| Latvijas lielākie apstrādes rūpniecības uzņēmumi un to asociācijas izsaka bažas par sagatavotajiem Ministru kabineta noteikumu projektiem “Grozījumi MK 2009.gada 10.marta noteikumos “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”” un “Grozījumi MK 2010.gada 16.marta noteikumos “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”” Esošā elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēma apstrādes rūpniecības uzņēmumiem saskaņā ar Eurostat datiem ir radījusi ievērojamas papildus izmaksas un līdzīgas izmaksas tiek prognozētas arī nākamajos gados, kas rezultātā ievērojami pasliktina eksportējošo nozaru konkurētspēju pasaules tirgos. Īpaši satraucoši ir pēdējo ceturkšņu iekšzemes kopprodukta dinamikas dati, kas norāda uz riskiem Latvijas ekonomikas attīstībā. Apstrādes rūpniecības katru gadu samaksātās šķērssubsīdijas OIK atbalstam ievērojami pārsniedz līdzšinējo un plānoto ES fondu un citu tiešo atbalsta instrumentu apjomu un atsevišķos gadījumos jau ir radījis neatgriezeniskas sekas energointensīviem uzņēmumiem pārtraucot ekonomisko aktivitāti vai intensīvi uzsākot investīcijas ārvalstīs. Ilgstoši pastāvot nelabvēlīgiem investīciju priekšnoteikumiem augstas produktivitātes iekārtās un tehnoloģijās, nākotnē var samazināties jaunu darba vietu radīšanas iespējas Latvijā. Šo vēstuli parakstījušās asociācijas kategoriski iebilst pret atbalsta bāzes līmeņa palielināšanu 221.noteikumu ietvaros, kā arī uzstāj uz nekavējošu valsts atbalsta pārtraukšanu lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, ņemot vērā to negatīvo ietekmi uz Latvijas primāro resursu bilanci un elektroenerģijas gala cenām. Īpaši svarīga ir šī atbalsta nekavējoša pārtraukšana ņemot vērā valsts atbalsta saskaņošanas riskus ar Eiropas Komisiju Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta ietvaros. Papildus uzstājam uz kompensējošo instrumentu – Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumu Nr.395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam” paplašināšanu ar maksimālās dalības ierobežojumiem, lai novērstu OIK izmaksu pieaugumu nākotnē apstrādes rūpniecības uzņēmumiem un nodrošinātu ar līdzīgu izmaksu līmeni kā citās ES valstīs, piemēram, Vācijā. 1. Noteikumu stāšanās spēkā (formulu izmaiņas) ir jāparedz pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. 221.noteikumu un 262.noteikumu grozījumu projekts ir uzskatāms par valsts atbalsta pasākumiem atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107(3).punktu, kā arī Pasaules tirdzniecības organizācijas Vienošanās par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 1.pantu. Līguma par ES darbību 108.punkts paredz ka “Visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi Komisijai laikus, lai Komisija varētu iesniegt savas piezīmes. Ja Komisija atzīst, ka, ievērojot 107. pantu, šādi plāni nav saderīgi ar iekšējo tirgu, tā nevilcinoties sāk 2. punktā paredzēto procedūru. Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu” Attiecīgi 221.noteikumu un 262.noteikumu grozījumu projekts jāpapildina ar sekojošām redakcijām: 1.Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par pasākuma atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum. 2.Ekonomikas ministrija pēc tam, kad Eiropas Komisijas pieņēmusi lēmumu par pasākuma atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. 2. 