas šķērsgriezuma laukumu vairāk kā par 25%.

55. Ugunsdrošās sienās un ugunsdrošās konstrukcijās esošo ailu (logu, durvju vai lūku) aizpildījumu minimālā ugunsizturība un minimālā ugunsreakcijas klase noteikta šī būvnormatīva 1. un 2.tabulā.

56. Prasības dažādos ugunsdrošības nodalījumos esošo ailu aizpildījumiem, kuras izvietotas līdz 1350 leņķī viena pret otru, norādītas šī būvnormatīva pielikuma 8.tabulā. Ja leņķis ir mazāks par 600, izpildāmas prasības, kādas izvirzītas taisnlīnijas fasādē izvietotām ailām.

57. Ja ugunsdroši atdalītu telpu norobežojošās konstrukcijas atbilst viengabalainības un siltuma starojuma caurlaidības (EW) prasībām, tās aprīkotas ar ūdens aizkaru (sprinkleriem) un siltuma starojums nepārsniedz 15 KW/m2, tad attālumam starp ugunsdrošo konstrukciju un degtspējīgiem materiāliem vai evakuācijas ceļu (izeju) jābūt ne mazākam par 1,5 metriem.

58. Ugunsdrošo konstrukciju šķērsojošās inženierkomunikācijas izbūvē tā, lai nepieļautu dūmu un uguns izplatību.

59. Ugunsdrošo būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju šķērsojuma vietu spraugu noblīvēšanai lieto būvizstrādājumus, kuru ugunsreakcijas klase ir ne zemāka kā ugunsdrošās konstrukcijas minimālā pieļaujamā ugunsreakcijas klase, bet ne zemāku kā Bs1,d0.

4. Prasības būvkonstrukcijām

4.1. Ugunsdrošības nodalījumi un ugunsdroši atdalītas telpas

60. Ugunsdrošības nodalījumus un ugunsdroši atdalītas telpas norobežo no citiem nodalījumiem un telpām ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām. Ugunsdrošo konstrukciju minimālā ugunsizturība un minimālā ugunsreakcijas klase noteikta šī būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

61. Ugunsdrošības nodalījuma pieļaujamā platība un stāvu platība ugunsdrošības nodalījuma ietvaros ir atkarīga no būves augstuma, izmantošanas veida un ugunsnoturības pakāpes. Maksimālā stāva vai ugunsdrošības nodalījuma platība noteikta šī būvnormatīva pielikuma 3.tabulā.

62. Ugunsdrošības nodalījums var aptvert vienu vai vairākus būves stāvus. Ja katrs būves stāvs ir ugunsdrošības nodalījums, tad katru stāvu atdala ar pārsegumiem, kuru ugunsizturība un būvizstrādājumu minimālā ugunsreakcijas klase ir normēta un tā norādīta šī būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā. Stāvi, kas nav atdalīti ar ugunsdrošām konstrukcijām, veido vienu ugunsdrošības nodalījumu un to platība nedrīkst pārsniegt ugunsdrošības nodalījuma maksimālo platību, kas noteikta šī būvnormatīva pielikuma 3.tabulā.

63. Būves daļas, kuru platība pārsniedz pieļaujamo ugunsdrošības nodalījuma platību, sadala kā atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus.

64. Veidojot ugunsdrošības nodalījumus, ņem vērā ar būves ugunsdrošību saistītos rādītājus, būves izmantošanas veidu, kā arī stāvu un ugunsdrošības

nodalījumu pieļaujamās platības atbilstoši šī būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādītajam.

65. Būves daļas, kurām atšķirīgs izmantošanas veids, projektē:

65.1. kā ugunsdroši atdalītas telpas, ja ugunsslodze tajās nepārsniedz 600 MJ/m2;

65.2. kā atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus, ja ugunsslodze tajās pārsniedz 600 MJ/m2;

66. Kā atsevišķas ugunsdroši atdalītas telpas veido:

66.1. būves stāvus ugunsdrošības nodalījuma ietvaros;

66.2. dzīvokļus un viesnīcu numurus;

66.3. tehnisko iekārtu telpas, kuru platība ir lielāka par 10 m2 vai ugunslodze ir lielāka nekā 600 MJ/m2;

66.4. liftu šahtas, izņemot kāpņu telpās, ātrijos un ārpus būvēm izvietotās liftu šahtas;

66.5. liftu mašīntelpas un liftu priekštelpas;

66.6. kāpņu telpas, izņemot atklātās un ātrijos izvietotās kāpnes;

61.7. evakuācijas kāpņu telpas un gaiteņus, kurus izmanto kā evakuācijas ceļus;

66.8. virtuves bloka telpas, izņemot I izmantošanas veida būvēs;

66.9. pirts telpu grupas;

66.10. inženierkomunikāciju šahtas ar nenoblīvētām ailām strapstāvu pārsegumu līmenī;

66.11. ugunsdzēsības stacionāro sistēmu sūkņu un to vadības mezglu telpas;

66.12. ugunsdrošības priekštelpas.

4.2.Ugunsdrošās sienas.

67. Ugunsdrošo sienu minimālās ugunsizturības robežvērtības dotas šī būvnormatīva pielikuma 1.tabulā.

68. Ugunsdrošajās sienās atļauts iebūvēt būvizstrādājumus, kuru ugunsreakcijas klase ir ne zemāka kā pielikuma 1.tabulā norādītā.

69. Ugunsdrošās sienas projektē visā būves augstumā un platumā, un tās šķērso visas būves konstrukcijas. Sienai nodrošina stabilitāti un nestspēju, lai sienas vienā pusē esošo būvju sagrūšana nepasliktinātu ugunsdrošās sienas stiprību, stabilitāti un citas īpašības. Komunikācijas un konstruktīvie elementi, kas iemontēti ugunsdrošajā sienās, atrodas uz tās vai tai cieši blakus, nedrīkst radīt papildus slodzi vai deformācijas, kas pazemina ugunsdrošās sienas stiprību vai stabilitāti.

70. Ugunsdrošo sienu savienojumu vietām ar citiem konstruktīvajiem elementiem, kā arī komunikāciju šķērsojumus caur ugunsdrošo sienu veido no atbilstošas ugunsreakcijas materiāliem tā, lai netiktu pasliktinātas ugunsdrošās sienas funkcijas.

71. Ugunsdrošā siena var nešķērsot jumta un ārsienu konstrukcijas, ja jumta un ārsienu konstrukcijās iebūvēto būvizstrādājumu, izņemot jumta segumu, ugunsreakcijas klase ir ne zemāka kā A2-s1, d0.

72. Ja jumta segumam izmanto būvizstrādājumus, kuru ugunsreakcijas klase ir zemāka par BROOF (t1), vai jumta nesošo konstrukciju, jumta klāja un siltumizolācijas materiāla ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0, būves jumta konstrukcijas ar horizontāliem vai vertikāliem uguns norobežotājiem sadala zonās, kas atbilst būves dalījumam ugunsdrošības nodalījumos.

73 Horizontālos uguns norobežotājus izbūvē ne mazāk kā 2 metru platumā. Horizontālajiem uguns norobežotājiem var izmantot vismaz 50 mm biezu grants slāni, 30 mm biezu cementa-smilšu javas slāni vai 40 mm biezas plāksnes, kuru ugunsreakcijas klase ir ne zemāka kā A2-s1, d0.

74. Ugunsdrošām sienām jābūt augstākām par jumta seguma virsmu vismaz par 60 cm, ja vismaz vienam jumta nesošās konstrukcijas būvizstrādājumam ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0, kā arī izvirzītām vismaz 30 cm ārpus ārsienas, ja ārsienas konstrukciju veido būvizstrādājumi, kuru ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0.

75. Ja dažādu līmeņu jumtu augstumu starpība pie ugunsdrošās sienas ir lielāka par 30 cm, ugunsdrošajai sienai jābūt augstākai par augstākā jumta līmeni ne mazāk kā 30 cm.

4.3. Ārsienas

76. Ārsienu konstrukciju minimālā ugunsizturība un lietojamo būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases noteiktas šī būvnormatīva pielikuma 1., 2. un 4.tabulā.

77. Būvēs ar vienlaidu stiklotām ārsienām augstumā līdz 50 metriem, katrā stāvā starpstāvu pārseguma līmenī ierīko ne mazāk kā 0,8 m platu horizontālu uguns norobežotāju ar ugunsizturību ne zemāku par EI-30, kas novērš ugunsgrēka izplatīšanos no stāva uz stāvu. Horizontālā uguns norobežotāja ugunsizturība ir ne zemāka par EI-60 pie stiklotajām ārsienām tajās būves daļās, kas augstākas par 50 metriem. Vienlaidu stikloto ārsienu ugunsizturība netiek normēta un horizontālie uguns norobežotāji nav nepieciešami, ja būve aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu vai pa būves iekšējo perimetru ierīko automātiskās ugunsdzēsības sistēmas speciālo stiklu aizsardzības ūdens aizsegu.

78. Ugunsdrošības nodalījumus ar vienlaidu dubultām un ventilējamām stiklotām ārsienām, kuru fasādes ir augstākas par 8 m, neatkarīgi no stāvu skaita un būves izmantošanas veida, aprīko ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu vai pa visu stiklotās ārsienas perimetru ierīko ūdens aizsegu. Stiklotās ārsienas un pārseguma sadurvietas (membrānas) ugunsreakcijas klase ir ne zemāka par A2-s1,d0.

79. Pārsegumiem pie ārējām sienām jāpiekļaujas bez atstarpēm. Pārsegumiem ēkās ar ārējām sienām, pa kurām var izplatīties degšana, vai ar iestiklotām ailām, pārseguma līmenī jāšķērso attiecīgās sienas un ailas.

80. Ja būves, neatkarīgi no stāvu skaita, platības un būves izmantošanas veida, ar vienlaidu dubultām un ventilējamām stiklotām ārsienām, pārsniedz noteikto ugunsdzēsības nodalījuma platību, to aprīko ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu vai pa visu ārsienu aiļu perimetru ierīko automātiskās ugunsdzēsības sistēmas speciālo sprinkleru ūdens aizsegu.

4.4. Bēniņi un pažobeles

81. Bēniņus no citām telpām atdala ar konstrukcijām, kuru minimālā ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase noteikta šī būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

82. Būvēs, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai ir lielāks par 10 metriem, katrā ugunsdrošības nodalījumā no bēniņiem ierīko izeju uz jumtu caur durvīm, lūkām vai logiem, kuru minimālais brīvais izmērs ir 0,6 x 0,9 metri. Ja augstums līdz izejas apakšējai malai ir lielāks par 1,5 metriem, ierīko stacionāras kāpnes.

