Biedrība “Būvmaterālu ražotāju asociācija” (turpmāk – BRA) kā Latvijas lielāko būvmateriālu ražotāju apvienojošā organizācija, vēršas pie Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM), kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde zemes dzīļu politikas izstrādē un pilnveidē, lai informētu par steidzami nepieciešamām izmaiņām esošajā derīgo izrakteņu ieguves normatīvajā regulējumā. BRA biedri, kuru darbība cieši saistīta ar derīgo izrakteņu, kā izejvielu ieguvi un izmantošanu ražošanā, pēdējo divu gadu laikā ir sastapušies ar būtiskām izmaiņām Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumu Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” (turpmāk tekstā – MK noteikumi) 43.punkta piemērošanā un interpretācijā no Valsts vides dienesta puses.
Pēdējos 12 gadus spēkā esošā MK noteikumu 43. punkta redakcija nosaka, ka “Ja licences laukuma robeža sakrīt ar zemes īpašuma robežu, projektā paredz drošības zonu, kas nodrošina, ka ieguvi neveic joslā, kas nav mazāka par 50 % no izstrādes kāples augstuma, līdz ieguves vietai piegulošajiem zemes īpašumiem.”, taču BRA un tajā iesaistītie uzņēmumi un partneri ir secinājuši, ka līdz 2023.gada sākumam Valsts vides dienests šo MK noteikumu punktu neattiecināja uz gadījumiem, ja zemes īpašnieki ir rakstiski vienojušies, par šādas atkāpes neveidošanu. Īpaši būtiska šāda pieeja ir gadījumos, kad blakus esošos nekustamajos īpašumos ir izvietots derīgo izrakteņu atradnes laukums un pēc esošā krājumu stāvokļa ir iespējama divu vairāku īpašumu kopējās robežas izstrāde, kas pēc izstrādes darbu pabeigšanas ļauj izveidot vienotu un rekultivētu atradņu laukumu, piemēram, ūdenskrātuvi, pļavu vai mežu, bez sadalošiem vaļņiem. Kopš 2023.gada sākuma, uzņēmēji un derīgo izrakteņu licenču adresāti, atjaunojot ieguves darbiem nepieciešamo dokumentāciju, vai uzsākot jaunu atradņu izstrādi un saskaņojot derīgo izrakteņu ieguves projektus, saskaras ar burtisku un birokrātisku Valsts vides dienesta pieeju MK noteikumu 43.punkta piemērošanai. respektīvi, neskatoties uz blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku rakstisku piekrišanu, vai jebkādiem racionāliem paskaidrojumiem, derīgo izrakteņu ieguves projektā tiek pieprasīts ievērot atkāpi 50% apmērā no ieguves kāples. Šādas prasības piemērošana gadījumos, kad atradne ietilpst vienā zemesgabalā vai nekustamajā īpašumā, varētu būt saprotama no nogāžu stabilitātes un blakus esošo īpašumu drošības viedokļa, taču tā ir pilnībā nepamatota gadījumos, kad atradne ietilpst vairāk nekā vienā īpašumā un kopējās robežas izstrāde jeb “sarakšanās” ir racionāla, efektīva un arī no vides viedokļa ilgtspējīga zemes dzīļu izmantošana, īpaši ņemot vērā, ka šie zemes dzīļu resursi ir neatjaunojami un ierobežoti.
Vēršam uzmanību arī uz likuma “Par zemes dzīlēm” 2. pantu, kurā skaidri norādīts, ka “Likuma mērķis ir nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības prasības.”. Derīgā izrakteņa joslas jeb vaļņa atstāšanu starp blakus esošām atradnēm nav racionāla pieeja attiecībā uz pieejamo dabas resursu izmantošanu un teritorijas rekultivācijas iespējām. Jāņem vērā, ka šāds valnis ne tikai ierobežos teritorijas tālāku efektīvu izmantošanu, piemēram, lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai, tā platuma un nogāžu dēļ, bet arī neļaus izstrādātas teritorijas atgriezt dabiskās vides ainavā, kurā nav raksturīgas šādas mākslīgi veidotas zemes konstrukcijas. Jāņem vērā, ka daudzos gadījumos, šādi atstāti derīgo dabas resursu atlikumi pēc rekultivācijas darbu veikšanas, vairs nav iegūstami, vai to ieguve ir ļoti sarežģīta un saistīta ar būtiskiem zudumiem apaugumam un citu iemeslu dēļ.
BRA uzskata, ka risinājums apvienot blakus esošās atradnes licences laukumus kopā (neveidojot drošības zonas un izstrādes kāples robežjoslās) ir gan racionāli (tiek samazināti derīgo izrakteņu ieguves zudumi), gan vidi saudzējoši (nepalielinot ieguves licences laukumu tiek iegūts vairāk derīgo izrakteņu, kā arī tiek samazinātas rekultivācijas izmaksas, t.sk. gaisa piesārņojums un degvielas patēriņš, ko var radīt tehnikas vienības). Skatoties nozares nākotnē pēc ieguves pabeigšanas tiek samazinātas neizmantojamās zemes platības, veidojot kopējo rekultivāciju, kas ainaviski iekļausies vidē.
Valsts vides dienesta jaunā MK noteikumu 43. punkta interpretācija par nepieciešamajām darbībām, lai apvienotu atradņu licences laukumus, mūsuprāt, ir nevajadzīgi birokrātiska un resursu ietilpīga, jo krājumi attiecīgajā, kopējā īpašumu robežā jau vienreiz ir noteikti un aprēķināti, vienlaikus radot nepamatotas izmaksas šādu aprēķinu veikšanai.
Ņemot vērā minētos apstākļus, kā arī faktu, ka Valsts vides dienests atsaucas uz MK noteikumu 43.punkta redakciju, kurā nav pieļauti izņēmuma gadījumi, BRA aicina KEM steidzami veikt grozījumus MK noteikumos, lai minēto situāciju atrisinātu un veicinātu efektīvu un ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu Latvijā.
Lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku MK noteikumu grozījumu gaitu, BRA izsaka priekšlikumuMK noteikumu Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” 43. punktu papildināt ar apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā:
“43. Ja licences laukuma robeža sakrīt ar zemes īpašuma robežu, projektā paredz drošības zonu, kas nodrošina, ka ieguvi neveic joslā, kas nav mazāka par 50 % no izstrādes kāples augstuma, līdz ieguves vietai piegulošajiem zemes īpašumiem”.
43.1 Noteikumu 43.punktā noteikto drošības zonu var neparedzēt, ja pieguļošo zemes īpašumu īpašnieki ir rakstiski vienojušies par ieguves darbu veikšanu līdz nekustamo īpašumu kopējai robežai vietās, kur licences laukumu robežas sakrīt ar piegulošā zemes īpašuma ieguves licences laukuma robežām.”