Latvijas Valsts uzņēmēju konkurētspēja ir Latvijas Valsts ilgtspējīgas attīstības neapstrīdams pamats.
Veicot Latvijas būvindustrijas reorganizāciju tika būtiski liberalizēts būvmateriālu kvalitātes atbilstības kontroles mehānisms. Tika likvidēta Latvijas Valsts būvinspekcija[1] un tās funkcijas tika nodotas Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Iekšlietu ministrijai[2].
Šo institūciju resurss un reālā kompetence neļauj nodrošināt kvalitatīvu būvmateriālu tirgus un pielietojuma apstākļu pārbaudi būvniecības procesā, nenodrošina kontroles procesus saskaņā ar MK noteikumiem Nr.181 “Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā” kā arī nenodrošina būvju drošību saskaņā ar Eiropas Savienības Būvizstrādājumu direktīvu 89/106/EEK un topošo Eiropas Padomes Būvizstrādājumu aprites regulu. Reālā lēmumu pieņemšanas iniciatīva pilnībā pārgāja pašvaldību pārziņā. Gan patreizējā, gan perspektīvajā Būvniecības Likumprojektā noteikts, kabūvniecības kontroli veic būvinspektori, kurus vietējā pašvaldība varēs iekļaut būvvaldes sastāvā vai arī pašvaldības būvinspekcijā. Tajā
[1] 29.05.2009. MK rīkojums Nr.352 “Par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju”
Redakcija uz 07.10.2009.
[2] 2. Noteikt, ka pēc būvinspekcijas reorganizācijas:
2.1. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pārņem būvinspekcijas funkcijas, kas saistītas ar bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasību ievērošanas uzraudzību un kontroli, kā arī būvizstrādājumu atbilstības prasību ievērošanas kontroli reglamentētajā jomā;
2.2. Iekšlietu ministrija pārņem būvinspekcijas funkcijas, kas saistītas ar reģistrācijas apliecību izsniegšanu un pārreģistrēšanu, pagarināšanu vai anulēšanu komersantiem, kuri vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt pirotehniskos pakalpojumus, glabāt minēto darbu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai paredzētos pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas, detonatorus vai to palīgierīces;
2.3. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pārņem Valsts būvinspekcijas funkcijas, kas saistītas ar:
2.3.1. energoapgādes komersantu, kā arī tādu komersantu objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts tehnisko uzraudzību un kontroli, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama;
2.3.2. hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma uzraudzību un hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju un to ekspluatācijas atbilstības reglamentējošo normatīvo aktu prasībām kontroli.
[1] 29.05.2009. MK rīkojums Nr.352 “Par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju”
Redakcija uz 07.10.2009.
[1] 2. Noteikt, ka pēc būvinspekcijas reorganizācijas:
2.1. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pārņem būvinspekcijas funkcijas, kas saistītas ar bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasību ievērošanas uzraudzību un kontroli, kā arī būvizstrādājumu atbilstības prasību ievērošanas kontroli reglamentētajā jomā;
2.2. Iekšlietu ministrija pārņem būvinspekcijas funkcijas, kas saistītas ar reģistrācijas apliecību izsniegšanu un pārreģistrēšanu, pagarināšanu vai anulēšanu komersantiem, kuri vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt pirotehniskos pakalpojumus, glabāt minēto darbu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai paredzētos pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas, detonatorus vai to palīgierīces;
2.3. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pārņem Valsts būvinspekcijas funkcijas, kas saistītas ar:
2.3.1. energoapgādes komersantu, kā arī tādu komersantu objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts tehnisko uzraudzību un kontroli, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama;
2.3.2. hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma uzraudzību un hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju un to ekspluatācijas atbilstības reglamentējošo normatīvo aktu prasībām kontroli.
pašā laikā nav reāla mehānisma, kas aizsargātu patērētājus un efektīvi nodrošinātu atbildību par pašvaldībā pieņemto lēmumu sekām.