83. Būvēs, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai ir lielāks par 10 metriem, no katras kāpņu telpas, kas ved līdz pēdējam stāvam, izbūvē izeju uz bēniņiem caur ugunsdrošām durvīm vai lūku ar minimālo izmēru 0,6 x 0,9 metri un stacionāri piestiprinātām vertikālām vai izvāžamām kāpnēm.

4.5. Jumti

84. Prasības jumtu nesošām konstrukcijām norādītas šī būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

85. Būvēs, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai ir lielāks par 10 metriem:

85.1. no katras kāpņu telpas paredz izeju uz jumtu:

85.1.1. tieši uz jumtu pa stacionāri piestiprinātām vai izvāžamām kāpnēm caur ugunsdrošu lūku, kuras minimālais izmērs ir 0,6 x 0,9 metri,

85.1.2. pa kāpnēm caur ugunsdrošām durvīm, kuru minimālais izmērs ir 0,75 x 1,5 metri un bēniņiem, kā noteikts šī būvnormatīva 82.punktā;

85.1.3. caur bēniņiem, kā noteikts šī būvnormatīva 83.punktā;

85.2 pa būves jumta perimetru izbūvē jumta nožogojumu vismaz 300 mm augstumā vai jumta korē ierīko horizontālus stieņus (troses) drošības ierīču stiprināšanai; plakaniem jumtiem jumta nožogojumu ierīko vismaz 600 mm augstumā; ja jumta slīpums ir lielāks par 40°, nožogojumu neierīko, bet no izejas

lūkām līdz jumta korei ierīko kāpnes vai jumta korē ierīko horizontālus stieņus (troses) drošības ierīču stiprināšanai.

86. Būvēs, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai ir vairāk kā 10 metri, bet nepārsniedz 28 metrus, piekļuvi jumtam pieļaujams nodrošināt pa ārējām izvāžamām kāpnēm vai stacionārām vertikālām ugunsdzēsības kāpnēm, kuru platums ir ne mazāks par 0,7 m un kuru apakšējais pakāpiens ir 2,5 m augstumā no zemes. Kāpnes ik pa 0,7 metriem aprīko ar drošības lokiem, kuru rādiuss ir ne mazāks par 35 cm un ne lielāks par 40 cm un loka centrs atrodas 45 līdz 50 cm attālumā no kāpņu vertikālās ass. Ierīko ne mazāk kā vienas kāpnes katram ugunsdrošības nodalījumam un ne mazāk kā vienas kāpnes uz katriem 100 m būves perimetra. Kāpnes un to aprīkojuma detaļas izgatavo no A1 ugunsreakcijas klases materiāla.

87. Būves, kuras augstākā stāva grīdas līmenis pārsniedz 28 metrus un jumta nesošās konstrukcijas ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1,d0, jumtu segumam paredz būvizstrādājumus ar ugunsreakcijas klasi ne zemāku par Broof(t1).

88. Ja būves jumts ir dažādos līmeņos un augstumu starpība ir lielāka par vienu metru, attiecīgās jumta daļas savieno ar ārējām ugunsdzēsības kāpnēm, kas izgatavotas no A1 ugunsreakcijas klases materiāla.

4.6. Balkoni, lodžijas, terases, pārejas un galerijas

89. Balkonu, terašu, pāreju un galeriju būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība un lietojamo būvizstrādājumu minimālā ugunsreakcijas klase norādīta šī būvnormatīva pielikuma 1., 2. un 4.tabulā.

90. Erkeru konstrukcijām izvirzāmās ugunsizturības prasības ir identiskas ar būves nesošajām konstrukcijām noteikto ugunsizturību.

4.7. Ātriji

91. Ātriji šī būvnormatīva izpratnē ir pārsegta ēkas iekšējā telpa, kas secīgi savieno trīs un vairāk stāvus. Kāpņu telpas, liftu šahtas un inženierkomunikāciju šahtas nav atriji.

92. Ātrijos nav pieļaujama ugunsslodze, kas pārsniedz 300 MJ/m2.

93. Ātrijos atļauts izvietot liftus, eskalatorus, atklātas kāpnes un citus pārvietošanās ceļus, kā arī balkonus un terases.

94. Ātrijos izvietotās kāpnes un pārvietošanās ceļi nav uzskatāmi par evakuācijas ceļiem.

95. Ātriju norobežojošās konstrukcijās izvietotās durvis aprīko ar pašaizvēršanās mehānismiem.

96. Ātrijos ierīko dūmu izvadi.

97. Ātrijus, kas nav augstāki par 17 metriem:

97.1. no citām būves telpām atdala ar ugunsdrošām norobežojošām konstrukcijām, kuru ugunsizturība ir ne mazāka kā EI 60;

97.2. ailu laukums norobežojošās konstrukcijās nepārsniedz 25% no norobežojošo konstrukciju laukuma;

97.3. ailu aizpildījumu ugunsizturība ir ne zemāka par EI 30; ja no telpu puses ailu aizsardzībai ir ierīkota automātiskā ugunsdzēsības sistēma ar ūdens aizsegu, ailu aizpildījuma ugunsizturību atļauts pazemināt līdz EI 15.

98. Papildprasības ātrijiem, kas augstāki par 17 metriem:

98.1. ātrijam pieguļošās telpas aprīko ar stacionārām ugunsdzēsības sistēmām;

98.2. ātrijā ierīko dūmu un karstuma kontroles sistēmu.

4.8. Sprādzienaizsardzības pasākumi

99. Būves vai telpu aizsardzību pret sprādzieniem nosaka, ņemot vērā degtspējīgu vielu, gāzu, tvaiku, pilienu vai putekļu maisījuma iespējamo koncentrāciju gaisā (turpmāk – sprādzienbīstama vide), atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un piemērojamajiem standartiem. Sprādzienaizsardzības sistēmas projektē saskaņā ar piemērojamos standartos noteikto.

100. Spradziebīstamo telpu nosaka pēc aprēķina, ņemot vērā tehnoloģijai nepieciešamo vielu un materiālu daudzumu un vielu un materiālu ugunsbīstamības un sprādzienbīstamības rādītājus.

101. Sprādzienbīstamu telpu izejas un ieejas uz citām telpām ierīko caur ugunsdrošības priekštelpu.

102. Sprādzienaizsardzības pasākumus paredz lai:

103.1. novērstu sprādzienbīstamas vides rašanos vai sprādzienbīstamas vides aizdegšanos;

103.2. samazinātu sprādziena radīto ietekmi.

103. Lai ierobežotu spradziebīstamas vides izplatīšanos:

103.1. spradziebīstamo telpu veido kā ugunsdroši atdalītu telpu;

103.2. sprādzienbīstamu telpu izejas un ieejas uz citām telpām ierīko caur ugunsdrošības priekštelpu ar pastāvīgu gaisa virsspiedienu.

104. sprādzienbīstamās telpas izvieto pie būves ārējās norobežojošas konstrucijas.

105. Šīs apakšnodaļas prasības neatteicas uz būvēm, kurās notiek darbības ar sprāgstvielām, kurām degšanai nav nepieciešams skābeklis.

5. Evakuācijas ceļi un izejas

106. Evakuācijas ceļus un evakuācijas izejas ierīko cilvēku evakuācijai no būvēm un telpām ugunsgrēka un citu briesmu vai draudu gadījumā.

107. Evakuācijas ceļam ir izvirzītas šādas prasības:

107.1. tas ir viegli atrodams;

107.2. tā sienu un griestu apdare un grīdas segums nedrīkst apdraudēt lietotāju drošību evakuācijas laikā;

107.3. to neaizsedz priekšmeti un ierīces, kas apdraud lietotāju drošību evakuācijas laikā;

107.4. III izmantošanas veida būvēs tas veidots kā gaitenis, kas atbilst vides pieejamības prasībām

108. Uz evakuācijas ceļiem grīdas līmeņa izmaiņas vietās, ja līmeņu starpība pārsniedz 20 mm, bet ugunsdrošo durvju sliekšņiem – 25 mm, izbūvē slīpni (pandusu) ar slīpumu ne lielāku par 1:8, vai ne mazāk kā 3 pakāpienus, kuru ģeometrija atbilst attiecīgās būves projektēšanu reglamentējošo būvnormatīvu prasībām. Ja pakāpienu skaits ir lielāks par 4, tos aprīko ar margām.

5.1. Evakuācijas izejas

109. Evakuācijas izejām jābūt viegli un bez piepiepūles atveramām no iekšpuses, tai skaitā personām ar īpašām vajadzībām. Evakuācijas izejas nodrošina evakuējamo cilvēku drošu izkļūšanu no būves un tās telpām tieši uz āru zemes virsmas līmenī vai:

109.1. pa kāpņu telpu;

109.2. pa atklātām kāpnēm;

109.3. pa aizsargātu evakuācijas ceļu;

109.4. pa aizsargātu evakuācijas ceļu un kāpņu telpu;

109.5. pa aizsargātu evakuācijas ceļu un atklātām kāpnēm;

109.6. caur citu ugunsdrošības nodalījumu.

110. Evakuācijas izeju skaitu un izvietojumu nosaka atbilstoši būves izmantošanas veidam, paredzētajam būves maksimālajam lietotāju skaitam un attālumam līdz evakuācijas izejai atbilstoši šī būvnormatīva pielikuma 5.tabulā norādītajam.

111. No būves, tās ugunsdrošības nodalījumiem, būves stāviem un būves telpām, kur pastāvīgi uzturas būves lietotāji, jānodrošina iespēja evakuēties vismaz pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām, izņemot 117.punktā uzskaitītos gadījumus.

112. No telpām vai stāviem, kuros uzturas vairāk par 500 lietotājiem, izbūvē vismaz trīs evakuācijas izejas, bet no telpām vai stāviem, kuros uzturas vairāk par 1000 lietotājiem, – vismaz četras evakuācijas izejas.

113. Minimālos attālumus starp tuvākajām evakuācijas izejām telpās nosaka, izmantojot formulu , kur P – telpas vai ugunsdrošības nodalījuma perimetrs metros un n – evakuācijas izeju skaits.

114. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz 28 metrus, vienu no evakuācijas izejām no būves stāviem var paredzēt pa ārējām atklātām slīpām vai vītņveida kāpnēm. Pārējām evakuācijas izejām jāatbilst šī būvnormatīva 107.1.; 107.3. vai 107.4. apakšpunktu prasībām.

115. Vienu no evakuācijas izejām no būves stāviem var paredzēt caur citu ugunsdrošības nodalījumu. Pārējām evakuācijas izejām jāatbilst 109.1.; 109.3. vai 109.4. apakšpunktu prasībām. Evakuāciju atļauts paredzēt tikai caur vienu ugunsdrošības nodalījumu.

