Iepazīstoties ar Ministru prezidenta Māra Kučinska izstrādāto valdības rīcības plāna projektu, mēs, Latvijas lielākie apstrādes rūpniecības uzņēmumi un Latvijas lielākie elektroenerģijas patērētāji, vēlamies paust savu pozīciju par valsts līdzšinējo elektroenerģētikas politiku un steidzami nepieciešamo rīcības plānu apstrādes rūpniecības starptautiskās konkurētspējas atgūšanai.
Latvijas apstrādes rūpniecības elektroenerģijas cenas Eiropā nav konkurētspējīgas.
Analizējot publiski pieejamos Eurostat datus par 2015.gada elektroenerģijas cenām Eiropā, Grafikā Nr.1 zemāk ir uzskatāmi redzams, ka Latvijas lielo rūpniecisko patērētāju elektroenerģijas cenas bija augstākas nekā vairumā konkurējošo valstu kā, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā, Somijā un citur.
Rūpniecisko patērētāju izmaksu atšķirība veidojas, galvenokārt, dēļ relatīvi augstākiem elektroenerģijas tīkla tarifiem un obligātā iepirkuma komponentēm (OIK), kas ir līdzšinējās elektroenerģētikas politikas rezultāts.
Grafiks Nr.1 Eiropas valstu elektroenerģijas cenas un to sastāvdaļas (EUR/MWh), Eurostat
Citas Eiropas valstis ir ieviesušas īpašus atbalsta mehānismus elektroenerģijas izmaksu sloga mazināšanai.
Analizējot mūsu pārstāvēto apstrādes rūpniecības uzņēmumu salīdzinošās izmaksas 2015.gadā citās Eiropas valstīs, ir redzamas vēl lielākas elektroenerģijas kopējo cenu atšķirības, salīdzinot ar Latvijas uzņēmumiem:
| Valsts | Latvija | Igaunija | Polija | Vācija | Somija | |||
| Uzņēmums / Nozare | AS “Valmieras stikla šķiedra” | AS “Latvijas Finieris” | SIA “Knauf” | SIA “Cemex” | Būvmateriālu ražošana | Būvmateriālu ražošana | Būvmateriālu ražošana | Būvmateriālu ražošana |
| Tīkla tarifs | 15 | 24 | 24 | 7 | 21 | 18 | 4 | 20 |
| OIK u.tml. | 27 | 27 | 27 | 27 | 13 | 4 | 4 | 7 |
Tabula Nr.1 salīdzinošo uzņēmumu elektroenerģijas tīkla tarifi un OIK (EUR/MWh)
Kā redzams Tabulā Nr.1, tieši relatīvi augstāki elektroenerģijas tīkla tarifi un, jo īpaši, obligātā iepirkuma komponentēm (OIK) līdzvērtīgi maksājumi rada vislielāko elektroenerģijas izmaksu atšķirību. Līdz ar to, lai mazinātu apstrādes rūpniecības starptautisko nekonkurētspēju, ir steidzami nepieciešams rīcības plāns.
Jāmazina elektroenerģijas tīkla tarifu slogs
Ieteikumi rīcības plānam:
- Izvērtējot apstrādes rūpniecības esošo pieslēgumu veidus, plānotais AS “Sadales tīkls” tīkla tarifu projekts jāpapildina ar jauniem tarifiem, kas nepārsniedz 20 EUR/MWh, t.i., Eiropas vidējo līmeni.
- Rūpīgi jāizvērtē AS “Sadales tīkls” līdzšinējā stratēģija un pieeja apstrādes rūpniecības uzņēmumu pieslēgumu ierīkošanā, izveidošanā, uzturēšanā un izmaksu kompensēšanā, minimizējot šķērssubsīdiju iespējamību citām elektroenerģijas patērētāju grupām.
- Jāizstrādā īpaša AS „Sadales tīkls” atbalsta programma lielu apstrādes rūpniecības pieslēgumu veicināšanai, maksimāli samazinot pieslēgumu ierīkošanas sākotnējas investīcijas.
- Veicinot SPRK neatkarību, jāuzlabo tā funkciju izpildes mehānisms tā, lai SPRK no regulētajām enerģētikas nozarēm regulāri pieprasītu ekonomiski pamatotu esošo tarifu optimizāciju.
Jāmazina elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) slogs
Ieteikumi rīcības plānam:
- Jārealizē OIK kompensācijas pasākumi apstrādes rūpniecības un energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam.
- Jāanalizē obligātā iepirkuma saņēmēju kapitāla atdeves likmes, mazinot tās atbilstoši biznesa riskiem.
- Subsīdijas jebkuram elektroenerģijas ražotājam obligātā iepirkuma vai jaudu maksājumu veidā var tikt maksātas tikai līdz brīdim, kad ir atgūtas sākotnējās investīcijas un to finansēšanas izdevumi.
- Kritiski jāizvērtē esošo ģenerācijas jaudu un to pieslēgumu pieejamība, apturot jebkāda jauna atbalsta izveidi pirms nav gatava un publiski apspriesta vidēja un ilgtermiņa enerģētikas stratēģija.
Ņemot vērā konkurējošo valstu un uzņēmumu situāciju, jāpanāk, ka Latvijas apstrādes rūpniecības kopējās elektroenerģijas cenas nepārsniedz 70 EUR/MWh.
Nedarot neko, iespēja piesaistīt jaunas apstrādes rūpniecības investīcijas mūsu vērtējumā ir minimālas, kā arī ir apdraudēta esošo apstrādes rūpniecības uzņēmumu turpmākā attīstība.
Latvijas lielākie apstrādes rūpniecības uzņēmumi un Latvijas lielākie elektroenerģijas patērētāji veido sekojošu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai:
Kopējais apgrozījums pārsniedz 560 miljonus EUR
Samaksāties nodokļi pārsniedz 20 miljonus EUR
Kopējais eksports pārsniedz 400 miljonus EUR
Darbinieku skaits pārsniedz 5300 darbiniekus, neskaitot pakārtotās nozares
Elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 GWh/gadā, kas veido gandrīz 10% no kopējā patēriņa.