Balstoties uz tikšanās laikā 17.07.2020. ar Ekonomikas ministru J.Vitenbergu un ministrijas vadošajiem darbiniekiem pārrunāto, Būvmateriālu ražotāju asociācija nozares vārdā sagatavoja pamatojumu nepieciešamībai pagarināt MK 395.noteikumu darbības termiņu un pilnveidot tā atbalsta nosacījumus.
Latvijā aktīvo apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju reģionālajā un starptautiskajā tirgū ierobežo apjomīgie OIK maksājumi (kamēr tie nav mazināti līdz proporcionālam līmenim ar citām Austrumeiropas valstīm vai atcelti), jo tie veido būtisku papildu daļu kopējās produktu ražošanas izmaksās. Īpaši negatīvi iespaidoti ir uzņēmumi, kuri ražošanā intensīvi izmanto elektroenerģiju un eksporta tirgos konkurē ar tādu valstu ražotājiem, kurās ir ievērojami zemākas enerģijas izmaksas (Ķīna, Krievija, Baltkrievija, ASV). Kā piemēru var minēt ES metalurģijas nozari, kur ES atbalsts importa tarifu kvotu veidā[1] noteiktām tērauda preču grupām, lai arī izsludināts, tomēr ilgā izvērtēšanas laika dēļ nav bijis efektīvs un tā rezultātā virkne nozares uzņēmumu Eiropā bijusi sliktā finanšu stāvoklī jau pirms COVID-19 izraisītajiem sarežģījumiem un šobrīd pārtraukusi darbību vai būtiski mazinājusi ražošanas apjomus.
Tādēļ nepieciešams steidzami risināt jautājumu par Ministru kabineta noteikumu Nr. 395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam” darbības termiņa pagarināšanu vismaz līdz 2022. gadam, kā arī veikt korekcijas esošajā redakcijā, lai palielinātu atbalsta efektivitāti, stiprinātu apstrādes rūpniecības eksporta spēju un lai saglabātu esošās, kā arī veicinātu jaunas ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā. Laika ziņā šis ir ļoti jūtīgs jautājums, jo novērstu neskaidrības investīciju projektos, kā arī varētu tikt izmantots paātrinātais atbalsta saskaņošanas process ar Eiropas Komisiju.
Nepieciešamie grozījumi iekļauj papildus punktus attiecībā uz 1. grupas nozaru sarakstu, 20% elektrointensitātes kritērija pārskatīšanu, kvalifikācijas kritērija dzēšanu attiecībā uz uzņēmumiem, kam sākts tiesiskās aizsardzības process, un OIK maksājuma ierobežojumu noteikšana jaunā punktā (4% vai 0,5% līmenī no uzņēmuma bruto pievienotās vērtības atkarībā no elektroenerģijas izmaksu īpatsvara pret BPV).
OIK mazinājumu energointesīviem uzņēmumiem nosaka Elektroenerģijas tirgus likuma 30.2 pants Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, uz kura deleģējuma pamata ir izdoti MK 395.noteikumi. [2] (turpmāk – Vadlīnijas).
Šeit lūdzam ņemt vērā, ka citu ES dalībvalstu atbalsta mehānismus atbilstoši minētajām Vadlīnijām Eiropas Komisija ir apstiprinājusi arī 2020.g. laikā un uz periodiem, kas pārsniedz 2020.g. beigas, jo COVID-19 rezultātā radušos makroekonomisko svārstību skartajām ražošanas nozarēm nepieciešams šāds atbalsts un jaunu ES līmeņa vadlīniju izstrāde var kavēties. Skat. Horvātijas[3] (uz laiku līdz 2021.g. beigām) un Dānijas[4] (uz laiku līdz 2029.g. beigām) 2020.g. laikā izsludināto jauno atbalsta sistēmu piemērus.