116. Evakuācijai nav atļauts izmantot liftus un tiem analogas iekārtas.

117. Evakuāciju nav atļauts paredzēt caur ugunsdroši atdalītām tehniskajām telpām un telpām, kurās var veidoties sprādzienbīstama vide.

118. I, II, III, IV, IVa un V izmantošanas veida būvēs evakuāciju nav atļauts paredzēt caur VI un VII izmantošanas veida būvēm un telpām.

119. Viena evakuācijas izeja ir pieļaujama:

119.1. I izmantošanas veida būvēs, kuras augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 8 metriem;

119.2. I izmantošanas veida būvēs, kuras augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 28 metriem, ja evakuācija paredzēta tikai no dzīvokļiem caur ugunsaizsargātu kāpņu telpu un katrā dzīvoklī ir atverama aila.

119.3. I izmantošanas veida būvēs, kuras augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 50 metriem, ja evakuācija paredzēta tikai no dzīvokļiem caur 1.veida dūmaizsargātu kāpņu telpu (saskaņā ar šī būvnormatīva 124.punktā noteikto klasifikāciju);

119.4. V vai apvienotās I un V izmantošanas veida būvēs, kuras augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 28 metriem, ja stāva platība nepārsniedz 500 m2, stāvā paredzēts uzturēties ne vairāk par 25 lietotājiem un katrā izmantošanas veida telpu grupā vai stāvā ir atverama aila;

119.5. VI izmantošanas veida telpās, kuru platība nepārsniedz 300 m2;

119.6. II, III un IV izmantošanas veida būvēs, kurās paredzēts uzturēties ne vairāk par 25 lietotājiem un katrā stāvā ir atverama aila;

119.7. renovējamās, rekonstruējamās un restaurējamās I, V vai apvienotās I un V izmantošanas veida būvēs, kuras augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 28 metriem, ja evakuācija paredzēta caur dūmaizsargātu kāpņu telpu;

119.8. no telpas, kurā vienlaikus var uzturēties ne vairāk par 50 lietotājiem un evakuācijas ceļa garums nav lielāks par 30 metriem.

120. Lai nodrošinātu ugunsdzēsēju un glābēju iekļūšanu cokolstāvā un pagrabstāvos, ieejai jāatrodas pēc iespējas tuvāk zemes virsmas līmenim,

nešķērsojot virszemes stāvu izejas (kāpņu telpas). Minētā prasība neattiecas uz vienģimenes mājām, dvīņu mājām, rindu mājām, vasarnīcām un dārza mājām.

121. No cokola stāva un pagrabstāva ar platību ne lielāku par 300 m2, kur paredzēts uzturēties ne vairāk par pieciem lietotājiem, atļauts ierīkot tikai vienu evakuācijas izeju. Ja cokola stāvā un pagrabstāvā paredzēts uzturēties ne vairāk par 25 lietotājiem, kā otru evakuācijas izeju pieļaujams izmantot atveramu ailu.

5.2. Kāpnes un kāpņu telpas

122. Būves lietotāju evakuācijai un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbībai paredz ugunsaizsargātas un dūmaizsargātas kāpņu telpas, kā arī atklātas kāpnes un ārējās evakuācijas kāpnes.

123. Kāpņu telpu būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība un iebūvējamo būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases noteiktas šī būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

124. Ārējās evakuācijas kāpnes izbūvē ar slīpiem laidiem vai vītņveida, kas izbūvētas no A1 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem.

125. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, izbūvē dūmaizsargātas kāpņu telpas. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 50 metrus, vismaz viena no kāpņu telpām ir 1.veida dūmu aizsargātas kāpņu telpa.

126. Atkarībā no tehniskiem risinājumiem, ar kuriem nepieļauj piedūmošanas iespēju, dūmaizsargātas kāpņu telpas iedala šādos veidos:

126.1. 1.veids – kāpņu telpai ierīkots savienojumu ar citām telpām stāvu līmenī caur atklātu ārējo zonu (balkoniem, lodžijām, atklātām pārejām un galerijām ) un tiešu izeju uz āru zemes virsmas līmenī;

126.2. 2.veids – kāpņu telpā ugunsgrēka gadījumā visā tās apjomā nodrošina gaisa virsspiedienu;

126.3. 3.veids – kāpņu telpas savienojums ar citām telpām ierīkots caur ugunsdrošības priekštelpu, kurā ugunsgrēka gadījumā ir nodrošināts gaisa virsspiediens.

127. Izejas no dūmaizsargātām kāpņu telpām zemes virsmas līmenī ierīko tieši uz āru vai caur ugunsdrošu priekštelpu, kurā nepieļauj piedūmošanas iespēju. Šajā gadījumā ugunsdrošās priekštelpas būvkonstrukciju ugunsizturībai un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasei jābūt ne zemākai kā kāpņu telpas būvkonstrukciju ugunsizturībai un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasei.

128. Ugunsaizsargātas un dūmaizsargātas kāpņu telpas, izņemot 1.veida dūmaizsargātas kāpņu telpas, var caur ugunsdrošības priekštelpu savienoties ar cokola stāvu vai pagrabstāviem. Ieeju no cokola stāva vai pagrabstāva ugunsdroši atdala ar ugunsdrošām starpsienām un durvīm.

129. Kāpņu laidu un kāpņu laukumu brīvais platums nedrīkst būt mazāks par evakuācijas ceļa minimālo platumu, kā arī par evakuācijai paredzēto izeju (durvju) un ailu platumu. Kāpņu laida brīvais platums nedrīkst būt mazāks par:

129.1. 1600 mm – no ugunsdrošības nodalījuma, no kura paredzēts evakuēt vairāk nekā 500 lietotājus;

129.2. 1400 mm – no ugunsdrošības nodalījuma, no kura paredzēts evakuēt vairāk nekā 250 lietotājus;

129.3. 1200 mm – ugunsdrošības nodalījumam, no kura paredzēts evakuēt vairāk nekā piecus lietotājus;

129.4. 700 mm – kāpnēm, kas paredzētas ne vairāk kā piecu lietotāju evakuācijai.

130. Renovējamās un rekonstruējamās būvēs atļauts saglabāt esošos kāpņu telpu gabarītus, ja tiek paredzēti kompensējoši tehniskie risinājumi, kas nodrošina atbilstošu ugunsdrošības līmeni.

131. Rekonstruējamā būvē kā vienu no evakuācijas izejām no būves stāviem un ugunsdrošības nodalījumiem var paredzēt pa atklātām vertikālām kāpnēm, kas paredzēta ne vairāk kā 25 lietotājiem un ēkas pēdējā stāva augstums nepārsniedz 28 m. Šajā gadījumā uz ārsienu, kura atdala atklātās kāpnes no citām telpām, attiecas šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulā ietvertās prasības, kas tiek izvirzītas kāpņu telpu sienām. Vertikālo evakuācijas kāpņu platums nedrīkst būt mazāks par 0,6 m, pakāpienu solis 0,3 m, tām jābūt norobežotām ar margu vai sākot no 10 metriem ik pēc 0,7 metriem ar norobežojošiem lokiem, kuru rādiuss ir no 0,4 līdz 0,6 m un loka centrs atrodas 0,4 līdz 0,5 m no kāpnēm, bet katram pakāpienam jāiztur slodze ne mazāk kā 300 kg un tām jābūt izgatavotām no ne zemāk kā A1-s1, d0 ugunsreakcijas klases materiāliem. Vertikālās kāpnes var būt arī atlokāmas. Katrā stāvā, no kura paredzēta evakuācija, kāpnēs jābūt ierīkotai vienkāršai atvēršanas svirai.

132. Kāpņu laukumu stūros drīkst noapaļot un mainīt tā ģeometriju, ja tiek saglabāts šajā apakšnodaļā noteiktais evakuācijas ceļa platums pa rādiusu.

133. Kāpņu slīpums evakuācijas ceļos ir ne lielāks par 1:1, pakāpiena platums ne mazāks par 250 mm, pakāpiens ne augstāks par 220 mm.

134. Kāpnes, kas paredzētas ne vairāk kā pieciem lietotājiem, pieļauts izbūvēt ar slīpumu 2:1.

135. Līklīniju vai vītņveida kāpnēm pakāpiena šaurākā mala ir ne mazāka par 220 mm, bet kāpnēm, kuras paredzētas kā otra evakuācijas izeja no telpām, kas paredzētas līdz 25 lietotājiem, līdz 120 mm. Kāpņu platumu nosaka atbilstoši 129.punktā noteiktajam.

136. Kāpņu telpās nedrīkst ierīkot telpas, kas paredzētas citam izmanto-šanas mērķim, izvietot cauruļvadus, kas paredzēti sašķidrinātai gāzei vai degtspējīgiem šķidrumiem, ventilācijas vadus, iebūvētus skapjus, atklāti izvietotus elektroapgādes kabeļus vai vadus spriegumam virs 230 V, izejas no

kravas liftiem vai pacēlājiem, kā arī izvietot iekārtas un būvkonstrukcijas, kuras ir izvirzītas ārpus sienu plaknēm līdz 2,2 metru augstumā no pakāpieniem vai kāpņu laukumiem.

137. Attālums starp kāpņu laidiem ir ne mazāks par 50 mm vai paredz citus pasākumus, kas nodrošina ugunsgrēka dzēšanai nepieciešamā ūdens padevi būves augšējos stāvos.

138. Kāpņu telpās atļauts iebūvēt un atklāti izvietot komunikāciju un ugunsdzēsības šļūteņu iekārtu skapjus un sildķermeņus, ja tie nesamazina evakuācijas ceļa platumu un kāpņu telpu sienu ugunsizturību.

139. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz 28 metrus, kāpņu telpās atļauts ierīkot atkritumu vadus, ja to ugunsreakcijas klase nav zemāka par A2-s1,d0 un ja tas nav pretrunā ar pašvaldības vietējiem apbūves noteikumiem. Ja atkritumu vadu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1,d0, to izvieto ugunsdroši atdalītā telpā.

140. III izmantošanas veida būvēs un mācību iestādēs evakuācijas kāpnes nedrīkst būt vītņveida, ja vidējās atveres diametrs ir mazāks par 1000 mm. Kāpņu pakāpiena šaurākā mala nedrīkst būt mazāka par 220 mm. Kāpņu platumu nosaka atbilstoši nepieciešamā evakuācijas ceļa platumam.

141. Kāpnes evakuācijas ceļos aprīko ar margām.

142. Ugunsaizsargātā kāpņu telpā dūmu izvadei katra stāva līmenī ārējā norobežojošajā konstrukcijā paredz atveramu ailu.

143. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz 8 metrus un ugunsaizsargātā kāpņu telpas ārsienās katrā stāvā nav atveramās dūmu izvades ailas, dūmu izvades ailu paredz kāpņu telpas augšējā zonā, kuras brīvā atvēruma laukums ir ne mazāks par 5 % no kāpņu telpas laukuma plānā un ne mazāks par 1 m2.

