LR Finanšu ministrijas izstrādātajās Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnēs tika norādīts, ka „šobrīd būtu jāizvairās no ražošanas izmaksu sadārdzināšanas, kas savukārt negatīvi ietekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju”. Neskatoties uz to ar 2010. gada 1.maiju (1.jūliju) paredzētais jaunais akcīzes nodoklis dabasgāzei, paredzot likmes dabasgāzei, ko izmanto kā kurināmo, – 0,42 lati par GJ jeb 15,6 lati par 1000 m3 un dabasgāzei, ko izmanto kā degvielu,– 1,84 lati par GJ jeb 70 latu par 1000 kubikmetriem nenoliedzami ietekmēs būvmateriālu ražošanas uzņēmu ražošanas izmaksas un Latvijā ražotās produkcijas konkurētspēju.
Vairākās Eiropas valstīs, piemēram – Vācijā, noteikts, ka nodoklis nav jāmaksā gadījumos, kad gāzi izmanto ražošanā (tehnoloģiskiem procesiem), nevis siltuma ražošanai.
Šai sakarā Būvmateriālu ražotāju asociācija prasa, izdarīt likumā „Par akcīzes nodokli šādus grozījumus:
Papildināt likumu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:
“6.1 pants. Ar nodokli apliekamā dabasgāze
(1) Ar nodokli apliekama gala lietotājiem piegādātā dabasgāze, kas atbilst Kombinētās nomenklatūras kodiem 2711 11 00 un 2711 21 00, kā arī dabasgāze, kas piegādāta vai izlietota pašu patēriņam, izņemot Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tehnoloģiskajām vajadzībām izlietotā dabasgāze.
(2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar nodokli neapliek dabasgāzi, kuru izmanto:
1) citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo;
2) divējādi atbilstoši šā likuma 5.panta 3.1 daļas nosacījumiem;
3) rūpnieciskās ražošanas tehnoloģiskajos procesos;
4) mineraloģiskiem procesiem.