Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija ierosina veikt sekojošas izmaiņas Saeimā izskatāmajiem
grozījumiem Likumā par akcīzes nodokli (745/Lp14):
Izteikt likumprojekta 7.pantā iekļautos grozījumus likuma “Par akcīzes nodokli” 15.1 panta pirmās daļas 3.punktā šādā redakcijā:
“3) izmantošanai par kurināmo – 2,94 euro par vienu megavatstundu (MWh), ņemot vērā dabasgāzes augstāko siltumspēju, ja galalietotājs ir Eiropas Savienības Emisiju tirdzniecības sistēmas dalībnieks. Izmantošanai par kurināmo – 0,55 euro par vienu megavatstundu (MWh), ņemot vērā dabasgāzes augstāko siltumspēju, ja galalietotājs ir Eiropas Savienības Emisiju tirdzniecības sistēmas dalībnieks un atbilst regulas Nr. 1893/2006 I pielikuma B sadaļas “Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde” 08. nodaļas 08.1. grupas 08.11. un 08.12. klasē, C sadaļas “Apstrādes rūpniecība” 16.2. grupas 16.21. klasē, 20.3. grupas 20.30. klasē, 20.5. grupas 20.59. klasē, 22.2. grupas 22.21. un 22.23. klasē, 23.1. grupas 23.14. klasē, 23.3. grupas 23.32. klasē, 23.4. grupas 23.49.klasē, 23.5. grupas 23.51. un 23.52. klasē, 23.6. grupas 23.61., 23.62, 23.63., 23.64., 23.65. un 23.69. klasē, 25.1. grupas 25.11. klasē minētajām saimnieciskajām darbībām”
Latvijas būvmateriālu (stikla šķiedras, finiera, cementa, ģipša u.c.) ražošanas nozares uzņēmumi ir vieni no vadošajiem nozares eksporta uzņēmumiem Eiropas Savienībā ar nozīmīgu enerģijas patēriņu sasniedzot līdz pat 20% enerģijas komponenti bruto pievienotajā vērtībā. Palielinot dabasgāzes akcīzes likmi līdz likumprojektā paredzētajam 2.94 EUR par MWh, tā pārsniegs konkurējošās valstīs Baltijā un Austrumeiropā piemērotās likmes un tādējādi samazināsies nozares potenciāls piesaistīt kapitāla investīcijas ražošanas un eksporta paplašināšanai. Ņemot vērā dabasgāzes augstās tirgus cenas pēdējos 3 gados, Polija, piemēram, ir saskaņojusi minimālās akcīzes likmes atcelšanu, lai nosargātu energointensīvās rūpniecības konkurētspēju pasaules tirgos.
Ņemot vērā aktuālos dabasgāzes finanšu atvasinājumu tirgus datus, 2025.gadā paredzams ievērojams dabasgāzes cenu kāpums ņemot vērā piegādes riskus Baumgarten sistēmai Austrijā, LNG piegāžu pārtraukumus un lielāku krātuvju izmantošanas ātrumu ES valstīs.
Palielinot dabasgāzes akcīzi energointensīvai apstrādes rūpniecībai, uzņēmumi faktiski par enerģijas patēriņu pārmaksās vairākkārt – neatkarīgi no akcīzes likmes, uzņēmumu izmaksas ietver ETS sistēmas emisiju kvotas, kā arī izmaksas, ko nosaka pastāvošie dabasgāzes sadales sistēmas tarifi, kas ietver apstrādes rūpniecības finansētas šķērssubsīdijas dabasgāzes patēriņam dzīvokļos.