144. Ja ugunsaizsargātā kāpņu telpā nav dūmu izvades ailu atbilstoši 142. un 141. punkta prasībām, tad paredz dūmaizsargātu kāpņu telpu.

145. Kāpņu telpas iekšējās sienās nav atļauts ierīkot ailas, izņemot durvju ailas.

146. Kāpņu telpas ārdurvju platums nedrīkst būt mazāks par evakuācijas izeju minimālo platumu, kas noteikts 129.punktā.

147. Dūmaizsargātās kāpņu telpās ar izeju no stāva caur ārējo atdalīto zonu attālumam starp durvīm ārējā zonā jābūt vismaz 1200 mm un no kāpņu telpas durvīm līdz logiem – 2000 mm.

148. Būvēs ar dūmaizsargātām kāpņu telpām izejas no liftiem uz stāviem izbūvē caur liftu priekštelpām. Nav atļauts liftu izejas paredzēt 1.veida dūmu aizsargātās kāpņu telpās.

149. Ailu aizpildījumiem, kas vērsti pret ārējām evakuācijas kāpnēm, kuras paredzētas kā evakuācijas izeja no būves stāviem, kā arī ārējo norobežojošo konstrukciju ugunsizturībai četru metru attālumā no kāpnēm nepieciešama ugunsizturība ne mazāka par EI-30.

5.3. Evakuācijas ceļa garums

150. Evakuācijas ceļa garumu un aprēķināmo telpas platību vienam lietotājam nosaka atbilstoši šī būvnormatīva pielikuma 5.tabulā norādītajam. Evakuācijas ceļa garumu no strupceļa zonas nosaka kā 50% no pielikuma 5.tabulā noteiktā.

151. Evakuācijas ceļa garumu no telpām, kuru platība nav lielāka par 50 m2, līdz evakuācijas izejai nosaka no telpas izejas durvīm, ja tās veras evakuācijas virzienā.

5.4. Evakuācijas ceļa gabarīti

152. Evakuācijas ceļa minimālas platums ir ne mazāks kā 1,20 metri, bet ārstniecības un aprūpes iestādēs ne mazāks par 1,80 metriem. Evakuācijas ceļa platumu atļauts samazināt līdz 1,0 metram, ja tas paredzēts līdz 50 evakuējamiem.

153. Evakuācijas ceļa summāro platumu nosaka saskaņā ar 129.punktā norādītajiem kritērijiem. Ja evakuējamo skaits pārsniedz 500, tad evakuācijas ceļa platumu katriem nākamajiem 100 lietotājiem palielina par 50 cm.

154. Aprēķinot evakuācijas ceļa platumu, ņem vērā durvju vērtņu platumu, kuras veras no telpām uz evakuācijas ceļa pusi un var traucēt evakuācijas ceļa lietošanu, samazinot normatīvo evakuācijas ceļa platumu. Šajā gadījumā gaiteņa aprēķina platumu evakuācijas ceļa platuma aprēķinā samazina par:

154.1. pusi no durvju vērtnes platuma, ja durvis izvietotas gaiteņa vienā pusē;

154.2. durvju vērtnes platumu, ja durvis izvietotas abās gaiteņa pusēs posmā, kas ir īsāks par divkāršotu gaiteņa platumu.

155. Evakuācijas ceļa brīvais augstums ir ne mazāks par 2,0 metriem, un šajā augstumā nav pieļaujami nekādi šķēršļi. Evakuācijas ceļa augstums pagrabstāvos, kuros paredzēts uzturēties ne vairāk par pieciem lietotājiem, ir ne mazāks par 1,90 metriem.

5.5. Durvis

156. Evakuācijas izejās durvis:

156.1. atveras evakuācijas virzienā, izņemot būves, to daļās vai telpās, kurās lietotāju skaits ir mazāks par 25 vai durvis, kas ved uz citu ugunsdrošības nodalījumu;

156.2. netraucē lietotājiem ar kustību traucējumiem izmantot attiecīgos pārvietošanās līdzekļus;

156.3. ugunsgrēka gadījumā atveras bez atslēgas vai citiem palīglīdzekļiem (arī bez elektroniskās atslēgas), izņemot durvis, kuras atdala kāpņu telpas no dzīvokļiem;

156.4. ir aprīkotas ar pašaizvēršanās mehānismu, izņemot dzīvokļu durvis.

157. Ugunsdrošas divviru durvis aprīko ar pašaizvēršanās mehānismiem, kuri secīgi aizver durvju vērtnes.

158. Durvju brīvais augstums evakuācijas ceļos un izejās nav mazāks par 2,0 metriem. To durvju un eju augstums, kas ved laukā no pagraba stāva, kurā paredzēts uzturēties ne vairāk par pieciem lietotājiem, atļauts samazināt līdz 1,9 metriem, bet durvis izejām uz bēniņiem vai jumtu – līdz 1,5 metriem. Durvju brīvais platums nav mazāks par 0,9 metiem.

159. 156.punkta prasības neattiecas uz III izmantošanas veida būvēm ar specifisku iekšējo režīmu, kā arī uz būvēm, kurās izmitinātas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojušas pārvietošanās brīvību. Šajās telpās jāparedz citi pasākumi, kas nodrošina cilvēku evakuāciju ugunsgrēka gadījumā.

160. Ja evakuācija paredzēta no viena ugunsdrošības nodalījuma uz citu, tad durvju vēršanās virziens ir no tā ugunsdrošības nodalījuma, kurā iespējams uzturēties lielākam lietotāju skaitam.

161. Ugunsdrošas, dūmu necaurlaidīgas un ar pašaizvēršanās mehānismu aprīkotas durvis atbilst standartam LVS EN 14600:2007 „Durvju bloki un atverami logi ar ugunsizturības un/vai dūmu necaurlaidības raksturlielumiem – Prasības un klasifikācija” un LVS EN 1154+A1/AC:2007 „Ēkas būvapkalumi. Regulējamās durvju aizvēršanas ierīces. Prasības un testa metodes”. Tās raksturo rādītāji EI – (30÷120); EW – (30÷120); C(3÷5); S/A2-s1, d0, atbilstoši standartam LVS EN 179 „Ēkas būvapkalumi. Evakuācijas maršrutos izmantojamās ārkārtas izeju ierīces, kas darbināmas ar sviras tipa rokturi vai piespiežamu rokturi. Prasības un testēšana”.

162. Kāpņu telpas durvju minimālā ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase noteikta šī būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, kāpņu telpas durvju ugunsizturība ir ne mazāka par EI-60.

163. Kāpņu telpās durvis atvērtā stāvoklī nedrīkst samazināt noteikto evakuācijas ceļa platumu un traucēt cilvēku evakuāciju. Pretējā gadījumā jāpiemēro šī būvnormatīva 154.punkta nosacījumi.

164. Ja būves ugunsdrošās konstrukcijās izbūvētām durvīm atbilstoši izmantošanas veidam vai tehnoloģijas prasībām jābūt atvērtā stāvoklī, paredz

automātiskas ierīces, kas ugunsgrēka gadījumā nodrošina durvju aizvēršanos pēc signāla saņemšanas no automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām.

165. Evakuācijas ceļos un izejās nedrīkst izbūvēt bīdāmas, paceļamas (nolaižamas) un rotējošas durvis, izņemot ārdurvis, ja tām nodrošināta manuāla atvēršanas iespēja evakuācijas gadījumā. Izbūvējot rotējošas durvis, papildus paredz veramu durvju izbūvi, kas nodrošina minimālos evakuācijas izeju gabarītus.

166. Ugunsdrošās durvis, kas izbūvētas ugunsdrošās būvkonstrukcijās, izņemot tehnisko telpu durvis un dzīvokļu durvis, kas dzīvokļus atdala no ugunsaizsargātām kāpņu telpām, aprīko ar pašaizvēršanās mehānismu.

167. Ārējo durvju ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase nav normēta, izņemot durvis, kas atrodas ugunsdrošās sienās, kā arī evakuācijai paredzēto atklāto kāpņu durvis.

5.6. Ugunsdzēsības lifti

168. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, paredz vismaz vienu ugunsdzēsības liftu, bet būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 50 metrus, – vismaz divus ugunsdzēsības liftus. Prasība neattiecas uz būvēm vai būves daļām, kurās neuzturas pastāvīgi lietotāji.

169. Ugunsdzēsēju liftus projektē un izbūvē atbilstoši piemērojamajiem standartiem, ievērojot šādus nosacījumus:

169.1. ugunsdzēsēju liftu šahtas ir ugunsdroši atdalītas no citām telpām, tai skaitā no citas nozīmes liftu šahtām;

169.2. ugunsdzēsēju lifta kabīnes izmērs nav mazāks par 1,1´ 1,4 m;

169.3. katra ugunsdzēsēju lifta piestātne ir aprīkota ar ugunsdrošības priekštelpu, kuras platība nav mazāka par divkāršu lifta kabīnes izmēru.

170. Galvenais iekāpšanas stāvs ugunsdzēsēju liftos ir būves galvenās ieejas stāvs, kas nodrošina ugunsdroši atdalītu tiešu ieeju no āra, vai caur vestibilu ar ugunsslodzi ne lielāku par 300 MJ/m2.

171. Augšējā stāvā no ugunsdzēsēju lifta priekštelpas ierīko izeju uz bēniņiem vai jumtu.

172. Pieļaujams liftu savienojums ar būves cokola stāvu un pagrabstāviem, ja lifts ir ugunsdroši atdalīts un ieeja liftā ir caur ugunsdrošības priekštelpu.

5.7. Evakuācijas avārijapgaisme un apzīmējumi

173. Evakuācijas avārijapgaisme ir avārijapgaismes daļa, kas nodrošina apgaismojumu cilvēku evakuācijas laikā, ja nedarbojas pamatapgaisme.

174. Evakuācijas avārijapgaismi un evakuācijas apzīmējumus ierīko atbilstoši piemērojamo standartu prasībām.

175. Evakuācijas avārijapgaismi ierīko:

175.1. evakuācijas ceļos, tajā skaitā aizsargātos evakuācijas ceļos, kā arī cilvēku kustībai bīstamās vietās;

175.2. evakuācijas ceļos, tajā skaitā aizsargātas evakuācijas ceļos, ja evakuējamo skaits ir 50 un vairāk cilvēku;

175.3. II, III, IV, IVa un V izmantošanas veida būvēs un telpās, ja tajās vienlaikus atrodas vairāk par 100 cilvēkiem.

176. Evakuācijas izejas, kas paredzētas 50 cilvēku un vairāk evakuācijai, aprīko ar izgaismotiem evakuācijas izejas norādītājiem.