221.noteikumu grozījumos 53.1.punkta atbalsta formulas fiksētais līmenis (koeficienta kAER vērtība) saskaņošanai ar Eiropas Komisiju ir jānosaka atbilstoši dabasgāzes cenām pēdējā pieejamā mēnesī, lai izvairītos no atbalsta likmes būtiskas palielināšanās elektroenerģijas ražotājiem, salīdzinot ar spēkā esošiem atbalsta līmeņiem MK noteikumu projektu jaunākajās redakcijās paredzētās formulu izmaiņas, kas elektroenerģijas ražotājiem nodrošina augstāku atbalstu nekā spēkā esošā 221.noteikumu redakcija, nākotnē palielinās OIK kopējo līmeni, īpaši ņemot vērā straujo elektroenerģijas tirgus cenu samazinājumu Nordpool biržas Latvijas tirdzniecības apgabalā, pēc Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojuma darbības uzsākšanas, kā arī pēdējos mēnešos no jauna ekspluatācijā nodotās stacijas, kas jau ir saņēmušas tiesības ražot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. 3. Nosakot kapitāla atdevi ir jāņem vērā pilnas naudas plūsmas kopš atbalsta saņemšanas Komersanti, kas ir ieguvuši tiesības ražot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, atsevišķos gadījumos ir saņēmuši arī investīciju atbalstu LIAA, LAD un citu programmu ietvaros, kā arī pateicoties augstajā dabasgāzes cenām ilgstoši ir baudījuši augstu atbalsta līmeni atbilstoši 221.noteikumiem. Nosakot ierobežotu periodu peļņas normas aprēķinam, faktiski tiks ignorētas naudas plūsmas, kad atbalsta līmenis ir bijis ievērojami augstāks nekā šobrīd un neatspoguļos patiesos pārsubsidācijas apmērus. Attiecīgi 221 noteikumu 8 pielikuma 1. punkts un 262.noteikumu 10.pielikuma 1.punkts ir jāizsaka sekojošā redakcijā: Iekšējā peļņas norma ir diskonta likmes vērtība, pie kuras pašreizējā diskontētās naudas plūsmas vērtība ir vienāda ar sākotnēji ieguldītā kapitāla vērtību. Iekšējā peļņas norma tiek aprēķināta uz 4. Ņemot vērā ka a/s “Latvenergo” ir saņēmis apstiprinājumu jaunam a/s “Sadales tīkls” tarifam ar pēc mūsu rīcībā esošās informācijas 40 miljonu ieņēmumu pieaugumu (uzņēmumi ir vienā koncernā), jaunas a/s “Augstsprieguma tīkls” balansēšanas maksas TEC ražošanas blokiem, straujo dabasgāzes cenu kritumu pēdējo 12 mēnešu laikā, kā arī līdzšinējos a/s Latvenergo peļņas rādītājus (85 miljoni 2015.gadā saskaņā ar revidēto pārskatu) – atbilstoši ir jākoriģē TEC jaudas maksājums. Noteikumu projektā nepieciešams pilnībā svītrot 52.2.3. punktu, kas paredz jaudas maksājumus Latvenergo TECiem. Šāds risinājums ļaus izvairīties no ilgstoša saskaņošanas procesa ar Eiropas Komisiju un jau no nākamā gada samazināt OIK līmeni (uz lielās dabasgāzes koģenerācijas rēķina) 5. Ņemot vērā noteikumu projektos paredzēto būtisko atbalsta pieaugumu stacijām, kas ražo elektroenerģiju 221.noteikumu obligātā iepirkuma ietvaros, nepieciešams ir pieņemt papildus kompensējošos pasākumus apstrādes rūpniecības uzņēmumiem 2015.gada 14.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam”, veicot grozījumus, kas atbilstu konkurējošo tirgu nosacījumiem (t.sk. Vācija): Izteikt noteikumu 5.1.punktu sekojošā redakcijā: “5.1. to elektroenerģijas izmaksu intensitāte iepriekšējā kalendāra gadā ir 17% vai augstāka;” Izteikt noteikumu 2.3.punktu sekojošā redakcijā: “2.3. obligātā iepirkuma komponentes samazinājums – obligātā iepirkuma komponentes daļa (euro), kas ir 85 % no obligātā iepirkuma komponentes, bet ar atlikušo obligātā iepirkuma komponentes daļu ne vairāk kā 0,5% no pievienotās bruto vērtības komersantiem ar elektroenerģijas izmaksu intensitāti vismaz 20%, vai ne vairāk kā 4% no pievienotās bruto vērtības komersantiem ar elektroenerģijas izmaksu intensitāti zem 20%, kas aprēķināta obligātajam iepirkumam no ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un kuru energoietilpīgam komersantam, kas darbojas apstrādes rūpniecībā, ir tiesības saņemt no publiskā tirgotāja.” |