Esošais MK noteikumu Nr. 395 regulējums:
- atbalsts paredzēts kā ikgadēja kompensācija par OIK AER komponentes maksājumiem un ir spēkā no 2015.g. jūlija līdz 2020.g. beigām,
- elektroenerģijas patēriņš pieslēguma punktā ir vismaz 0,5 GWh/g. (salīdzinoši neliels patēriņa līmenis),
- atbilstība noteiktam NACE nozaru sarakstam (vienai no abām MK noteikumu Nr. 395 1. pielikuma grupām, no kurām ar 01.03.2016. Grozījumiem[5] MK noteikumos Nr. 395 svītrota virkne Vadlīniju 3. pielikumā iekļauto nozaru),
- elektroenerģijas izmaksu īpatsvars vismaz 20% no BPV tiek izmantots kā kvalifikācijas kritērijs visiem atbalsta pretendentiem – taču šis ir salīdzinoši ļoti augsts rādītājs, kurš Vadlīnijās izmantots kā kvalifikācijas kritērijs tikai maksimālajam atbalsta līmenim, proti,
- kopējo OIK AER maksājumu ierobežošanai 0,5% apjomā no uzņēmuma BPV atbilstoši Vadlīniju punktam Nr. 189 – Vadlīnijas šādu iespēju paredz, bet LR MK noteikumi Nr. 395 to šobrīd neparedz,
- vai arī gadījumos, ja uzņēmums neatbilst primāri atbalstāmo nozaru sarakstam (NACE kodu saraksts Vadlīniju 3. pielikumā), tad atbilstoši Vadlīniju punktam Nr. 186 tas var kvalificēties atbalstam,
- ja tā elektrointensitāte ir vismaz 20% un (jāizpildās abiem nosacījumiem)
- ja tā pamatdarbības nozares starptautiskās tirdzniecības īpatsvars ES līmenī (turpmāk – STI) ir virs 4%, tātad, ja uzņēmuma pamatdarbība atbilst kādai no Vadlīniju 5. pielikumā uzskaitītajām nozarēm,
- savukārt MK noteikumi Nr. 395 šo visstingrāko Vadlīnijās paredzēto 20% elektrointensitātes kritēriju piemēro visiem uz OIK mazinājumu pretendējošiem LR komersantiem,
- OIK mazinājuma atbalstu iespējams saņemt uzņēmumiem, kuri vienlaikus saņem arī atbalstu obligātā iepirkuma (turpmāk – “OI”) sistēmas ietvaros kā enerģijas ražotāji, tātad saņem apjomīgus valsts atbalsta maksājumus un faktiski rada OIK izmaksas visiem elektroenerģijas patērētājiem.
Papildus LR Ministru Kabineta noteikumos Nr. 395 izmantotajiem Vadlīniju principiem tās paredz arī citus atbalsta piemērošanas principus:
- atbilstoši Vadlīniju 189. punktam, iespējama katra atbalsta kritērijiem atbilstoša uzņēmuma kopējā AER OIK maksājuma ierobežošana
- 4% līmenī no uzņēmuma BPV – iespējama visiem uzņēmumiem, kuru pamatdarbība atbilst Vadlīniju 3. pielikumā iekļautajam NACE nozaru sarakstam, neatkarīgi no to elektrointensitātes,
- vai 0,5% līmenī no BPV – taču tikai uzņēmumiem ar vismaz 20% elektrointensitāti,
- atbilstoši Vadlīniju 186. punktam, atbalstu var piešķirt arī uzņēmumiem, kuru pamatdarbības nozare nav iekļauta Vadlīniju 3. pielikumā, bet
- kuru elektrointensitāte ir vismaz 20% un (jāizpildās abiem nosacījumiem)
- kuru nozares STI ir vismaz 4%, tātad ja uzņēmuma pamatdarbība atbilst kādai no Vadlīniju 5. pielikumā uzskaitītajām nozarēm.