177. Evakuācijas apgaismes tīkliem un izgaismotiem evakuācijas izejas norādītājiem jābūt pieslēgtiem diviem neatkarīgiem elektroapgādes avotiem.

6. Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas un ierīces

6.1. Vispārīgās prasības

178. Atbilstoši būves vai telpas izmantošanas veidam un telpu plānojumam paredz šādas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas un ierīces:

178.1. autonomos ugunsgrēka detektorus;

178.2. automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas;

178.3. automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas;

178.4. automātiskās ugunsdzēsības sistēmas, automātiskās atdzesēšanas sistēmas un automātiskos ugunsdzēsības ūdens aizsegus;

178.5. automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas;

178.6. automātiskās dūmu izvades sistēmas.

179. Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas patstāvīgi un mijiedarbībā ar citām inženiertehniskām sistēmām nodrošina reglamentējošos normatīvajos aktos un piemērojamos standartos paredzēto funkciju veikšanu.

180. Automātisko ugunsaizsardzības sistēmu trauksmes, bojājumu, bloķēšanas ierīču un sistēmu signālus automātiski pārraida uz kontroles un signalizācijas ierīci (pulti), pie kuras pastāvīgi ir personāls. Gadījumā, ja kontroles un signalizācijas ierīce (pults), kuru pastāvīgi uzrauga personāls, neatrodas ar šo sistēmu vienā aizsargājamā objektā, trauksmes signālu pārraida arī uz aizsargājamās būves fasādes redzamā vietā izvietoto gaismas un skaņas trauksmes ierīci, kas novietota ne zemāk par 2,5 m no zemes virsmas (grīdas) līmeņa.

181. Automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām nodrošina:

181.1. nepārtrauktu diennakts darbību dežurējošā (gaidīšanas) režīmā;

181.2. nepārtrauktu elektroapgādi vismaz no diviem elektroenerģijas piegādes avotiem; elektroapgādes instalācijai paredz ugunsaizsardzību, kas, ugunsgrēka gadījumā, nodrošina sistēmas darbības laiku ne mazāku par 30 minūtēm;

181.3. dežurējošā un darbības režīmos vadības (palaišanas) ķēžu, strāvas piegādes avotu (pamata un rezerves) un sakaru līniju darbspējas automātisku kontroli ar akustisko un vizuālo signalizāciju.

182. Sprādzienbīstamā un ķīmiski agresīvā vidē automātiskās ugunsaizsardzības sistēmās izmanto ierīces un instalāciju, kas paredzētas uzstādīšanai un darbībai attiecīgajā vidē.

183. Kontroles, signalizācijas un vadības ierīces (pulti) izvieto viegli pieejamās vietās (telpās), ieteicams būves pirmajā vai cokola stāvā.

184. Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas veidu (tipu) nosaka pasūtītājs atbilstoši normatīvo aktu un iekārtu ražotāju tehnisko noteikumu prasībām.

185. Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas balss, skaņas vai vizuālās signalizācijas ierīces var neparedzēt būvēs un telpās, kurās uzturas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojušas pārvietošanās brīvību, kā arī ārstniecības un aprūpes iestāžu telpās, kurās uzturas cilvēki, kas nav spējīgi patstāvīgi evakuēties. Ugunsgrēka izziņošanu šādās būvēs un telpās paredz saskaņā ar šajās telpās izvietoto iestāžu tehniskajām prasībām.

6.2. Prasības autonomiem ugunsgrēka detektoriem.

186. Autonomos ugunsgrēka detektorus paredz:

186.1. I izmantošanas veida būvēs; katrā dzīvoklī paredz vismaz vienu autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem;

186.2. II un III izmantošanas veida būvēs un telpās, kurās ir ne vairāk par 10 izmitināšanas vietām; detektorus izvieto telpās, kuras paredzētas gulēšanai;

187. Autonomos detektorus uzstāda atbilstoši ražotāja tehniskiem noteikumiem.

188. Autonomos ugunsgrēka detektorus var aizstāt ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu vai ar ugunsgrēka detektoriem, kuri pieslēgti pie citas sistēmas kontroles un signalizācijas ierīces (pults).

6.3. Prasības automātiskām ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmām.

189. Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas paredz:

189.1. II un III izmantošanas veida būvēs un telpās, kurās ir vairāk kā 10 izmitināšanas vietas;

189.2. II, III, IV, IVa un V izmantošanas veida būvēs un telpās, kuru stāvu kopējā platība ir lielāka par 200 m2 ;

189.3. VI izmantošanas veida būvēs un telpās, kurās paredz naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu pārsūknēšanu, izliešanu, izsniegšanu, fasēšanu vai uzglabāšanu;

189.4. VI un VII izmantošanas veida būvēs un telpās, kuru stāvu kopējā platība ir lielāka par 1000 m2 un ugunsslodze lielāka par 300 MJ/m2;

189.5. citu automātisko ugunsaizsardzības sistēmu vadībai, kurām atbilstoši normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām nepieciešams automātiskais vadības režīms.

190. Automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu var neparedzēt atklātā tipa būvēs un mazstāvu dzīvojamo māju palīgēkās.

191. Automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu projektē atbilstoši standarta LVS CEN/TS 54-14 „Ugunsgrēka atklāšanas un ugunsgrēka trauksmes sistēmas. 14.daļa: Norādījumi plānošanai, projektēšanai, montāžai, nodošanai ekspluatācijā, lietošanai un ekspluatācijai” prasībām.

192. Būvēs, kurās paredzēta automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas ierīkošana, evakuācijas gaiteņos un kāpņu telpās uzstāda ugunsgrēka detektorus, kuri reaģē uz dūmiem.

193. Ugunsgrēka atklāšanas gadījumā automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma nosūta signālu citu ugunsdzēsības inženiertehnisko sistēmu vadībai saskaņā ar normatīvo aktu un pasūtītāja tehnisko noteikumu prasībām.

194. Automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu var neparedzēt telpās, kurās tās funkcijas pilda cita automātiskā ugunsaizsardzības sistēma, ievērojot šī būvnormatīva 190.punktā prasībās

6.4. Prasības automātiskām balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmām

195. Automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas ierīko:

195.1. II, IV, IVa un V izmantošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 m vai kurās vienlaikus var atrasties vairāk par 500 lietotāju.

195.2. III izmantošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 8 m un kurās ir vismaz 50 izmitināšanas vietas;

195.3. muzeju un izstāžu ēkās un telpās, kuru kopēja platība pārsniedz 1000 m2;

196. Automātisko balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu projektē atbilstoši standarta LVS EN 60849 „Skaņas sistēmas avārijas gadījumiem” prasībām.

197. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz 28 m, automātiskajā balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmā var paredzēt izziņošanas zonas, kas vienlaicīgi izziņo informāciju pa vairākiem stāviem. Būvēs, kuru

augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, viena izziņošanas zona nevar būt lielāka par vienu būves stāvu.

198. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 m, automātisko balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu projektē tā, lai stāvos ugunsgrēku automātiskajā un manuālajā vadības režīmos var izziņot šādā secībā:

198.1. izziņošanas zonās stāvā, kurā izcēlies ugunsgrēks;

198.2. izziņošanas zonās virs stāva, kurā izcēlies ugunsgrēks;

198.3. citās izziņošanas zonās.

6.5. Prasības automātiskām ugunsdzēsības sistēmām, automātiskām atdzesēšanas sistēmām un automātiskiem ugunsdzēsības ūdens aizsegiem.

199. Automātiskās ugunsdzēsības sistēmas ierīko:

199.1. ugunsdrošības nodalījumos, kuru platība pārsniedz maksimāli pieļaujamo, kas norādīts šī būvnormatīva pielikuma 3.tabulā;

199.2. I izmantošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 75 m;

199.3. II, III, IV un IVa izmantošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus;

199.4. V izmantošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 50 m;

199.5. būves pazemes ugunsdrošības nodalījumos, kuru platība lielāka par 1000m² un kuru zemāka stāva grīda atrodas zemāk par 4 m no vidēja zemes atzīmes līmeņa;

199.6. IV un V izmantošanas veida būves ugunsdrošības nodalījumos, kuros saskaņā ar projektēšanas uzdevumu atrodas unikāli eksponāti, materiāli, izdevumi, rokraksti, katalogi, apraksti, pārskati un iekārtas, kā arī citi īpaši vērtīgi dokumenti un informācija;

199.7. IV izmantošanas veida būves ugunsdrošības nodalījumos, kuros ir skatītāju tribīnes ar 5000 un vairāk sēdvietām, ja zem tribīnes ir telpas;

199.8. IV izmantošanas veida būvēs, kurās ir skatuve ar šņorbēniņiem, ja vienā ugunsdrošības nodalījumā ir 800 un vairāk sēdvietu vai skatuves platība pārsniedz 120 m2, paredzot skatuves nodalījuma skatuves un zemskatuves telpās automātiskās ugunsdzēsības sprinkleru un drenčeru sistēmas ierīkošanu atbilstoši standarta LVS EN 12845 „Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas. Automātiskās sprinklersistēmas. Projektēšana, montāža un uzturēšana darbspējīgā stāvoklī” prasībām;

199.9. VI izmantošanas veida būves ugunsdrošības nodalījumos, kuros paredz naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu pārsūknēšanu, izliešanu, izsniegšanu, fasēšanu vai uzglabāšanu un kuru platība ir lielāka par 300 m2;

199.10. IV izmantošanas veida būves, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 8 metrus, ugunsdrošības nodalījumos, kuru platība ir lielāka par 5000 m2 ;

199.11. VII izmantošanas veida būves ugunsdrošības nodalījumos, kuros paredzēta 25 un vairāk transportlīdzekļu izvietošana ar liftiem un citām transportlīdzekļu transportēšanas iekārtām;

199.12. naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu virszemes rezervuāros, kuru tilpums ir lielāks par 5000 m3;

199.13. VI izmantošanas veida būvju ugunsdrošības nodalījumos, kuru:

199.13.1. platība pārsniedz 5000 m2 un ugunsslodze pārsniedz 600MJ/m2;

199.13.2. platība pārsniedz 2500 m2 un ugunsslodze pārsniedz 1200MJ/m2.

200. Būvēs un telpās, kurās paredzēta citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas ierīkošana, šo sistēmu ieslēgšanai darbībā automātiskajā vadības režīmā, atbilstoši normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām.

201. Automātisko ugunsdzēsības sistēmu projektē atbilstoši piemērojamo standartu prasībām.

202. Automātiskās ūdens atdzesēšanas sistēmas un automātisko ūdens aizsegu paredz ugunsdrošības norobežojošo konstrukciju un ailu aizsardzībai atbilstoši pasūtītāja prasībām.