Ne patreizējā, ne perspektīvajā Būvniecības likumdošanā nav atspoguļota reāla atbildība par kvalitātes prasībām neatbilstošu būvmateriālu un būvkonstrukciju pielietojumu. Reālajā būvniecības praksē pašvaldību būvinspektoru zināšanas būvmateriālu atbilstības novērtēšanā ir nepietiekamas. Būvinspektoru kvalifikācija netiek pārbaudīta. Būvmateriālu un būvizstrādājumu kontrole parasti tiek veikta formāli. Nav motivācijas un atbildības mehānisma, kas noteiktu kontroles procesu virzību Latvijas Valsts pilsoņu un organizāciju nekustāmā īpašuma radīšanas ilgtspējīgās interesēs. Līdz ar to nav mehānisma, kas aizstāvētu patērētāju intereses pret negodīgu būvprocesa virzītāju vai būvizstrādājumu izplatītāju rīcību. Vienīgās Valsts institūcijas – Latvijas Patērētāju tiesību aizstāvības centra rīcībā nav resursu, lai veiktu kvalificētu uzraudzību, nepieciešamās ekspertīzes un nepieļautu tādu materiālu izplatīšanu un pielietojumu, kas apdraud būves pasūtītāju investīcijas un būves lietotāju ekspluatācijas drošību. Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumā nav paredzēta juridisku personu sūdzību izskatīšana, lai gan vairums būvniecības dalībnieki ir juridiskas personas.
Jaunais būvniecības likums ir iestrēdzis diskusijās par speciālistu sertifikācijas nepieciešamību un atbildības mehānismu par pieņemtajiem lēmumiem projektēšanā, būvdarbu vadīšanā un būves nodošanā ekspluatācijā. Būvniecības likumprojektā lēmumu pieņemšanas iniciatīva un inspektoru administratīvā kontrole tiek saglabāta pašvaldību kompetencē. Atbildība par pašvaldībā pieņemtajiem lēmumiem nav paredzēta. Tajā pašā laikā nav paredzētas nekādas sankcijas, lai firmām un/vai speciālistiem, kuri pieļāvuši atkārtotu nekompetenci vai klientu maldināšanu liegtu tālāku dalību būvniecības industrijā.
Lai nodrošinātu Latvijas būvmateriālu industrijas konkurētspēju Latvijas ilgtspējīgas attīstības vārdā Latvijas Būvmateriālu ražotāji lūdz :
- Paredzēt Būvniecības likumā reālu atbildību visiem Būvniecības procesa dalībniekiem bez izņēmuma, ieskaitot pašvaldības.
- Paredzēt Būvniecības likumā, ka Būvinspektoru kvalifikācijas un darba kvalitātes kontroli atbilstoši Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksei tiek uzticēts inspicēt no pašvaldību administratīvās ietekmes neatkarīgai Būvinspektoru profesionālai organizācijai ( līdzīgi kā ārstu, medmāsu, advokātu u.c. sabiedriski nozīmīga individuāla darba profesiju apvienībām ) – Latvijas būvinspektoru asociācijai.
- Sagatavot MK noteikumus, kuri saskaņā ar Būvniecības likuma doto pilnvarojumu regulē būvniecības kontroles tiesību piešķiršanas, anulēšanas un būvinspektoru profesionālās darbības uzraudzības kārtību. Augšminētajos noteikumos paredzēt, ka Būvinspektoru asociācijai tiek piešķirtas tiesības pēc akreditācijas Latvijas nacionālā akreditācijas birojā, veikt būvinspektoru novērtēšanu (atestāciju), reģistrāciju un viņu darba kontroli.
- Būvniecības likumā precizēt būvniecības tirgus uzraudzības mehānismu un iesaistīto amatpersonu pilnvaras, tai skaitā būvinspektoru, tehnisko ekspertu un PTAC kompetences sfēru, tiesības un pienākumus.
- Paredzēt Būvniecības likumā efektīvas sankcijas, ieskaitot liegumu ņemt tālāku dalību būvniecības industrijā, firmām un/vai speciālistiem, kuri pieļāvuši būvniecības noteikumu prasībām neatbilstošu materiālu un būvkonstrukciju pielietojumu būvobjektos, kā arī atkārtotu nekompetenci vai klientu maldināšanu.