- Vadlīnijas neparedz ierobežojumus saņemt OIK atlaides (valsts atbalstu) uzņēmumiem kuriem noteikts tiesiskās aizsardzības status – šis aspekts ir būtisks, piemēram, AS “Valmieras stikla šķiedra”, kura tiesiskās aizsardzības procesa sekmīga noslēgšana ir kritiski atkarīga no kvalificēšanās šim OIK izmaksu mazinājuma mehānismam, un potenciāli arī citiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem,
- Vadlīnijas, kamēr vien kvalifikācijas kritēriji atbalsta saņemšanai tiek piemēroti vienādi visiem uz atbalstu pretendējošiem komersantiem, ļauj ierobežot uzņēmumu loku, kas var pretendēt uz OIK izmaksu mazinājumu – piemēram, pārtraucot šo OIK mazinājuma atbalstu OI atbalsta saņēmējiem, tostarp granulu ražotājiem, kuriem 2019.g. izmaksātās summas OI ietvaros sasniedz aptuveni 9,7 miljonus euro[6]. Tas atļautu OIK mazinājuma atbalsta kvalifikācijas kritērijus, tostarp 20% elektrointensitātes kritēriju, un rezultātā OIK mazinājuma atbalstu būtu iespējams nodrošināt būtiski plašākam apstrādes rūpniecības uzņēmumu skaitam, kuri paši nerada OI izmaksas, bet kuru elektrointensitāte ir aptuveni 7-20% robežās, tostarp virknei lielo eksportētāju.
Ņemot vērā,
- faktu, ka Vadlīnijas (121. punkts) ļauj ES dalībvalstīm vietējās atbalsta sistēmas apstiprināt uz laiku līdz 10 gadiem,
- tātad šobrīd nav obligāti jāgaida jaunu analogu vadlīniju 2021.-2030. g. periodam izstrādi, kas var aizņemt vairākus gadus, kuru laikā OIK slogs var izrādīties kritisks atsevišķiem BRA biedriem,
- bet šī iespēja pastāv tikai esošo Vadlīniju darbības laikā, t.i., šobrīd līdz 2020.g. beigām,
- to, ka Latvijas ekonomika ir maza, atvērta un uz ārējo tirdzniecību vērsta, turklāt atrodas ES robežas reģionā ar valstīm, kurām nav analogu AER elektroenerģijas atbalsta maksājumu, tādēļ būtiski saglabāt un stiprināt vietējo apstrādes rūpniecības uzņēmumu eksportspēju,
- vietējo apstrādes rūpniecības uzņēmumu būtisko devumu LR tautsaimniecībai, tostarp kā reģionālajiem darba devējiem, atbalsta kritisko nozīmi vairāku apstrādes rūpniecības uzņēmumu darbības stabilizēšanai pašreizējos ekonomiskajos apstākļos,
- faktu, ka OIK sistēmas sakārtošanā ir panākts būtisks progress un valsts OI saistību samazinājums, atceļot virkni lēmumu par tiesību piešķiršanu elektroenerģijas ražotājiem pārdot elektroenerģiju OI ietvaros, līdz ar to valsts budžetam no OI sistēmas paredzamais slogs mazināts.
Lūdzam steidzami izskatīt iespēju MK noteikumu 395. darbības termiņu pagarināt vismaz līdz 2022.g., pārskatīt 20% energointensitātes kritērija izmantojumu tajos un virzīt atbalsta nosacījumu saskaņošanu ar Eiropas Komisiju. Gadījumā, ja atbalsta apjoms, paplašinot tā potenciālo saņēmēju loku, pieaug pāri EM plānotajam, iesakām apsvērt (koordinējot to ar BRA u.c. partnerorganizācijām) atbalsta diferencēšanu atkarībā no saņēmēja elektrointensitātes, kā tas ir, piemēram, Vācijā spēkā esošajā analogajā atbalsta sistēmā – skat. Vācijas AER likuma 64. panta punktu 2.2. (http://www.gesetze-im-internet.de/eeg_2014/__64.html). Būtu vēlams iesaistīt MK noteikumu pārstrādes stadijā arī SPRK speciālistus.
[1] https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2018/july/tradoc_157125.prov.en.L181-2018.pdf
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52014XC0628%2801%29#ntc84-C_2014200EN.01000101-E0085
[3] https://ec.europa.eu/info/news/state-aid-commission-approves-support-scheme-energy-intensive-companies-croatia-2020-jun-08_en
[4] https://ec.europa.eu/info/news/state-aid-commission-approves-eu550-million-danish-scheme-support-electricity-production-biomass-installations-2020-may-19_en
[5] https://likumi.lv/ta/id/280798
[6] https://bvkb.gov.lv/sites/default/files/obligataja_iepirkuma_izmaksatas_summas_2019.gada.xlsx