203. Ja ūdensapgādes avoti ugunsdzēsības vajadzībām nevar nodrošināt nepieciešamo ūdens spiedienu automātisko ugunsdzēsības sistēmu, automātisko ugunsdzēsības ūdens aizsegu un automātisko atdzesēšanas sistēmu darbībai, paredz vismaz divus (darba un rezerves) neatkarīgus ugunsdzēsības sūkņus vai sūkņu grupas. Katrs sūknis vai viena sūkņu grupa nodrošina ugunsdzēsības vajadzībām nepieciešamu ūdens spiedienu un plūsmu. Vismaz vienam sūknim vai sūkņu grupai automātiskajās ugunsdzēsības sistēmās jābūt ar iekšdedzes dzinēju vai ugunsdzēsības sūkņu elektroapgādei paredz elektroģeneratoru ar iekšdedzes dzinēju. Elektroģenerātors automātiski nodrošina ugunsdzēsības sūkņu elektroapgādi, ja sūkņu darbības laikā tiek traucēta elektriapgādes tīkla darbība.

204. Automātisko ugunsdzēsības sistēmu rezerves ūdensapgādi paredz no papildus rezervuāriem, kuri nodrošina sistēmu darbību ne mazāk kā 10 minūtes:

204.1. objektos, kur ūdensapgāde netiek nodrošināta no cilpveida ārējiem ūdensvada tīkliem;

204.2. II un III izmantošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus;

204.3. IV izmantošanas veida būvēs, kuru platība pārsniedz 20000 m2;

204.4. VI izmantošanas veida būvēs, kuru platība pārsniedz 10000 m2;

204.5. IV un IVa izmantošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 50 metrus.

6.6. Prasības automātiskām gaisa virsspiediena sistēmām un automātiskam dūmu izvades sistēmām

6.6.1. Vispārīgās prasības.

205. darbības laiku Ugunsgrēka gadījumā automātiskās dūmu izvades sistēmai un automātiskai gaisa virsspiediena sistēmai jānodrošina darbība ne mazāku par 30 minūtēm, nodrošinot attiecīgu sistēmu elektroapgādes, vadības un kontroles ķēžu ugunsaizsardzību.

206. Automātisko gaisa virsspiediena sistēmu gaisa iesūcējus, automātisko dūmu izvades sistēmu dūmu izvades un kompensējošo gaisa iesūcējus projektē tā, lai no būves izvadāmie dūmi netiktu novadīti (recirkulēti) atpakaļ degošajā būvē un uz blakus esošajām būvēm.

6.6.2. Prasības automātiskām gaisa virsspiediena sistēmām

207. Automātisko gaisa virsspiediena sistēmu ierīko šī būvnormatīva 226.punktā norādītajās telpās atbilstoši standarta LVS EN 12101-6:2006 „Dūmu un karstuma kontroles sistēmas. 1.daļa: Dūmu barjeru specifikācija” prasībām.

208. Stāvā, kurā izcēlies ugunsgrēks, jāparedz automātiskas gaisa virsspiediena sistēmas vienlaicīgu darbību ar dūmu izvades ailu vadību.

209. Automātiskām gaisa virsspiediena sistēmām paredz automātisko vadību no signāla, ko ģenerē:

209.1. automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas,

209.2. automātiskās sprinkleru ugunsdzēsības sistēmas

209.3. manuālās tālvadības un distances vadības ierīces, kas ierīkotas evakuācijas ceļos pie izejām no ar šo sistēmu aizsargātām telpām un telpās, kurās atrodas šo sistēmu vadības un kontroles pultis.

6.6.3. Prasības automātiskām dūmu izvades sistēmām

210. Automātiskas dūmu izvades sistēmas saskaņā ar standarta LVS CEN/TR 12101-5:2008 „Dūmu un karstuma kontroles sistēmas. 5.daļa: Norādījumi par funkcionālajiem ieteikumiem un aprēķinu metodēm attiecībā uz dūmu un karstuma izvades sistēmām” prasībām ierīko būves ātrijos.

211. Automātiskām dūmu izvades sistēmām paredz automātisko vadību no signāla, ko ģenerē:

211.1. automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas;

211.2. automātiskās sprinkleru ugunsdzēsības sistēmas;

211.3. ar manuālo tālvadību no distances vadības ierīcēm, kas ierīkotas evakuācijas ceļos pie izejām no ar šo sistēmu aizsargātām telpām un telpās, kurās atrodas šo sistēmu vadības un kontroles pultis.

212. Automātiskās dūmu izvades sistēmas dūmu vārstus, dūmu lūkas un citus dūmu izvades vadāmos atvērumus paredz telpu augšdaļā ne zemāk kā 80% no telpas augstuma.

213. Automātiskos kompensācijas gaisa padošanas atvērumus vai ailas paredz telpu apakšdaļā.

214. Telpās, kas augstākas par 24 metriem, paredz automātisko dūmu izvades sistēmu ar mehānisko vilkmi vai ar mehānisko kompensācijas gaisa padevi..

7. Neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas.

7.1. Vispārīgās prasības

215. Atbilstoši būves vai telpas izmantošanas veidam un telpu plānojumam paredz šādas neautomātiskās ugunsaizsardzības sistēmas:

215.1. neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas;

215.2. neautomātiskās ūdens atdzesēšanas sistēmas;

215.3. neautomātiskos ugunsdzēsības ūdens aizsegus;

215.4. neautomātiskās dūmu izvades sistēmas.

216. Neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas var aizstāt ar automātisko ugunsdzēsības sistēmas.

7.2. Prasības neautomātiskām ugunsdzēsības sistēmām, neautomātiskām atdzesēšanas sistēmām un neautomātiskiem ugunsdzēsības ūdens aizsegiem.

217. Neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas paredz:

217.1. naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu virszemes rezervuāros, kuru tilpums ir no 3000 līdz 5000 m3;

217.2. naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu izliešanas, iepildīšanas un pārsūknēšanas dzelzceļu inženierbūvēs (estakādēs), kuru garums ir lielāks par 100 m;

217.3. tankkuģu piestātņu tehnoloģiskajos laukumos.

218. Neautomātiskās ūdens atdzesēšanas sistēmas ierīko naftas, naftas produktu, gāzes un citu viegli uzliesmojošu vielu virszemes rezervuāros, kuru sienas ir augstākas par 12 m.

219. Neautomātisko ugunsdzēsības ūdens aizsegu ierīko tankkuģu piestātnēs, lai novērstu uguns izplātīšanos starp tankkuģiem un piestātni.

220. Neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas, neautomātiskās ūdens atdzesēšanas sistēmas un neautomātisko ugunsdzēsības ūdens aizsegu projektē atbilstoši pasūtītāja tehniskajiem noteikumiem, paredzot šīs sistēmas darbības ieslēgšanai manuālas vadības ierīces, kas atrodas pie aizsargājamas inženierbūves, vai telpā, kurā atrodas šo sistēmu vadības un kontroles pultis.

7.3. Prasības neautomātiskām dūmu izvades sistēmām

221. Neautomātiskās dūmu izvades sistēmas saskaņā ar standarta LVS CEN/TR 12101-5:2008 „Dūmu un karstuma kontroles sistēmas. 5.daļa: Norādījumi par funkcionālajiem ieteikumiem un aprēķinu metodēm attiecībā uz dūmu un karstuma izvades sistēmām” prasībām ierīko šī būvnormatīva 233.punktā norādītos gadījumos.

222. Neautomātiskām dūmu izvades sistēmām paredz manuālo tālvadību no distances vadības ierīcēm, kas ierīkotas evakuācijas ceļos katrā stāvā pie izejām no ar šo sistēmu aizsargātām telpām un telpās, kurās atrodas šo sistēmu vadības un kontroles pultis.

223. Neautomātisko dūmu izvades sistēmu darbības laiku, ugunsgrēka gadījumā, paredz nemazāku par 30 minūtēm, nodrošinot attiecīgu sistēmu elektroapgādes, vadības un kontroles ķēžu attiecīgu ugunsaizsardzību.

224. Neautomātiskās dūmu izvades sistēmas dūmu vārstus, dūmu lūkas un citus dūmu izvades vadāmos atvērumus paredz telpu augšdaļā ne zemāk kā 80% no telpas augstuma.

225. Neautomātiskos dūmu izvades sistēmas kompensācijas gaisa padošanas atvērumus vai ailas paredz telpu apakšdaļā.

226. Telpās, kas augstākas par 24 metriem, paredz neautomātisko dūmu izvades sistēmu ar mehānisko vilkmi vai ar mehānisko kompensācijas gaisa padošanu.

8. Dūmuaizsardzība

227. Lai ugunsgrēka gadījumā ierobežotu dūmu izplatīšanos vai nodrošinātu dūmu izvadi no telpām, būvē paredz:

227.1. automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas;

227.2. dūmu izvades ailas;

227.3. automātiskās dūmu izvades sistēmas;

227.4. neautomātiskās dūmu izvades sistēmas.

228. Automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas paredz:

228.1. 2.veida dūmaizsargātās kāpņu telpās;

228.2. 3.veida dūmaizsargāto kāpņu telpu ugunsdrošības priekštelpās;

228.3. būvēs ar dūmaizsargātām kāpņu telpām liftu šahtās, izņemot gadījumos, ja izeja no lifta ir tikai uz kāpņu telpu;

228.4. būvēs ar dūmaizsargātām kāpņu telpām liftu priekštelpās, izņemot gadījumos, ja izeja no lifta ir tikai uz kāpņu telpu;

228.5. aizsargātos evakuācijas ceļos, kuros nav dūmu izvades ailas;

228.6. II – VII izmantošanas veida būvēs ar augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi virs 28 m un kurās ir dumaizsargātās kāpņu telpas aizsargātos evakuācijas ceļos.

229. Šī būvnormatīva 228.2., 228.4., 228.5. un 228.6. apakšpunktos noteiktās telpās automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas darbību nodrošina stāvā, kurā ir izcēlies ugunsgrēks.

230. Dūmu izvades ailas paredz katrā būves nodalījumā.

231. Attālums no ugunsdrošības nodalījuma vai stāva jebkura punkta līdz dūmu izvades ailai nevar pārsniegt 15 metrus. Dūmu izvades ailas minimālā platība ir vismaz 0,5 m2.

232. Atsevišķā telpā attālumu no jebkura punkta līdz dūmu izvades ailām var palielināt līdz 30 m, ja dūmu izvades ailu kopējā platība nav mazāka par 0,2 % no aizsargājamās telpas platības, un tās atrodas augstāk par 2 m no telpas grīdas līmeņa.

233. Neautomātiskās dūmu izvades sistēmu paredz:

233.1. ugunsdrošības nodalījumā, stāvā un telpā, kurā nav dūmu izvades ailu atbilstoši šī būvnormatīva 231. vai 232. punktā noteiktām prasībām;

233.2. skatuvēs ar šņorbēniņiem;

233.3. pazemes stāvos, kuru zemāka stāva grīda atrodas zemāk par 4 m no vidēja zemes atzīmes līmeņa.

234. Automātisko dūmu izvades sistēmu paredz ātrijos.

235. Dūmu izvadi var neparedzēt no:

235.1. VI un VII izmantošanas veida būvju telpām, kurās ugunsslodze nepārsniedz 600 MJ/m2;

235.2. citām telpām ar platību līdz 50 m2, kurās ugunsslodze nepārsniedz 300 MJ/m2;

235.3. atklāta tipa būvēm;

235.4. U3 ugunsnoturības pakāpes būvēm

11. Zibensaizsardzība

236. Zibensaizsardzības sistēmas ierīko gadījumos, kas noteikti šī būvnormatīva pielikuma 8. tabulā.

237. Zibensaizsardzības sistēmas iedala klasēs. Noteiktas četras zibensaizsardzības sistēmu klases ar šādiem zibensaizsardzības līmeņiem:

237.1. I klase, kas nodrošina būves zibensaizsardzības līmeni 98%;

237.2. II klase, kas nodrošina būves zibensaizsardzības līmeni 95%;

237.3. III klase, kas nodrošina būves zibensaizsardzības līmeni 90%;

237.4. IV klase, kas nodrošina būves zibensaizsardzības līmeni 80%.

238. Zibensaizsardzības līmeni ņem vērā, izstrādājot zibensaizsardzības pasākumus, atbilstoši zibensstrāvas parametru kopuma varbūtiskajām vērtībām.

239. Zibensaizsardzības sistēmas projektē un ierīko atbilstoši piemērojamajiem standartiem.

240. Zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana nav obligāta būvēm, kuras pilnībā atrodas citas būves zibensaizsardzības zonā, kas noteikta atbilstoši piemērojamajiem standartiem.

Būvju ugunsdrošības rādītāji

1.tabula

Būvju būvkonstrukciju ugunsizturība.

NN p.k.	Būvkonstrukcija	Būvju būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība atkarībā no būvju ugunsnoturības pakāpēm
		U1		U2		U3
		U1a	U1b	U2a	U2b
1.	Nesošās un kāpņu telpu sienas	REI 120	REI 60	REI 60	REI 30	netiek normēta
2.	Citas ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošā konstrukcija	EI 60	EI 30	EI 60	EI 30	netiek normēta
3.	Ārējās nenesošās sienas	EI 60	EI 30	EI 30	EI 30	netiek normēta
4.	Kolonnas1	R 120	R60	R60	R 30	netiek normēta
5.	Kāpņu laukumi, sijas, laidi, pakāpieni	R 60	R 30	R 60	R 30	netiek normēta
6.	Kāpņu telpas horizontāla norobežojošā konstrukcija	R 60	R 30	R 60	R 30	netiek normēta
7.	Pārsegumi, tai skaitā erkeros	REI 60	REI 30	REI 60	REI 30	netiek normēta
8.	Savietotais jumts2	RE 60	RE 30	RE 30	RE 30
9.	Jumta nesošās būvkonstrukcijas3	R 30	R 15	R 15	R 15
10.	Ugunsdroša siena un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošā konstrukcija	REIM 120	REIM 120	REIM 60	REIM 60	REI 30
11.	Durvis, logi, vārti, lūkas un vārsti ugunsdrošās sienās un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošās konstrukcijās	EI 60	EI 60	EI 30	EI 30	EI 30
12.	Ailu aizpildījums ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošās konstrukcijās	EI 30	EI 30	EI 30	EI 30	netiek normēta
13.	Kāpņu telpu durvis4	EI 30	EI 30	EI 30	EI 30
14.	Balkona un terases, parejas un galerijas nesošas konstrukcijas	R 30	R 15	R 30	R 15	netiek normēta

Piezīmes:

1. Vienstāva U2b ugunsnoturības pakāpes būvēs kolonnu minimālā ugunsizturība netiek reglamentēta.
2. U1b un U2b ugunsnoturības pakāpes būvēs ar augstākā stāva grīdas līmeni līdz 8 metriem savietotā jumta būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība netiek reglamentēta.
3. Jumta nesošās konstrukcijas ir stati, kopnes, spāres un kopturi; latojums nav jumta nesošās konstrukcijas.
4. U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmenis pārsniedz 28 metrus, kāpņu telpu durvju ugunsizturība ir ne zemāka par EI 60.
5. Neaizsargātām tērauda konstrukcijām, kuru sieniņas biezums ir ne mazāks par 0,8 mm, ugunsizturība ir R15.

2.tabula

Būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases

NN p.k.	Būvkonstrukcijas	Būvju būvkonstrukciju minimālās  būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases atkarībā no būvju ugunsnoturības pakāpēm
		U1		U2		U3
		U1a	U1b	U2a	U2b
1.	Nesošās un kāpņu telpu sienas	A1	A1	A1	A1	netiek normēta
2.	Ārējās nenesošās sienas	A2-s1,d0	A2-s1,d0	B-s1,d02	netiek normēta	netiek normēta
3.	Kolonnas	A1	A1	A2-s1,d0	B-s2,d02	netiek normēta
4.	Kāpņu laukumi, sijas, laidi, pakāpieni	A1	A1	A2-s1,d0	A2-s1,d0	netiek normēta
5.	Kāpņu telpas horizon-tāla norobežojošā konstrukcija	A1	A1	A2-s1,d0	A2-s1,d0	netiek normēta
6.	Starpstāvu pārsegumi un savietotais jumts3	A14	A2-s1,d04	B-s1,d0	B-s2,d02	netiek normēta
7.	Jumta nesošā būvkonstrukcija	A2-s1,d0	A2-s1,d0	D-s2,d0	D-s2,d0	netiek normēta
8.	Ugunsdroša siena un ugunsdrošības nodalī-juma norobežojošā konstrukcija	A1	A1	A2-s1,d0	A2-s1,d0	A2-s1,d0
9.	Durvis, logi, vārti, lūkas un vārsti
9.1.	ugunsdrošības nodalīju-ma norobežojošās konstrukcijās	A2-s1,d0	A2-s1,d0	A2-s1,d0	A2-s1,d0	A2-s1,d0
9.2	ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošā konstrukcija	B-s1,d0	B-s1,d0	B-s1,d0	B-s1,d0	nav paredzētas
10.	Ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošā konstrukcija	A2-s1,d0	A2-s1,d0	B-s1,d0	B-s1,d0	nav paredzētas
11.	Balkona un lodžijas terases, parejas un galerijas nesošas konstrukcijas	A2-s1,d0	A2-s1,d0	B-s1,d02	B-s1,d02	netiek normēta

Piezīmes:

1. Tabulā ietvertās prasības attiecas uz būvkonstrukciju slodzi nesošo daļu, neattiecas uz apdari.

2. Atļauts izmantot būvizstrādājumus ar ugunsreakcijas klasi ne zemāku par D‑s2, d1, kas ir aizsargāti ar būvizstrādājumiem, kuru ugunsreakcijas klase ir ne zemāka par B-s1, d0.

3. Prasība neattiecas uz jumta iesegumu.

4. Atļauts izmantot būvizstrādājumus ar ugunsreakcijas klasi ne zemāku par B-s1,d0, ja pārseguma (savietotā jumta) konstrukcija no apakšas ir aizsargāta ar būvizstrādājumu, kura ugunsreakcijas klase ir ne zemāka par A2-s1,d0.

3.tabula.

Maksimālā ugunsdrošības nodalījuma platība

Būves izmantošanas veids	Ugunsnoturības pakāpe	Būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme (m)	Ugunsdrošības nodalījuma maksimālā platība (m2)
I	U1a	virs 28	2500
	U1a	līdz 28	5000
	U1a	līdz 8	nav ierobežots
	U1b	līdz 8	5000
	U2a	līdz 28	2500
	U2b	līdz 8	2500
	U3	līdz 8	1600
II, III, IVa, V	U1a	virs 28	5000
	U1a	līdz 28	10000
	U1a	līdz 8	15000
	U1b	līdz 8	5000
	U2a	līdz 28	5 000
	U2b	līdz 8	2500
	U3	līdz 8	1 600
IV	U1a	nav ierobežots	10000
	U1b	līdz 8	20000
	U2a	līdz 28	5 000
	U2b	līdz 8	2500
	U3	līdz 8	1 600
VI, VII	U1a	nav ierobežots	nav ierobežota, ja ugunsslodze mazāka par 600 MJ/m2
			10 000, ja ugunsslodze no 600 līdz 1200 MJ/m2 ieskaitot
			5 000, ja ugunsslodze virs 1200 MJ/m2
	U1b	līdz 8	nav ierobežota, ja ugunsslodze mazāka par 600  MJ/m2
			10 000, ja ugunsslodze no 600 līdz 1200 MJ/m2 ieskaitot
			5 000, ja ugunsslodze virs 1200 MJ/m2
	U2a	līdz 28	10 000, ja ugunsslodze mazāka par 600 MJ/m2
			5000, ja ugunsslodze no 600 līdz 1200 MJ/m2 ieskaitot
			2500, ja ugunsslodze virs 1200 MJ/m2
	U2b	līdz 8	5 000, ja ugunsslodze mazāka par 600 MJ/m2
			2500, ja ugunsslodze no 600  līdz 1200 MJ/m2 ieskaitot
			1600, ja ugunsslodze virs 1200 MJ/m2
	U3	līdz 8	1600

Piezīme: Ja ierīkota automātiskā ugunsdzēsības sistēma, 3.tabulā norādītās ugunsdrošības nodalījuma maksimālo platību var dubultot.

4.tabula

Prasības ārsienu siltumizolācijas sistēmām un materiāliem

Būves ugunsnoturības pakāpe	Būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme (m)	Minimālā būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase
		Neventilējamas fasādes			Ventilējamas fasādes
		siltumizolācija	ārējā apdare	siltumizolācijas sistēma ar ārējo apdari2	siltumizolācija	ārējā apdare
U1	virs 28	A2-s1,d0	A2-s1,d0	A2-s1,d0	A2-s1,d0	A2-s1,d0
	līdz 28 ieskaitot	A2-s1,d0	A2-s1,d0	A2-s1,d0	A2-s1,d0	A2-s1,d04
	līdz 8 ieskaitot	B-s1,d0	A2-s1,d0	B-s1,d0	A2-s1,d0	B-s1,d0
U2	līdz 28 ieskaitot	B-s1,d0 vai E-d2 ar atdalošām joslām3	A2-s1,d0	B-s1,d0 vai C-s2,d2 ar atdalošām joslām3	A2-s1,d0 vai B-s1d0 ar atdalošām joslām3	B-s1,d0
	līdz 8 ieskaitot	C-s2,d1 vai E-d2 ar atdalošām joslām3	A2-s1,d0	D-s2,d2	B-s1,d0	D-s2,d0
U3	līdz 8 ieskaitot	netiek normēta	netiek normēta	netiek normēta	netiek normēta	netiek normēta

1. III un IVa izmantošanas veida U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs ar augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi virs 14 m siltumizolācijai atļauts izmantot tikai A2-s1,d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumus;

2. Siltumizolācijas sistēma ir daudzslāņu ārējā siltumizolācija, kas apliecināta ar atbilstību harmonizētiem tehniskiem noteikumiem, piemēram, Eiropas tehniskajam apstiprinājumam.

3. Ugunsdrošas atdalošās joslas/barjeras veido ik pēc diviem stāviem. Ugunsdrošā joslas minimālais augstums fasādē ir 200 mm, biezums ir siltumizolācijas slāņa biezums un tā tiek veidota no A2-s1,d0 uguns reakcijas klases būvizstrādājumiem.

4. Ventilējamo fasāžu ārsienu ārējā apdarē atļauts lietot Bs1d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumus, kuru maksimālā platība vienā plaknē nepārsniedz 400m² no kopējās virsmas un to horizontāli ierobežo ar ne zemākas kā A2-sl,d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumu joslām vai ar paņēmienu, kas apliecināts atbilstībai Eiropas tehniskajam apstiprinājumam; 

5. Karkasam, pie kura stiprina ārējās siltumizolācijas konstrukcijas, ugunsreakcijas klase ne zemāka par C-s2,d1 būvēs ar augstākā stāva grīdas līmeni līdz 28 metriem un ne zemāka par B-s1,d0 augstākām būvēm.

6. U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs ar augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 14 metriem ārējās apdares nesošo konstrukciju atļauts veidot no būvizstrādājumiem ar ugunsreakcijas klasi ne zemāku par D-s2,d2, ja siltumizolācijai izmantoti būvizstrādājumi ar ugunsreakcijas klasi ne zemāku kā A2-s1,d0.

5.tabula.

Evakuācijas ceļa maksimālais garums un telpas platība uz vienu lietotāju

Nr. p.k.	Būves izmantošanas veids	Maksimālais attālums līdz tuvākai evakuācijas izejai (m)	Maksimālais attālums starp evakuācijas izejām	Aprēķināmā telpas platība (m2) uz vienu lietotāju
1.	I izmantošanas veids
1.1.	viena evakuācijas izeja	30	–	10
1.2.	divas vai vairākas evakuācijas izejas	45	90	10
2.	II izmantošanas veids	30	60	10
3.	III izmantošanas veids	30	60	10
4.	IV izmantošanas veids
4.1.	Tirdzniecības telpas	45	90	31
4.2.	izklaides un publisko pasākumu telpas	45	90	1,0 – zālēs bez sēdvietām vai atbilstoši būvprojektā paredzētajām vietu skaitām
4.3.	citiem izmantošanas veidiem	45	90	atbilstoši būvprojektā paredzētajām vietu skaitām
4.4.	IVa izmantošanas veids	30	60
5.	V izmantošanas veids	45	90	10
6.	VI un VII izmantošanas veids2	90	180	Atbilstoši tehnoloģiskā procesa nosacījumiem

Piezīmes:

1. Aprēķinā ņem vērā platību ko neaizņem tirdzniecības un tehnoloģiskās iekārtas.
2. VI un VII izmantošanas veida būvēs, ar sprādzienbīstamu vai ugunsslodzi, lielāku par 1600 MJ/m², maksimālo attālumu līdz evakuācijas izejai samazināt uz pusi.

                                                                                    6.tabula

Ugunsreakcijas klašu un degtspējas grupu salīdzinājums

Nr. p.k.	Ugunsreakcijas klases atbilstoši piemērojamajiem standartiem	Degtspējas grupa atbilstoši normatīvajiem aktiem
1.	A1, A1FL	degtnespējīga
2.	A2-s1, d0 A2FL-s1	grūti degtspējīga
3.	B-s1,d0 Bs2,d0; Bs2,d1; Bs2,d2; Bs3,d0; Bs3,d1; Bs3,d2; BFL-s1; BROOF(t1)
4.	C-s2, d1; CFL-s1 D-s2, d2; DFL-s1 D-s1; E; E-d2; F EFL; FFL; FROOF (t1),	degtspējīga

7.tabula.

Minimālās ugunsdrošības atstarpes starp būvēm

Būvju ugunsnoturības pakāpe	Būvju ugunsnoturības pakāpe
	U1	U2	U3
U1	4 m	6 m	8 m
U2	6 m	8 m	10 m
U3	8 m	10 m	10 m

Piezīme: Ja būvju ugunsnoturības pakāpes ir atšķirīgas, atstarpi starp būvēm pieņem pēc zemākās ugunsnoturības būves rādītājiem.

8.tabula 

Ailu aizpildījuma ugunsizturība ugunsdrošās konstrukcijās

Nr. p.k.	Ailu savstarpējais izvietojums	Attālums (m) starp ailu aizpildījuma ārējām virsmām	Ailu aizpildījuma ugunsizturība
1.	Logi pretējās (paralēlās) ārsienās (atsevišķos ugunsdrošības nodalījumos)	ne mazāks kā 8 m	viens logs EW-30* vai abi logi EW-15*
2.	Logi iekšējos stūros (atsevišķos ugunsdrošības nodalījumos)	ne mazāks kā 4 m	viens logs EW-30* vai abi logi EW-15*
3.	Logi pretējās (paralēlās) ugunsdrošās sienās	ne mazāks kā 4 m	viens logs EW-60** (EI-30**) vai abi logi EW-30** (EI-15**)
4.	Logi iekšējos stūros (būvēs, kuras jāsadala ar ugunsdrošām sienām)	ne mazāks kā 2 m	viens logs EW-60** (EI-30**) vai abi logi EW-30** (EI–15**)

Piezīmes.

1. * Logu rāmjiem ir vismaz B-s1, d0 ugunsreakcijas klase.

2. ** Logu rāmjiem ir vismaz A2-s1,d0 ugunsreakcijas klase.

3. Ugunsdrošajām durvīm vai lūkām ir EI(EW) ugunsizturība un vismaz A2-s1, d0 ugunsreakcijas klase, un tās ir aprīkotas ar pašaizvēršanās mehānismu.

9.tabula

Prasības zibensaizsardzības sistēmu ierīkošanai

Nr. p.k.	Būvju izmantošanas veids	Izmantošanas mērķis	Zemākā pieļaujamā zibens-aizsardzības sistēmas klase atbilstoši standartam LVS EN 62305
1.	I izmantošanas veids	Dzīvojamās būves	III
2.	II izmantošanas veids	Izmitināšanai paredzētās būves	III
3.	III izmantošanas veids	Būves, kas tiek izmantotas visu diennakti un kurās uzturas aprūpējami vai izolējami lietotāji	III
		Slimnīcas	II
		Dzemdību nami	II
4.	IV izmantošanas veids	Publisko pasākumu un komercdarbības būves	III
		Lidostu pasažieru termināļi	III
		Gaisa satiksmes vadības ēkas	I
		Slēgto baseinu ēkas	III
		Ūdens atrakciju parki	II
		Konstrukciju būves  no elastīga apvalka	III
		Pieminekļu aizsardzībai pakļautas būves ar vēsturisku nozīmi vai kultūras priekšmetu glabāšanai paredzētas būves	III
5.	V izmantošanas veids	Būves, kas parasti tiek izmantotas dienā un kurās pastāvīgi uzturas lietotāji, kas pārzina telpas	III
		Informācijas tehnoloģiju , dispečeru un citi vadības centri	II
6.	VI izmantošanas veids	Rūpniecības ražošanas būves un telpas, kurās pastāvīgi uzturas lietotāji, kas pārzina telpas	III
		Degvielas uzpildes staciju būves, izņemot klientu apkalpošanas ēkas	II
		Noliktavu ēkas	III
		Degošu šķidrumu noliktava, kuru uzliesmošanas temperatūra lielāka par 550C	II
		Viegli uzliesmojošu šķidrumu, kuru uzliesmošanas temperatūra mazāka par 550C, noliktava	I
		Sprāgstvielu noliktavas	I
		Elevatori un citas būves beramo vielu uzglabāšanai	III
		Elevatori un citas būves beramo vielu uzglabāšanai; ar 2. ugunsbīstamības klasi	I
		Rūpniecības ražošanas būves, kurās veicamie darbi atbilst 2. ugunsbīstamības klasei	I
		Ķīmiskās rūpniecības, naftas ķīmiskās pārstrādes uzņēmumi. Sprādzienbīstamās zonās	I
		Ķīmiskās rūpniecības, naftas ķīmiskās pārstrādes uzņēmumi	II
		Būves ar degošas gāzes iekārtām ,kuras nodrošina būvju apkuri . Sprādzienbīstamās zonās	I
		Būves ar degošas gāzes iekārtām ,kuras nodrošina būvju apkuri	III
		Vēja ģeneratori	II
		6.28.Vējdzirnavas	III
		Skatu torņi, novērošanas torņi	III
		Telesignalizācijas torņi, tālsakaru torņi	II
		Hidrotehniskie dispečervadības centri	II
7.	VII izmantošanas veids	Garāžas un autostāvvietas
		Divu un vairāk stāvu garāžas -virszemes autostāvvietas tai skaitā iebūvētās	III

Piezīmes:

1. Ja divi vai vairāki ugunsdrošības nodalījumi (būves) ir savstarpēji saistīti (būvtehniski un funkcionāli), prasības attiecībā uz zibensaizsardzības sistēmu visām būvēm ir vienotas un zibensaizsardzības sistēma ierīko atbilstoši augstākajai klasei.
2. Ja kāds ugunsdrošības nodalījums atbilst vairāk, kā vienam no šajā tabulā minētajiem būvju izmantošanas mērķiem, tad tiek piemērota augstākā no reglamentētajām zibensaizsardzības sistēmas klasēm.
3. Zibensaizsardzības sistēma nav obligāta būvēsar kopējo stāvu platību mazāku par 150 m² 
4. Lai novērstu zibens izraisītu jumta seguma caursiti, metāla jumtus ieteicams aprīkot ar ārējās zibensaizsardzības iekārtām.